Jānis Roze

Māte Ede Roze bija kalpone, bet tēvs – rokpelnis. Dzimis lauku kalpones Edes Rozes ģimenē, laulība ar tēvu – rokpelni netika reģistrēta. Savu uzvārdu Jānis Roze mantojis no mātes, jo viņa tēvs atteicies no sava dēla. Pagasttiesas dokumentos kā tēvavārds ierakstīts tēva brāļa Pētera vārds. Audzis trūcīgi. Jau astoņu gadu vecumā gājis ganos, lai sapelnītu naudu skolai, apguvis grozu pinēja prasmi.

1913: apprecējies ar Emmu Henrieti Silarāju (precējusies – Roze), Rožu ģimenē vēlāk piedzima trīs bērni – Ilmārs (1915–1963), Jānis (1917–1988) un Aina (1927–1998).

1941: deportēts uz Soļikamsku, Krievijā, izsūtījumā 1942. gada maijā mirst.

DARBĪBA GRĀMATNIECĪBĀ

1888: desmit gadu vecumā Jānis Roze uzsāka skolas gaitas pie brāļiem Kaudzītēm Ogrēnu pagasta skolā, kur mācīja arī jaunais palīgskolotājs Pēteris Skrābāns. Lai arī tālākai izglītībai naudas nebija, jaunais grāmatu tirgotājs un izdevējs Jānis Ozols mudināja Jāni Rozi pievērsties grāmatniecībai un mācīties par burtlici.
1892: Jānis Roze izglītību turpināja Vecpiebalgas draudzes skolā, kur mācījās arī rakstnieks Kārlis Skalbe. Kādu brīdi strādājis arī kā mākslinieks, aktieris, dziedātājs un literāts, publicējis satīriskus un liriskus dzejoļus.
1896: pēc skolas beigšanas, 18 gadu vecumā, viņš uzsāka grāmatnieka gaitas, kļūstot par Jāņa Ozola palīgu un darbinieku. Jānis Ozols iepazīstināja Jāni Rozi ar grāmatu izdošanas tehniku un darba specifiku. Pēc Jāņa Ozola traģiskās nāves Jānis Roze kļuva par Ozola grāmatu veikala un izdevniecības vadītāju.
1912: pārcēlies uz Rīgu, kur kādu laiku ir spiestuves "Burtnieks" vadītājs. Šajā laikā tapa arī Jāņa Rozes "Tirdzniecības un rūpniecības (kabatas) kalendārs", kas turpināja iznākt vairākus gadus.
1914: iegādājies spiestuvi K. Barona ielā 37, kas 1915. gadā jau uzsāka aktīvu darbību.
1916: Pirmā pasaules kara laikā spiestuvi evakuēja uz Tveru, Krievijā. Savukārt pats Jānis Roze ar ģimeni pārcēlās uz Valku.
1917: spiestuve tika atvesta atpakaļ uz Rīgu un uzsāka savu darbību. Viens no pirmajiem iespieddarbiem bija Jāņa Rozes "Strēlnieku kabatas kalendārs".
1919: gada nogalē uzsāka aktīvu grāmatniecības darbu, pie spiestuves tika iekārtots grāmatu veikals, noīrētas telpas tagadējā grāmatnīcā K. Barona ielā 3.
1920: gada sākumā pārņēma arī D. Golta grāmatu veikala telpas K. Barona ielā 5. Mazajā veikalā, K. Barona ielā 3, tika iekārtota zīmogu darbnīca. Šajā gadā izveidojās galvenās līnijas turpmākai apgāda darbībai.
1922: apgāds uzsāka daiļliteratūras izdošanu. Pirmā grāmata bija Jāņa Akuratera dzejoļu krājums "Rožains vējš" un "Izmeklēti raksti", kam sekoja citi dzejnieka darbi. Jānis Roze kļuva par galveno Akuratera darbu izdevēju.
1923: apgāds izdeva arī Antona Austriņa dzejoļu krājumu "Saules grieži", un arī Austriņš turpmāk gandrīz visus manuskriptus nodeva Jānim Rozem. Līdzīgas attiecības izveidojās gan ar Kārli Skalbi, gan Augustu Saulieti u. c. autoriem.
1940: pēc padomju okupācijas apgāds un veikals tika nacionalizēts. Kā grāmatniecības speciālists Jānis Roze iesaistījās VAPP apgāda darbā.

