Jānis Sproģis

Dzimis saimnieka Jēkaba un Ažas (Annas; dzimusi Siliņa) ģimenē. Māsa – Ede Sproģe.
1845: Abi vecāki bija luterticīgi, bet 1845. gadā ģimene pārgāja pareizticībā, kas nosacīja Jāņa Sproģa turpmāko krievisko orientāciju.
1862–1863: mācoties Pēterburgas Garīgajā akadēmijā radās interese par folkloru. To veicināja pazīšanās ar krievu etnogrāfiem V. Stasovu, J. Korņilovu u. c.
1867: apprecējies ar Viļņas garīgās meiteņu skolas skolotāju, kāda krievu priestera meitu.

1866: latviešu tautasdziesmas raksturojis kā svarīgu tautas pagātnes
dokumentu rakstā "Par latviešu tautas daiļradi" (Виленский вестник, Nr. 218).
1866–1867: pēc Krievu Ģeogrāfijas biedrības ierosinājuma vācis folkloru Latvijā.
1868: Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrības Viļņas nodaļa izdeva Jāņa Sproģa sastādīto
grāmatu "Памятники латышского народного творчества" ("Latviešu tautas daiļrades pieminekļi"), kurā publicētas
1857 tautasdziesmas, 52 mīklas, 3 sakāmvārdi, galvenokārt no Stukmaņu un Kokneses apvidus.
Krājumu iespieda latviešu valodā ar krievu burtiem, paralēli dodot tulkojumu krievu valodā. Sproģis sarakstījis ievadu un centies rast tautasdziesmu klasifikācijas principus.

Pētījis un publicējis dokumentus par Lietuvas senatni, rakstus Vitebskas guberņas presē.
1867–1875: izdevis kalendārus Vitebskas latviešiem.
1884: sarakstījis "Krievu mācības grāmatu
priekš latviešiem".
1888: sarakstījis "Географический словарь древней Жомойтской земли XVI столетия, составленный по 40 актовым книгам российского земского суда архивариусом Виленского центрального архива древних актовых книг губерний Виленской, Ковенской, Гродненской и Минской Иваном Яковлевичем Спрогисом".

archivist
folklore researcher

Ivans Sproģis

1845–1847
Koknese
Mācījies Kokneses pareizticīgo baznīcas skolā.

1847–1851
Rīgas pareizticīgo garīgā skola
Rīga
Mācījies pareizticīgo garīgajā skolā.

1853–18.07.1859
Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs
Rīga

1859–1861
Pēterburgas Garīgā akadēmija
Sanktpēterburga
Studējis Pēterburgas Garīgajā akadēmijā.

1863
Sanktpēterburga
Strādājis par lasītāju zāles pārzini Pēterburgas Publiskajā bibliotēkā.

1864
Viļņa
Ārštata skolotājs. Palīdzējis organizēt Viļņas Publisko bibliotēku.

1865–1915
Viļņa
Viļņas centrālā arhīva vecu tiesu grāmatu arhivāra palīgs, no 1879. līdz 1915. gadam – pārzinis.

1870
Viļņa
Ievēlēts Viļņas vecu aktu izpētīšanas – arheogrāfiskajā komisijā

1873
Maskava
Maskavas arheoloģijas biedrības korespondents

1888
Krievu Ģeogrāfijas biedrība
Sanktpēterburga
Biedrības loceklis

1892
Kijiva
Nestora vēsturiskās biedrības Kijevā īstenais loceklis