Works: Author (14); Translator (1); Person of reception (8)
Photos: Person in photo(5)
| Name | Jūlijs Roze |
|---|---|
| Summary | Jūlijs Roze (1892–1972) – rakstnieks, publicists. Pirmās literārās publikācijas kopš 1910. gada. Dažādos periodisko izdevumu redakcijās, galvenokārt kā teātra kritiķis. Dzeja apkopta krājumā "Fontāns",1927. gadā izdots viencēliens "Ietaupīts grasis", laikmetīgi vērojumi un mūža pieredze apkopota atmiņu grāmatā "Latvijas rītausmā, saulrietā" (1978), 1987. gadā izdots stāstu krājums "Simjūda lieta". Rakstījis teātru recenzijas, tulkojis Viljama Šekspīra, Gustava Flobēra, Oskara Vailda un citu rakstnieku darbus. Bijis dramaturgs Latvijas Pagaidu Nacionālajā teātrī Valkā (1918), Nacionālajā teātrī (1937–1938 un 1941–1944) un Mērbekas Latviešu teātra dramaturgs (1945–1949). |
| Personal information | Dzimis Mālpils muižas kalpa ģimenē. |
| Work | Literārā darbība1910: pirmā publikācija – dzejolis "Oda" laikrakstā "Latvija" 10./23. aprīlī.Literārie darbi 1920: dzejas krājums "Fontāns" (Rīga: Vaiņags). 1927: viencēliens "Ietaupīts grasis" (Rīga: Latvijas Kooperatīvu izdevniecības savienība). 1978: atmiņu grāmata "Latvijas rītausmā, saulrietā" (Stokholma: Daugava), izdots pēc nāves, atstātos manuskriptus redaktori Jānis Kadilis, Kārlis Rabācs un Artūrs Rumpēters veidojuši kā izlasi. 1987: stāstu krājums "Simjūda lieta" (Čikāga: OJ). Tulkotājs1921: Šekspīrs, Viljjams "Hamlets" (Rīga: A. Gulbis), tulkojums no angļu valodas.1924: Vailds, Oskars "Cik svarīgi būt nopietnam" (Rīga: Leta), tulkojums no angļu valodas. 1926: Flobērs, Gustavs "Bovarī kundze" (Rīga: Valters un Rapa), tulkojums no franču valodas. 1930: Čokke, Heinrihs "Ciems, kur zeltu taisa" (Rīga: Konzums), tulkojums no vācu valodas. 1931: Bekers, Mihels "Krupju ielas ļaudis" (Rīga: Konzums), tulkojums no vācu valodas. Teātra vajadzībām tulkojis Arnolda Ridlija komēdiju "Spoku vilciens". Darbība žurnālistikā1917: laikraksts "Laika Vēstis".1918: laikraksts "Līdums". 1919–1920: laikraksts "Latvijas Sargs". 1924–1931: izdevums "Kopdarbība". 1925: laikraksts "Balss". 1928–1932: mēnešraksts "Daugava". |
| Quotations | Par Jūlija Rozes personību un darbību Latvijā"Ja liktenis vai cita vara jūs kādreiz aizvestu Dramatiskā teātra aizkulisēs, un ja no šīm aizkulisēm jūs nokļūtu aktieru foajē, jūs tur droši vien satiktu paliela auguma un ļoti dusmīga izskata kungu, kas, kā jums liktos, tūlīt bez žēlastības raidīs jūs ārā no lielās mākslas svētnīcas. Bet ja tomēr tas vēl nebūs noticis, un jūs pie tam uzdrošināsities bargā izskata kungam apvaicāties par teātra direktoru Jūliju Rozi, viņš jums skarbi atteiks: "Es pats tas esmu." Bet ja arī pēc tam jūs nebūsit zaudējuši valodu un lielā sirds drebēšanā ieminēsaties, ka labprāt gribētu ar viņu parunāt, bargais kungs ar melnīgsnējo seju un tumšajiem papuasa matiem kā par brīnumu visai laipni ie aicinās jūs savā kabinetā un vēl laipnāk apvaicāsies par jūsu nāciena iemeslu. Par spīti bargajai ārienei JūlijsRoze īstenībā ir ļoti korekts un ļoti vienkāršs cilvēks, kas gan šis jaukās rakstura īpašības nekad neaizved līdz galējībai, bet tomēr prot jūs saistīt ar tik