Jāņa Rozes apgāda darbībaBūtiska Jāņa Rozes kā grāmatnieka atšķirība no citiem grāmatu izdevējiem bija grāmatu augstais mākslinieciskais noformējums. Galvenais pamatprincips bija: jāizdod tikai literāri vērtīgas grāmatas glītā, pēc iespējas mākslinieciskā apdarē.
Pēc šāda principa Jānis Roze izdevis vairākus latviešu rakstnieku darbus, daiļliteratūra tika izdota arī sērijā "Jaunatnes literatūra". Samērā maz – ap 20 grāmatām – izdota tulkotā daiļliteratūra.
Lai iegūtu līdzekļus šādu grāmatu izdošanai Jānis Roze izdeva arī augstvērtīgas mācību grāmatas un kalendārus. Par kalendāru sastādītāju Jānis Roze uzaicināja Ludvigu Šanteklēru – kopā abi izdeva "Laika zoba kalendāru". Tam pievienojās vēl citi kalendāri – "Vispārīgā laika grāmata", "Pušelnieka Zobgala kalendārs".
Kopumā Jānis Roze izdevis ap 750 grāmatu, no kurām lielākā daļa (ap 500) daiļliteratūras darbi; kopā ar žurnāla burtnīcām izdevumu skaits sasniedz 850. Grāmatu kopējais metiens bija apmēram 2 miljoni eksemplāru.1919: pirmā Jāņa Rozes apgādā izdotā grāmata bija paša Jāņa Rozes veidotā "Svešvārdu grāmata ar dzīvē un rakstos visbiežāk lietojamo svešvārdu paskaidrojumiem".
1925: izdota "Grāmata par grāmatu", kas bija ļoti krāšņs, pirmais speciālais rakstu krājums par latviešu grāmatniecības vēsturi un tās aktuālajām problēmām.
1928–1935: izdevis daiļliteratūras žurnālu "Piesaule" (1931–1935 bijis žurnāla redaktors).

Jāņa Rozes apgādā izdotie kopotie raksti
1923–1928: Jāņa Akuratera kopotie raksti 12 sējumos.
1924–1927: Augusta Saulieša kopotie raksti 15 sējumos.
1928–1933: Augusta Deglava kopotie raksti 7 sējumos.
1929–1930: Jāņa Poruka kopotie raksti 20 sējumos.
1929–1934: Antona Austriņa kopotie raksti 8 sējumos.
1938–1939: Kārļa Skalbes kopotie raksti 10 sējumos.

Starpkaru periodā tik daudz kopoto rakstu nebija izdevis vēl neviens izdevējs. Ar glītajiem, rūpīgajiem izdevumiem Jānis Roze bija galvenais latviešu kopoto rakstu tradīciju iedibinātājs.

"Dziļi demokrātisks, patiesi inteliģents, darbīgs, nesavtīgs, optimisma pilns, uzņēmīgs, ļoti cilvēcisks, atsaucīgs visam labajam – tie ir tikai daži no epitetiem, ar kādiem presē un atmiņās raksturots Jānis Roze, viens no izcilākajiem grāmatu izdevējiem divdesmito – četrdesmito gadu Latvijā. Viņa apgāds grāmatniecības vēsturē minams blakus plašajām Valtera un Rapas un Anša Gulbja izdevniecībām. Jāni Rozi var uzskatīt par latviešu censonības paraugu, kurš, uzsākdams savu darbību bez jebkādiem līdzekļiem un palīdzības, tikai pateicoties dabas dotajai inteliģencei un neatlaidībai, radīja nozīmīgu grāmatu apgādu un ieguva ievērojamu stāvokli sabiedrībā."

Jaunmuktāne, Gunta. Grāmatnieks Jānis Roze. Grāmata par grāmatnieku Jāni Rozi. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 1999, 53. lpp.

