Arnolds Pēteris Aizsilnieks

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (7); Author of the comment (1)

Photos: Person in photo(2)

NameArnolds Pēteris Aizsilnieks
PseudonymA. Dzelzapurvs
SummaryArnolds Pēteris Aizsilnieks (1898–1982) – tautsaimnieks, bijušais Latvijas Universitātes profesors, daudzu zinātnisku publikāciju autors. Bērnības gados izbaudījis pieticību ikdienā spēja iegūt atzīstamu izglītību un starptautisku atpazīstamību. Pirmais no latviešu tautsaimniekiem analītiski pētījis kooperāciju kā tautsaimniecisku faktoru. 1943. gadā uzsāka darbu pie "Tautsaimniecības vārdnīcas". 1944. gada vēlā rudenī bēgļu laivā devās uz Zviedriju, kur turpināja tautsaimnieka zinātnisko darbību. Zviedrijā izdots fundamentālais pētījums "Latvijas tautsaimniecības vēsture. 1914–1945" (1968). Pazīstams un respektēts nozares speciālists, zinātniskās publikācijas publicētas angļu, zviedru, vācu, holandiešu un un citās valodās. Latvijā pieredzēto, tostarp bērnības iespaidus, vēlāk atklājis atmiņu grāmatā "Dzīves šūpotnēs" (Daugava, 1979), kas dokumentē laiku, vidi, alkas pēc izglītības un personības veidošanos. Autobiogrāfiskie momenti te sasaistīti ar laikmeta tēlojumu, sevišķi saimnieciskās dzīves jomā. Vēstījuma forma vienkārša, dzīva, saistoša. Asprātīgi izmantotas anekdotes. Literatūras jomā darbojies arī kā feļetonists.
Personal information1944: viens devies bēgļu gaitās no Kurzemes uz Gotlandi, Zviedriju. Latvijā palikušo ģimeni – sievu agronomi Valiju Jurču-Aizsilnieci, četras meitas un dēlu – vairāk nekad nesaticis.
Work

Literārā darbība

1920: pirmā publikācija – raksts par kooperācijas jautājumiem "Ne skaldīt, bet apvienot!" žurnāla "Kopdarbība" 39. numurā.
1922: sācis publicēt feļetonus ar pseidonīmu A. Dzelzapurvs.

Daiļliteratūra

1979: atmiņu grāmata "Dzīves šūpotnēs" (Daugava).

Zinātniskā un profesionālā darbība

1927: kā agronomijas students par diplomdarbu "Dārzkopju kooperatīvi un to izredzes Latvijā" saņēmis Latvijas Universitātes 1. godalgu.
1927: vasaras brīvlaikos studiju nolūkos apmeklējis Eiropas augstskolas.
1933: Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē iesniegts habilitācijas darbs "Paterētāju kooperācija kā tautsaimniecisks faktors".
1937: ievēlēts Rīgas Piensaimniecības savienības valdē.
1938: saņēmis Kultūras Fonda stipendiju studijām ārzemēs.
1943: strādājis pie darba "Tautsaimniecības vārdnīca". Darbs pie vārdnīcas tika pabeigts, tomēr kara apstākļu dēļ publicēts daļēji.
1944: pavasarī pabeidzis doktora disertāciju "Latvijas piena produktu tirgus analīze", kuru neizstāvējis.

Zinātniskus rakstus par tautsaimniecības, kooperatīviem un citiem jautājumiem publicējis izdevumos "Kopdarbība", "Ekonomists", laikrakstā "Latvijas Sargs", "Latvijas Universitātes Rakstos" Tautsaimniecības un tiesību zinātņu sērijā; trimdā – "The Baltic Review", "Latvju Ziņas", "Latvija", "Daugavas Vanagi", arī zviedru, vācu tautsaimniecības nozares izdevumos un citviet.

Piedalījies tautsaimniecības nozares starptautiskās konferencēs, Baltijas Studiju konferencēs, 2x2 nometnēs un citviet.

Trimdā Zviedrijā aktīvi iesaistījā latviešu sabiedriskajā dzīvē, uzstājās ar priekšlasījumiem, referātiem.

Zviedrijā darbojās Latviešu Nacionālā Fonda padomē, organizēja latviešu vēstures lekcijas Stokholmas universitātē, dibināja studentu stipendiju fondu, Zviedrijas latviešu akadēmisko organizāciju, darbojās žurnāla "Brīvība" redakcijā.