brīnišķīgu, var teikt apburošu garīgu šarmu, ka jūs gluži nemanot nokļūstat viņa iespaidā. Teiksim pavisam atklāti: Jūlijs Roze ir viens no tiem latviešu inteliģences pārstāvjiem, kas pratuši sevī apvienot patīkamu pieticību ar zināmu garīgu neatkarību. Viņa darbība bijusi visai plaša. Nerunājot nemaz par viņa eleganto liriku, kas ieņem īpatu vietu latviešu antoloģijā, Roze interesējies arī par literatūru vis pār, sevišķi klasisko. Viņam pieder labākais „Hamleta" tulkojums latviešu valodā, tāpat viņš sniedzis mums Flobēra "Bovari kundzi". Roze ir liels valodnieks, labi pārzina filozofijas un aistētikas jautājumus un ne vienu vien gadu nostrādājis arī žurnālistikā. Taču vistuvākais viņam bijis teātris un jau no Valkas laikiem, kad 1918. gadā viņš strādāja turienes pagaidu nacionālā teātrī par dramaturgu. Acumirklī viņš, ka zināms, ir Rīgas Dramatiskā teātra direktors." K. Z. Jūlijs Roze piecdesmitgadnieks. Tēvija, Nr.43 (20.02.1942) Par atmiņu grāmatu "Laikmeta liecinieks Latvijas rītausmā, saulrietā" (Stokholma: Daugava, 1978)"Roze bija visai neparasta parādība mūsu kultūras kopainā. Mākslinieciski apdāvināts, plaši izglītots, apveltīts ar izcilām darbaspējām, viņš bija vērtīgs darbinieks katrā vietā un darbā, kam vien pielika roku. [..] Rozēm bija izsmalcināta stila izjūta, kas izpaudās ari viņa žurnāistiskajos rakstos, bet daiļliteratūru viņš aizmirsa. Viņa recenzijas un raksti par teātri atklāj, cik neparasti skaidri viņš izprata dramatiskas rakstīšanas principus un tomēr viņš apmierinājās tikai ar tulkošanu, nekad nemēģinādams pats rakstīt lugas. Tikai vēlu, mūža beigās Roze atkal atgriežas pie tīri literāra darba rakstīdams atmiņas — skaidra, lakoniskā prozā, ar asiem personu raksturojumiem un lielisku laikmeta norišu analīzi. Nelielā, bet koncentrētā atmiņu grāmata sniedz dziļāku un pilnīgāku mūsu brīvvalsts gaitu izpratni nekā daudzu memuāristu biezie, pļāpīgie sējumi.Kā īstenam literātam, Rozēm atmiņas sākas ar ābeci, ar lasīt mācīšanos "boksterējot", īpatnēji notēlojas 1905. g. revolūcija no skolēna viedokļa: dumpinieki klasē, nelegālas sapulces mežā, satikšanās ar "mežabrāli". Jau kā zēnam Rozēm piemīt analītiķa asums: viņš uzdod sociālisma sludinātajiem vienkāršus jautājumus uz kuriem tie neprot atbildēt. Viņš lasa toreiz populāro teorētiķu Kautska un Ļeņina rakstus un atrod, ka ari viņiem sociālisma ideāli ir pavisam miglaini, tāpat kā Marksam viņa slavinātās teorijas par darba virsvērtību u. c. Tās var pieņemt tikai — ticība. Roze mēģina iedziļināties un izprast ari kristīgo dogmatiku. Viņam liekas, ka jēdzieni par iedzimto grēku un cilvēka brīvo gribu ir nesavienojami. Viņš velti meklē atbildi kāpēc labvēlīga Dieva radītāja pasaulē eksistē ļaunums. Viņš nespēj atrast loģiku ari grēku izpirkšanas, atpestīšanas dogmā un domā, ka to var pieņemt tikai — akla ticībā. Reliģiskās dogmas un ari politiskās teorijas tātad iedarbojas nevis uz cilvēka prātu, bet jūtām. Pievilcīgi notēlojas Tērbatas studiju gadi." Eglītis, Anšlavs. Gudra vīra liecība. Laiks, 1978, 5. aug. |
| Occupations | translator publicist author |
| Birth time/place | 20.02.1892 Mālpils Mālpils, Mālpils pagasts, Siguldas novads |
