Ādolfs Alunāns

lv
Report to editor

Works: Author (69); Translator (1); Person of reception (22)

Photos: Person in photo(1)

NameĀdolfs Alunāns
PseudonymZobgals, Dobelnieks, Smaidulis, Vecais Ādolfs
SummaryĀdolfs Alunāns bija pirmais Rīgas Latviešu teātra vadītājs kopš tā pirmsākumiem 19. gadsimta 70. un 80. gados. Vēlāk viņš turpināja aktīvu darbību amatieru kopās, izveidoja savu teātra trupu Jelgavā, ar kuru apceļoja Latvijas novadus un uzstājās arī Rīgā. Alunāna darbība teātrī aptver gandrīz piecus gadu desmitus, kuru laikā viņš iemantoja popularitāti un atzīšanu, un tika iedēvēts par "latviešu teātra tēvu". Alunāns ne tikai darbojās režijā, bet rūpējās arī par skatuves noformējumu, piedalījās izrādēs kā aktieris, veidoja teātra repertuāru. Viņš rakstīja dramaturģijas darbus un izveidoja drāmas un komēdijas pamatus latviešu rakstniecībā. Latviešu teātros laika posmā no 1869. gada līdz 1911. gadam izrādītas divdesmit divas Ādolfa Alunāna lugas.
Personal informationKomponista Nikolaja Alunāna un teātra kritiķes Luizes Skujenieces brālis. Tēvs Pēteris Alunāns – Indriķa un Jura Alunānu brālis – Mazsesavas muižas nomnieks, pagasta rakstvedis, laikraksta līdzstrādnieks.
1872: laulības ar Jelgavas amatnieka meitu Karolīni Matildi Klauu (Klau 1853-1875)
1875: laulības ar Rīgas pilsētas (vācu) teātra aktrisi Elizabeti Angeliku Buhtu (Bucht 1851-1926)
WorkPirmā literārā publikācija: tēlojums "Degoša lampa" laikrakstā "Latviešu Avīzes" 1864. gada 27. februārī.
Pirmā teorētiskā apcere par teātri latviešu valodā: raksts "Kāds vārds par teāteri" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1869. gada 19. janvārī. Sācis skatuves gaitas kā aktieris teātros ārpus Latvijas:
1866–1870: strādājis Tērbatas, Pēterburgas un Rēveles vācu teātros.
18701885: vadījis Rīgas Latviešu biedrības teātri (Rīgas Latviešu teātri), izveidojis pirmo patstāvīgo latviešu aktieru trupu, sarakstījis un iestudējis lugas, darbojies arī kā aktieris. Nesaskaņu dēļ ar Rīgas Latviešu biedrības vadību Alunāns 1885. gadā atstāja teātri un izveidoja pats savu trupu.
18961904: vadīja teātri Jelgavā, t.s. Alunāna teātri, kas sniedza viesizrādes Rīgā un ārpus tās.
Sastādījis "Zobgala kalendāru" (1892-1912). Publicējies laikrakstā "Mājas Viesis", "Baltijas Vēstnesis", "Rota" un citos, rakstījis humoristiskus un satīriskus sacerējumus dzejā un prozā, polemikas par teātra un mūzikas jautājumiem. Humoristiskie un satīriskie darbi apkopoti izdevumā "Nātras" (1880), "Līksmības avots" (1889), "Dunduri" (1906), "Humoristīgi-satīriskie sakopotie dzejoļi" (1-2, 1912-14), "Kuplejas" (1914). Sarakstījis stāstus "Nodegušiem par labu!" (1887), "Tikai guvernate" (1891).
Rakstos "Aiz kulisēm" ("Dienas Lapas" pielikums 1887. gadā) un "Atmiņas par latviešu teātra izcelšanos" (vācu valodas žurnāls "Baltische Monatsschrift" 1910. gadā, latviski 1924. gadā) paudis pārdomas par latviešu teātra sākumiem. Grāmatā "Ievērojami latvieši" (1-2, 1887-90) publicējis atmiņas par saviem laikabiedriem. Sarakstījis grāmatu "Jura Alunāna dzīve" (1910).