Tulkojumi no citām valodām

1930: "Zemnieku kopdarbība Dānijā" (Zemnieka Domas).
1930: "Setpiņi pamata principi. Kooperatīvās programmas kopsavilkums" (Latvijas patērētāju biedrību savienība).

Pētījumi svešvalodās

1948: "Kooperationens mal och medel" (Kooperācijas mērķi un līdzekļi) (Stokholma). Grāmata tulkota un izdota angļu, holandiešu un citās valodās.
1949: "Stat och konsument i Sovjet-Ryssland" (Stokholma). Grāmata no zviedru valodas tulkota arī angļu, vācu un holandiešu valodā.
1962: "The Co-operative movement in Latvia" (Stokholma). Grāmata ieteikta par mācību līdzekli Zviedrijas skolās.

Quotations

Par Arnolda Pētera Aizsilnieka profesionālo darbu

"Tautsaimniecības teorija – tautsaimniecības studiju pamatdisciplīna, bija priekšmets, kurā LU ilgus gadus nebija piemērota zinātnieka, un šī katedra atradās sveštautiešu rokās. Pagrieziens radās, kad fakultāte uzdeva Aizsilniekam lasīt lekcijas tautsaimniecības teorijā, un ar to sākās viens no nozīmīgākiem viņa darba posmiem. Plaša praktiska pieredze, izcilas spējas, pedagoga dāvanas un studijas ārzemēs deva Aizsilniekam iespēju nostādīt tautsaimniecības teoriju LU uz moderniem pamatiem. Studenti pirmo reizi dabūja īsteni iepazīties ar tautsaimniecības teorijas problēmām."

Latvju Ziņas
, 1948, 21. februāris.

".. pirmais starp latviešu tautsaimniekiem, kas sāka lietot modernās tautsaimniecības pētīšanas metodes Latvijas saimniecības problēmu analīzei."

Zīverts, K. Latvija Amerikā, 1958, 22. februāris.

"A. Aizsilnieks izmanto savus brīvlaikus, lai dotos uz rietumiem studiju ceļojumā – Zviedriju, vēlākos gados Vāciju, Austriju, Ungāriju, Sveici, Norvēģiju, Dāniju. [..] Šie studiju ceļojumi ved viņu pie rietumiem, viņš apgūst plašo pasaules elpu un skatās uz lietām daudz dziļāk, kritiskāk un plašāk. Latviskais temperaments un centība viņā laimīgi apvienojusies ar rietumnieka kritisko prātu, toleranci un vienkāršību. A. Aizsilnieks ir pirmais, kas iepazīstina savus akadēmiskos kollēgas ar tautsaimniecības modernajām pamatdisciplinām un sāk lietot modernas, pētniecības metodes, noskaidro Latvijas kooperācijas kļūdas un rāda ceļu pretī tās uzplaukumam. Teoriju īstenošanai vajadzīgi praktiski darītāji – A. Aizsilnieks vada kooperācijas darbinieku kursus un noorganizē kooperācijas skolu Rīgā."

Latvija
, 1958, 15. februāris.

"Aizsilnieka mūža apraksts varētu kļūt par "bestselleru", jo tas ir tik raibs, piedzīvojumiem un pieredzējumiem pieblīvēts, ka tādu nevarētu izgudrot visdzīvākā rakstnieka fantāzija."

Dunsdorfs, Edgars. Tautsaimnieka jubileja. Austrālijas Latvietis, 1958, 15. februāris.

"Tie, kas L. Universitātē ir klau
sījušies prof. A. Aizsilnieka lekcijas, atcerēsies viņa vienmēr saistošo stāstījumu, jautro prātu, aso domu. Viņš arvien pasvītrojis, ka universitātei jāsagatavo pirmklasīgi speciālisti un tādēļ jāstāda arī augstas prasības."

Vērzemnieks, Emīls. Izcila tautsaimnieka mūža darbs. Laiks, 1958, 22. februāris.