"J. Rozes izdotās grāmatas raksturo to literārā, pedagoģiskā vai praktiskā vērtība un gaumīgā, lietpratīgā ārējā apdare. J. Rozēm bija izcila loma latviešu grāmatniecības vēsturē; viņš bija viens no mūsu grāmatniecības progresīvo tradīciju veidotājiem un ar savu izdevēja darbību veicināja arī latviešu literatūras attīstību. Lielisks bija J. Roze arī kā cilvēks – vienkāršs, sirsnīgs, atsaucīgs, vienmēr darbīgs. Daudz viņā bija jūsmas un fantāzijas, bet šo fantāziju viņš centās saistīt ar reālo dzīvi un īstenot nodomus, ko daudzi viņa darbabiedri uzskatīja par nereāliem. "Grāmata nav viņam tikai prece, grāmatai pieder viņa mīlestība," – tā J. Rozi raksturoja dzejnieks K. Skalbe. Ārkārtīga bija J. Rozes neatlaidība."

Karulis, Konstantīns. Mūžs grāmatai. Grāmata par grāmatnieku Jāni Rozi. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 1999, 28. lpp.
"[..] pretēji A. Gulbim un citiem izdevējiem, kas pirmajos pēckara gados grāmatas iespieda uz vienkārša pelēcīga papīra, J. Roze saviem izdevumiem izraudzījās labu ziloņkaula krāsas, biezu, mīkstu papīru ar ūdenszīmju tīklojumu, kas līdz ar mazliet rievoto papīra faktūru veidoja patīkamu fonu koši melnajam teksta iespiedumam. Teksta laukums, t. s. spogulis, bija veidots tā, lai atstātu diezgan platas baltās malas. Neparasta parādība latviešu grāmatniecībā tolaik bija kolumntitula līnijas katrā lapā, ko papildināja lappuses tituls. Titullapas bija vienkāršas, mierīgas, ar maz teksta, bet tās rotāja S. Vidberga darināta izdevniecības zīme. J. Roze gan ar šo zīmi nebija sevišķi apmierināts, un 1923. gadā I. Zeberiņš darināja jaunu – rozes ziedu, ko aplī ietver rozes kātiņš un papildina burti "JR"; šī zīme turpmāk rotāja visas izdevniecības grāmatas. Grāmatu iekšējo apdari noteica pats izdevējs. Viņa gaume un tehniskā prasme šajā ziņā bija tik liela, ka no J. Rozes izdevumiem mācījās arī citi grāmatnieki. lespieddarbu teksta glītais iekārtojums un rūpes par labu krāsas segumu priekšzīmīgi piekārtotai iespiedformai kļuva pat par J. Rozes "jājamo zirdziņu"."

Karulis, Konstantīns. Mūžs grāmatai. Grāmata par grāmatnieku Jāni Rozi. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 1999, 22. lpp."Jāņa Rozes grāmatnīca 20. gs. 20. gados kļuva par literāro centru, kas pulcēja ap sevi rakstniekus, māksliniekus. Konstantīns Karulis raksta: Viņš bija slaids, kalsns, vieglām, enerģiskām kustībām. Ilgi pie galda viņš nemēdza sēdēt. Te viņš bija darbistabā, te veikalā, te jau ceļā uz spiestuvi. Bet ciemiņi to neņēma ļaunā, viņi turpināja savus literāros strīdus. [..] Vienmēr laipns un taktisks, viņš – kā jau piebaldzēns mīlēja humoru un laikiem ar labsirdīgu ironiju un zobgalībām panāca vairāk nekā ar bārienu. Un tā viņš bija saliedējis ap sevi kolektīvu, kam ir noteikta vieta latviešu kultūras vēsturē, jo ar J. Rozes grāmatu apgādu saistās priekšstats ne tikai par viņu vien tie bija arī viņa pulcinātie literāti un mākslinieki."

Karulis, Konstantīns. Mūžs grāmatai. Grāmata par grāmatnieku Jāni Rozi. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 11.–12. lpp.

Avoti
A. Apīnis, L. Limane, V. Villerušs (b. g.). Šķirklis Roze Jānis. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/2188/

Antons Urķīts

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1936. gada 14. novembra lēmumu.
IV šķira
1936