Darbu pirmiestudējumi:

1869: "Paša audzināts" Rīgas Latviešu teātrī
1871: "Priekos un bēdās" Rīgas Latviešu teātrī
1872: "Mucenieks un muceniece" Rīgas Latviešu teātrī
1874: "Bagāta brūte" Rīgas Latviešu teātrī
1874: "Icigs Mozes" Rīgas Latviešu teātrī
1875: "Skolotāja tupeles" Jelgavā
1881: "Džons Neilands" Rīgas Latviešu teātrī
1882: "Mucā audzis" Rīgas Latviešu teātrī
1883: "Brencis un Žvingulis Austrālijā" Rīgas Latviešu teātrī
1883: "Piltenieks Rīgā" Rīgas Latviešu teātrī
1888: "Kas tie tādi, kas dziedāja" Jelgavā
1888: "Lielpils pagasta vecākie" Bauskā
1889: "Seši mazi bundzenieki" Rīgā, biedrībā "Uļeja"
1889: "Šneiderienes" Jelgavā
1890: "Mūsu pokāls" Rīgā, biedrībā Uļeja
1891: "Visi mani radi raud" Rīgā, biedrībā Uļeja
1893: "Pārticībā un nabadzībā" Rīgā
1898: "Labi cilvēki" Jelgavā
1904: "Arī pīlārs" Jaunajā Latviešu teātrī
1905: "Mūsu senči" Jaunajā Latviešu teātrī
1907: "Brīvnieks Olimpā" Rīgā, biedrībā Uļeja
1911: "Draudzes bazārs" Rīgas Latviešu teātrī
QuotationsPar Ādolfa Alunāna darbības daudzpusību
"Pasaulē grūti atrast tik universālu cilvēku, kas viens nodibinājis un izveidojis savas tautas nacionālo teātra mākslu. Tāds fenomens ir latvietis Ādolfs Alunāns. Viņš ne tikai noorganizēja un vadīja latviešu teātri, bet arī lika pamatus profesionālai latviešu aktieru un režijas mākslai, izaudzināja mūsu pirmo aktieru paaudzi, no kuras vēlāk nāca spožas skatuves meistaru zvaigznes. Viņš audzināja un skoloja skatītājus, tuvināja teātrim visplašākās sabiedrības masas, pirmais mūsu presē skaidroja, kas ir teātris un kādi tā uzdevumi, rakstīja par skatuves mākslas jautājumiem un dalījās savā praktiskajā pieredzē."
Gudriķe, Biruta. Ādolfs Alunāns un latviešu teātra sākotne. Ādolfs Alunāns atmiņās, vēstulēs, anekdotēs. Rīga: Litera, 1993. 5. lpp.

Par Alunāna nozīmi latviešu teātra popularizēšanā

"Ā. Alunāna lugu tautiskais romantisms (lai gan ne bez sentimentālisma piedevas) un vitālais realitātes tēlojums zīmīgos tipos un raksturos, skatuves prasību un skatītāja psiholoģijas izpratne aizsāka īsti demokrātiska teātra attīstību ne tikai Rīgā un Jelgavā, bet arī latviešu lauku biedrībās, rosinot ne vien teātra, bet tautiskas kultūras attīstību vispār."
Zeltiņa, Guna. Nacionālā rakstura un stilistikas iezīmes latviešu teātrī. Rīga: Zinātne, 2000. 44. lpp.

Par Ādolfa Alunāna kuplejām
"Lomām, kuras Alunāns rakstījis pats sev, viņš parasti sacerējis kuplejas, t.i., solodziesmas ar vairākiem pantiem, kuras beidz ar refrēnu. Kuplejas saturs var būt bez saistības ar lugas sižetu, bet ar zināmu sabiedrisko aktualitāti tā, piemēram, "Priekos un bēdās" Vanags resp. Alunāns dzied par rakstnieku Ernestu Dinsbergu, par latviešu teātri utt. Sev pašam rakstītajām lomām Alunāns dažkārt sacerējis "ieiešanas dziesmu", kas tiek dziedāta, pirmoreiz iznākot uz skatuves."
Kundziņš, Kārlis. Latviešu teātra vēsture. 1. sējums. Rīga: Liesma, 1968. 116. lpp.