Par grāmatu "Latvijas tautsaimniecības vēsture. 1914–1945" (1968)


".. grāmata viegli un ar interesi lasāma. Katram, kas ir dzīvojis līdz mūsu tautai vai ari, kas vēlas iepazīties ar šiem apstākļiem no grāmatām, lai tad pats labāk izprastu mūsu tautas dzīves un attīstības ceļus, ši ir ieteicama lasāmviela. [..] Savu pētījumu autors ir iedalījis laika posmos: 1. Kara krustugunis 1914–1920 (krievu kara saimniecība, vācu okupācijas saimniecība, padomju okupācijas saimniecība, atbrīvošanas cīņas un saimniecība); 2. Saimniecības jaunuzbūve 1920–1922; 3. Saimnieciskais uzplaukums 1923–1931; 4. Cīņa ar saimniecisko depresiju 1930–1933; 5. Tautas saimniecības pārkārtojums 1934–1940; 6. Latvijas saimniecības ārdīšana 1940–1945 (padomju okupācija 1940–1941, vācu okupācija 1944–1945". Katrā no šiem laikmetiem aplūkota atsevišķi lauksaimniecība, rūpniecība, nauda, darba apstākļi.

Valters, Nikolajs. Latvija, 1968, 8. jūnijs.

Trimdā ir radies ari prof. A. Aizsilnieka monumentālais darbs "Latvijas saimniecības vēsture 1914.–1945." Šis milzīgais darbs, ko autors veicis ar lielu rūpību un precizitāti, vācot pieejamos materiālus Eiropas un Amerikas bibliotēkās, archīvos, un šo materiālu apstrādāšanai pielietojot zinātniskas metodes, padara sējumu par pamatdarbu. Tas saista ikvienu, kas ar savu darbu ir piedalījies neatkarīgās Latvijas saimniecības veidošanā, tas saista ikvienu, kas interesējies par vēl maz pētītiem un apcerētiem Latvijas saimniecības jautājumiem, tas saista un saistīs to trimdas latviešu jauno paaudzi, kurai ir un būs vēlēšanās iedziļināties savu senču brīvās un patstāvīgās valsts saimniecības attīstībā.

Universitas
, Nr. 41, 1978.

Par atmiņu grāmatu "Dzīves šūpotnes" (1979)

"Dzīves šūpotnēs aptver laikmetu no pagājušā gadu simteņa beigām līdz tam liktenīgajam brīdim, kad bēgļu vilnis autoru līdz ar citiem likteņa brāļiem, iešūpo zviedru zemē. Aizsilnieka dzīves stāsts ir tipisks latviešu censoņa dzīves stāsts, kas, sākdams no knapiem lauku apstākļiem Vidzemē, ar nerimstošu enerģiju censdamies pēc izglītības, ieguvis ievērojamu zinātnieka un saimnieciska darbinieka stāvokli latviešu sabiedrībā."

Vārpiņš, Edgars. Dzīves šūpotnēs – atmiņas. Latvija, 1979, 28. aprīlis.

"Tas ir stāsts par to, kā samērā trūcīgs lauku jauneklis dažādu politisku režīmu maiņās izlauž sev ceļu uz augstāko ekonomisko izglītību. īsi un koncentrēti autors parāda to, kas raksturīgs dažādo laikmetu apstākļiem, sevišķi saimnieciskās dzīves jomā (dažkārt viņš norāda uz attiecīgajām nodaļām "Latvijas saimniecības vēsture"). Grāmata ir savā ziņā cildinājums praktiskajam darbam un šī darba darītājiem – cilvēku dzīvei nepieciešamo vērtību radītājiem.

Ģērmanis, Uldis. Tautsaimnieka atmiņas. Laiks, 1979, 23. maijs.

Occupationsowner
cameraman
author
economist
Birth time/place21.02.1898
Dzimis Grostonas pagasts, Madonas apriņķī zemnieku ģimenē, taču audzis un skolas gaitas sācis Saikavā.
EducationSaikava
Saikava , Praulienas pagasts, Madonas novads
Mācījies Saikavas pamatskolā.

1908 – 1914
Jēkabpils
Jēkabpils
Mācījies Tirdzniecības skolā.

1921 – 1927
University of Latvia
Studējis Lauksaimniecības fakultātē, studijas beidzis kā eksterns.

1927 – 1932
University of Latvia
Rīga
Rīga

Studējis Tautsaimniecības nodaļā Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, studijas beidzis ar ekonomisko zinātņu kandidāta grādu ar diplomdarbu "Paju loma Lielbritānijas patērētāju kooperatīvos".