| Education | 1900 – 1904 Līgatnes fabrikas skola Līgatne Līgatne, Cēsu novads 1904 – 1905 Kārļa Millera reālskola Lielā Līvu iela 1, Cēsis Lielā Līvu iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 1906 – 1909 Rīgas Pilsētas reālskola Rīga Rīga 1909 – 1917 Tērbatas Universitāte Tartu Tartu, Tartu County, Estonia Studējis Tērbatas Universitātes Vēstures fakultātē (1909–1910), Juridiskajā fakultātē. 1923 University of Latvia Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinību fakultātē; studiju virziens: tieslietas. |
| Working place | Mērbeka Meerbeck, Lower Saxony, Germany Mērbekas Latviešu teātra dramaturgs. Latvijas Telegrāfa aģentūra LETA Rīga Rīga Bijis aģentūras pārstāvis Šveicē. Sirakjūsa Syracuse, New York, United States Krievu valodas instruktors Sirakūzu universitātē. 1917 – 1918 Laikraksts "Latvijas Kareivis" Rīga Rīga Žurnālists. 1918 Laikraksts "Līdums" Dzirnavu iela 68, Rīga Dzirnavu iela 68, Rīga, LV-1050 Žurnālists. 1919 – 1920 Laikraksts "Latvijas Sargs" Dzirnavu iela 119, Rīga Dzirnavu iela 119, Rīga, LV-1050 Žurnālists. 1922 – 1928 Laikraksts "Kopdarbība" Dzirnavu iela 68, Rīga Dzirnavu iela 68, Rīga, LV-1050 Žurnālists. 1924 – 1926 Laikraksts "Balss" Rīga Rīga Žurnālists. 1928 – 1932 Žurnāls "Daugava" Rīga Rīga Žurnālists. |
| Emigrated | 1944 Vācija Germany Devās bēgļu gaitās. 1950 Amerikas Savienotās Valstis United States Izceļoja. |
| Place/time of death | 30.09.1972 Vašingtona Washington, United States |
Map legend
Showing 1-18 of 18 items.
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Mālpils (Mālpils, Mālpils pagasts, Siguldas novads) | 20.02.1892 | Birth time/place | Village |
| 2 | Vašingtona (Washington, United States) | 30.09.1972 | Place/time of death | City |
| 3 | Vācija (Germany) | 1944 | Emigrated | Country |
| 4 | Amerikas Savienotās Valstis (United States) | 1950 | Emigrated | Country |
| 5 | Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia) | 1909 - 1917 | Education | City |
| 6 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1923 | Education | Building, house |
| 7 | Līgatne (Līgatne, Cēsu novads) | 1900 - 1904 | Education | City |
| 8 | Lielā Līvu iela 1, Cēsis (Lielā Līvu iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | 1904 - 1905 | Education | Building, house |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1906 - 1909 | Education | City |
| 10 | Mērbeka (Meerbeck, Lower Saxony, Germany) | (Not set) | Working place | City |
| 11 | Rīga (Rīga) | (Not set) | Working place | City |
| 12 | Sirakjūsa (Syracuse, New York, United States) | (Not set) | Working place | City |
| 13 | Rīga (Rīga) | 1917 - 1918 | Working place | City |
| 14 | Dzirnavu iela 68, Rīga (Dzirnavu iela 68, Rīga, LV-1050) | 1918 | Working place | Building, house |
| 15 | Dzirnavu iela 119, Rīga (Dzirnavu iela 119, Rīga, LV-1050) | 1919 - 1920 | Working place | Building, house |
| 16 | Rīga (Rīga) | 1924 - 1926 | Working place | City |
| 17 | Dzirnavu iela 68, Rīga (Dzirnavu iela 68, Rīga, LV-1050) | 1922 - 1928 | Working place | Building, house |
| 18 | Rīga (Rīga) | 1928 - 1932 | Working place | City |