LinksHeinrihs Alunāns - Father's brother
Juris Alunāns - Father's brother
Edvarts Vensku - Radinieks
Luīze Irma Skujeniece - Sister
Biruta Skujeniece - Niece
Elza Alunāne - Daughter
Pēteris Johans Alunāns - Father
Nikolajs Alunāns - Brother
Valeska Alunāne - Daughter
Occupationsdirector
play writer
actor
Birth time/place11.10.1848
Jelgava
Jelgava
Residence1848–1866
Jelgava
Jelgava

1866–1867
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

1867–1869
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1867–1869
Tallina
Tallinn, Harju County, Estonia

1869–1885
Rīga
Rīga

1886–1912
Jelgava
Jelgava

1910–1912
Filozofu iela 3, Jelgava
Filozofu iela 3, Jelgava, LV-3001
Ādolfa Alunāna pēdējā dzīvesvieta – bijušajā Jelgavas otrās kredītbankas direktora Žaņa Bergmaņa ārpilsētas villā.
Education1865
Jelgava Secondary School No. 1
Meiju ceļš 9, Jelgava
Meiju ceļš 9, Jelgava, LV-3007

Beidzis Jelgavas 1. vidusskolu, tolaik vācu ģimnāziju (Gouvernements-Gymnasium), vēsturiski Academia Petrina.

Working place1866–1870 (Date is approximate)
Tērbatas latviešu tautas klubs
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Strādājis Tērbatas, Pēterburgas un Rēveles vācu teātros.

1866–1870
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Strādājis Tērbatas, Pēterburgas un Rēveles vācu teātros.

1866–1870
Tallina
Tallinn, Harju County, Estonia
Strādājis Tērbatas, Pēterburgas un Rēveles vācu teātros.

1870–1885
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050

1896–1904
Jelgava
Jelgava
Vadījis teātri Jelgavā, t. s. Alunāna teātri, kas sniedza viesizrādes Rīgā un ārpus tās.
Place/time of death05.07.1912
Jelgava
Jelgava
Buried1912
Jelgavas Jāņa kapi
Jāņa iela 3, Jelgava, LV-3001
Memorials1913 yet
Jelgavas Jāņa kapi
Jāņa iela 3, Jelgava, LV-3001

Alunāna parkā, bijušajos Jāņa kapos, 1913. gadā par latviešu ziedojumiem tika uzstādīts šūnakmens piemineklis ar tēlnieka Burkarda Dzeņa veidotu Ādolfa Alunāna bareljefu.

Museums06.06.1968 yet
Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
Filozofu iela 3, Jelgava
Filozofu iela 3, Jelgava, LV-3001

Ar 1966. gada 12. janvāra Pilsētas izpildu komitejas lēmumu tika nolemts ievērojamā latviešu režisora un dramaturga Ādolfa Alunāna pēdējā dzīvesvietā Jelgavā, Filozofu ielā 3 (tobrīd Leona Paegles iela 3) izveidot sabiedrisko muzeju – Ādolfa Alunāna memoriālo māju. 1968. gada 6. jūnijā muzejs tika atvērts skatītājiem.

1978. gadā sabiedriskais muzejs tika pārveidots par Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja filiāli.

Map legend

















Showing 1-18 of 18 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Jelgava
(Jelgava)
11.10.1848Birth time/placeCity
2Rīga
(Rīga)
1869 - 1885ResidenceCity
3Jelgava
(Jelgava)
1886 - 1912ResidenceCity
4Jelgava
(Jelgava)
1848 - 1866ResidenceCity
5Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1866 - 1867ResidenceCity
6Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1867 - 1869ResidenceCity
7Tallina
(Tallinn, Harju County, Estonia)
1867 - 1869ResidenceCity
8Filozofu iela 3, Jelgava
(Filozofu iela 3, Jelgava, LV-3001)
1910 - 1912ResidenceBuilding, house
9Jelgava
(Jelgava)
05.07.1912Place/time of deathCity
10Jelgavas Jāņa kapi
(Jāņa iela 3, Jelgava, LV-3001)
1912BuriedCemetery
11Meiju ceļš 9, Jelgava
(Meiju ceļš 9, Jelgava, LV-3007)
1865EducationBuilding, house
12Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1870 - 1885Working placeBuilding, house
13Jelgava
(Jelgava)
1896 - 1904Working placeCity
14Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1866 - 1870Working placeCity
15Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1866 - 1870Working placeCity
16Tallina
(Tallinn, Harju County, Estonia)
1866 - 1870Working placeCity
17Jelgavas Jāņa kapi
(Jāņa iela 3, Jelgava, LV-3001)
1913MemorialsCemetery
18Filozofu iela 3, Jelgava
(Filozofu iela 3, Jelgava, LV-3001)
06.06.1968MuseumsBuilding, house

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.