1933 – 1934
Amerikas Savienotās Valstis
United States

Papildinājis zināšanas vairākās Amerikas Savienoto Valstu universitātēs.


1935

Studējis kā Rokfellera fonda stipendiāts.


1973
Amerikas Savienotās Valstis
United States

Pētnieciskos nolūkos uzturējies Amerikas Savienotajās Valstīs.

Working place1914
Dubulti
Kūdra, Jūrmala
Darbvedis un kancelejas pārzinis Luda Bērziņa un F. Šmidtchena privātģimnāzijā.

1917 – 1920
Taganroga
Taganrog, Rostov Oblast, Russia
Strādājis kooperatīvos uzņēmumos.

1921
Rīga
Rīga

Latvijas Kooperatīvu padomes darbvedis, kopš 1921. gada paralēli studijām.


1921 – 1924

Instruktors revidents lauku patērētāju biedrību savienībā "Konzums".


1924 – 1929
Rīga
Rīga

Darbvedis Latvijas kooperatīvu kongresa padomē.


1928
University of Latvia
Rīga
Rīga

Latvijas Universitātes kooperācijas teorijas katedras asistents.


1928 – 1931
Rīga
Rīga

Kooperācijas "Konzums" kursu vadītājs.


1932 – 1933
Laikraksts "Kopdarbība"
Dzirnavu iela 68, Rīga
Dzirnavu iela 68, Rīga, LV-1050

Žurnāla "Kopdarbība" redaktors.


1935 – 1944
University of Latvia
Rīga
Rīga

Tautsaimniecības teorijas katedras docents, kopš 1939. gada ārkārtas profesors. Lasījis lekcijas tautsaimniecības teorijā, vēsturē un tirdzniecības politikā.


1938
Rīga
Rīga
Rīgas Patērētāju biedrības "Vienība" padomes priekšsēdis.

1941 – 1942
Rīga
Rīga

Centrālās savienības "Turība" galvenais direktors.


1945 – 1947
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Strādāja "Kooperativa Fӧrbundet" (Kooperatīvu savienība).

1946 (Date is approximate)
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Stokholmas Latviešu vakara ģimnāzijas direktors.


1947 – 1955
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Strādāja Konjunktūras institūtā (Konjunkturinstitutet) un Stokholmas universitatē.


1968
Vesterosa
Västerås, Västmanland, Sweden
Žurnāla "Brīvība" līdzstrādnieks kopš 1968. gada.
Service1920 – 1921
Latvian Army
Emigrated00.10.1944
Zviedrija
Sweden

Ar bēgļu laivu piestāja Fīdē, Gotlandē, pēc tam pārcēlās uz Stokholmu.

Place/time of death04.06.1982
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
RewardsKrišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstu "Lauku patērētāju biedrību nesekmju cēloņi periodā no 1929. g. līdz 1934. g.".
1939

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Latvijas saimniecības vēsture, 1914–1945".
1968

Map legend









Showing 1-21 of 21 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
04.06.1982Place/time of deathCity
2Zviedrija
(Sweden)
01.10.1944EmigratedCountry
3Rīga
(Rīga)
1927 - 1932EducationCity
4Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1933 - 1934EducationCountry
5Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1973EducationCountry
6Jēkabpils
(Jēkabpils)
1908 - 1914EducationCity
7Saikava
(Saikava , Praulienas pagasts, Madonas novads)
(Not set)EducationVillage
8Rīga
(Rīga)
1921Working placeCity
9Dzirnavu iela 68, Rīga
(Dzirnavu iela 68, Rīga, LV-1050)
1932 - 1933Working placeBuilding, house
10Rīga
(Rīga)
1928Working placeCity
11Rīga
(Rīga)
1935 - 1944Working placeCity
12Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1947 - 1955Working placeCity
13Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1946Working placeCity
14Rīga
(Rīga)
1924 - 1929Working placeCity
15Rīga
(Rīga)
1928 - 1931Working placeCity
16Rīga
(Rīga)
1941 - 1942Working placeCity
17Taganroga
(Taganrog, Rostov Oblast, Russia)
1917 - 1920Working placeCity
18Rīga
(Rīga)
1938Working placeCity
19Dubulti
(Kūdra, Jūrmala)
1914Working placePart of a city
20Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1945 - 1947Working placeCity
21Vesterosa
(Västerås, Västmanland, Sweden)
1968Working placeCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.