Elīna Līce

Roles: poet

Dzejniece un dziesminiece Elīna Līce (1979) ir divu dzejoļu krājumu – "Tik tuvu pie" (kopkrājums ar Andu Līci, 2008) un "Redzu" (2018) autore. Dzejnieces un prozaiķes Andas Līces meita.

Author (23)

Person of reception (15)

Birth time/place

22.07.1979
Jūrmala

Professional activity

1999: pirmā publikācija – dzejas kopa žurnālā "Vides Vēstis" (maijs).
Dzejas publikācijas dažādos izdevumos: "Domuzīme", "Konteksts", "Karogs", "LMM", "Kultūrzīmes", "KDi" u.c.

Dzeja"Tik tuvu pie" (kopkrājums ar Andu Līci) (2008)
"Redzu" (2018)

Muzikālā darbība2011: veikusi mūzikas ieskaņojumu dokumentālajai filmai "Pateikt un pateikties" (LTV).
2011: veikusi mūzikas ieskaņojumu dokumentālajai filmai "Ceļa domas" (OMB).
2014: atskaņojusi muzikālo pavadījumu Lāsmas Kugrēnas jubilejai veltītajā izrādē "Jaucības un nejaucības".
2014: piedalījusies Arņa Miltiņa mūzikla "Kaiju kalns" (libreta autore Agita Draguna) koncertuzvedumos.

Uzstājusies un veikusi ierakstus ar postfolkloras/pasaules mūzikas grupu "Baobabs".
Veikusi individuālo koncertdarbību dažādos pasākumos.

Quotes

Par dzejoļu krājumu "Redzu" (NT Klasika, 2018)
"Elīnas Līces dzejas krājuma "Redzu" atslēgvārdi – sievišķi jutekliskais, autentiskais, folkloristiskā slāņa stilizācijas. Viņas lirika ir izteikti femīnā dzeja, kuras analīzē iederīgs varētu būt kāds no feminisma literatūrkritikas skatījumiem. "Atpazīšanas zīmes" – mītiski folkloristiskais slānis, arī neomītisms/postfolklorisms. (..) Vairākos dzejas tekstos iekodēts aizlaicīgs pirmmātes pamatīgums, pirmatnīgums, sievišķā sākotne, sievišķais, mātišķais – arī instinktīvais – spēks. Šī sievišķā sākotne, "pirmmātes ideja" veido īpatnu jutekliskumu, reizēm kaislu, bet arī patiesu un tīru – "Siltums, / smaržojošs pēc maizes / kukuļiem, kurus paceļ / un pie krūtīm glauž / sievietes apaļās rokas" (6). Šo motīvu pat gribētos atzīmēt kā vienu no iedarbīgākajām Līces poētikas kvalitātēm – ietērpt vārdos jutekliskas, arī instinktīvas, taktilas pieredzes pavedienus. Šī tipa teksti arī subjektīvi šķiet vieni no mākslinieciski iedarbīgākajiem. (..) Par krājuma dominējošo noskaņu – to, kura Līci atšķir no citām viņas paaudzes dzejniecēm, – par Līces kā dzejnieces rokrakstam īpaši raksturīgo tomēr gribētos nominēt neomītisko, stilizēto folkloras slāni, īpaši iezīmēto mātišķo, sievišķo niansi."

Līvija Baumane–Andrejevska. Neaptraipītā ilgu dzīve. Ubi Sunt, 7.01.2019.