Jānis Brigaders

lv
Report to editor

Collections (3)

Works: Publisher (6); Person of reception (2)

Photos: Person in photo(5)

NameJānis Brigaders
PseudonymJ. Lauma
SummaryJānis Brigaders (1856–1936) – grāmatizdevējs, aktieris, dziedātājs (basbaritons). Rakstnieces Annas Brigaderes brālis, aktrises un dziedātājas Maijas (Annas Vilhelmīnes) Brigaderes vīrs.
Personal informationDzimis kalpa un audēja Krišjāņa un Lavīzes (dzimušas Vanagas) ģimenē. Māsa - rakstniece Anna Brigadere.
1887. gadā apprecējis aktrisi Annu Veinbergu (skatuves vārdā Maija).
WorkMācījies Jelgavas reālskolā (1873-1876), bet materiālo apstākļu dēļ pēc tēva nāves no pēdējās klases izstājies. Skolasbiedra, vēlākā literāta Almanzora rosināts, jau skolas laikā nodarbojies ar teātra spēli un dziedāšanu.
No 1876 dzīvojis Rīgā - strādājis J. E. K. Kapteiņa (1845-1915) grāmatu veikalā Ķeniņu ielā 10, sākotnēji par pārdevēju. Uzņēmumam paplašinoties, Brigaders kļuvis par filiāles vadītāju Berga bazārā 5/7, 1892 - tam sašaurinoties - Brigaders pārņēmis filiāli savā īpašumā un sācis nodarboties ar grāmatu izdošanu. Izdevis Annas Brigaderes, Rūdolfa Blaumaņa, Augusta Deglava, Jēkaba Dubura, Jāņa Jaunsudrabiņa, Andreja Pumpura, Raiņa ("Tālas noskaņas zilā vakarā", 1903) u.c. rakstnieku darbus. 1911 viņa uzņēmums pārgājis apgāda "Valters un Rapa" īpašumā.
Līdztekus grāmattirgotāja un izdevēja darbībai Brigaders dziedājis RLB korī, bijis populārs kā viens no dziedātāju kvarteta, 1885 (citur 1884)-1899 profesionāls aktieris Rīgas Latviešu teātrī; 1903-1909 un 1911-1914 RLB Teātra komisijas priekšnieks. Mūža nogalē Nacionālā teātra goda direktors (1920-1936).
No 1897 bijis Berga bazāra krājaizdevu kases, vēlākās 4. Rīgas savstarpējās kredītsabiedrības direktors. 1902-1905 laikraksta "Vārds" līdzizdevējs, laikraksta "Latvija" redaktors (1908-1909) un līdzizdevējs (1906-1914).
1882. gadā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" iespiesti B. tulkoti stāsti "Rūpīgs tēvs" un "Belladonna". Ar skatuves pseidonīmu J. Lauma tulkojis lugas.

1873-76 māc. Jelgavas reālskolā, bet materiālo apstākļu dēļ no tās izstājies, pēc tam strād. par pārdevēju, vēlāk veikalvedi Rīgā. 1885-99 bijis Rīgas Latviešu teātra aktieris, reizēm uzstājies ar skatuves vārdu Jānis Lauma, ar šo pašu pseidonīmu tulkojis arī lugas t-ra vajadzībām. Līdztekus darbam teātrī kopš 1892. gada bijis grāmatu veikala, vēlāk arī apgāda īpašnieks, vairāku laikrakstu izdevējs, RLB teātra komisijas priekšnieks (1903-1909, 1911-1914) un LNT direkcijas loceklis (1919-1928).

Dziedātāja un aktiera karjera

Vokālo mākslu sācis apgūt Jelgavas reālskolā pēc skolotāja un ērģelnieka K. Šuberta (P. Šuberta tēva) ierosmes. 70. gadu nogalē iesaistījies Ādama Ārgaļa vadītajā RLB korī, kopā ar Daci Akmentiņu (toreiz Daci Šteinbergu), Annu Brigaderi-Maiju (toreiz Annu Veinbergu) un Ādamu Ārgali izveidojis vokālo kvartetu; vēlāk dziedājis arī J. Purāta vadītajā latviešu korī. Vēl pirms iesaistīšanās pastāvīgā darbā Rīgas Latviešu teātrī 1883 tēlojis Jāzepu J. Šenka operā Sādžas dakteris. Turpmākajos gados dziedājis galvenās basa un baritona partijas daudzās teātra iestudētajās operās, operetēs un dziesmu lugās. Izcēlies ar staltu augumu un dziļu, spēcīgu balsi, sniegumam bijis raksturīgs straujums, dzedzība, jūsma un impulsivitāte. Lomas ar nozīmīgu vokālo partiju: Jāzeps (J. Šenka Sādžu dakteris, 1883), Ivans Susaņins (P. Austriņa un Burtnieka dziesmu luga Dzīvību priekš cara, pēc M. Gļinkas operas motīviem, 1886), Soģis (R. Planketa operete Korneviļas zvani, 1889), Plumkets (F. Flotova opera Marta, 1897).
Quotations"Jānī Brigaderā, kurš stalti nostaigāja līdz astoņdesmitam mūža gadam, savienojās apbrīnojama godprātība ar jauku latvisku sirsnību un daudzpusīgu sabiedrisku darbību. Viņa aktiera gaitas, kas sakrita ar latviešu teātra celšanos no laika kavēkļa par mākslu, atceras vairs tikai vecāki ļaudis. Tie, kā arī recenzēti vecos žurnālos vai avīžu komplektos slavē viņa balsi, viņa stalto figūru, sevišķi izceļot Susaņina dziedājumu. [..] Brigadera figūra latviešu sabiedrībā bija redzama, ievērojama. Viņš allaž visur bija klāt: biedrībās, kasēs, komitejās, dziesmu svētkos, bēgļu apgādāšanā u. c. [..]
Viņa mājā viscaur valdīja latviski māksliniecisks gars, pie kā nopelni arī viņa kundzei Maijai un māsai – rakstniecei Annai. Sevišķi priekš kara Brigaderu mājas latviski mākslinieciskai atmosfērai bija vislabākā slava, – še pulcējās Jānis Rozentāls, Rūdolfs Blaumanis un daudzi citi gan mainīt domas, gan priecāties par latviešu sasniegumiem. Laikraksta "Latvija" vērtīgais literāriskais pielikums še tika pārdzīvots un iznēsāts. Kā cēls sargs pār māksliniecisko sabiedrību stāvēja labsirdīgais namatēvs."

Jānis Grīns. Pietrūkst Jāņa Brigadera... Daugava, Nr. 3, 01.03.1936, 266. lpp.

"Spējīgākie, pp. Pūcītis un Brigaders, atstāja veikalus taisni tad, kad īsti varētu iesākt sekmīgāki grāmatniecībā strādāt – tad, kad bija tikuši pie turības un kad bija paši iekrājuši piedzīvojumus šinī darba laukā. Laikam tak viņi atrod nodarbošanos grāmatniecībā par niecīgu – tā viņus neinteresē."

Jānis Misiņš ap 1912. gadu rakstītajās piezīmēs "Par grāmatniecību". No: Konstantīns Karulis. Latviešu kultūras vēstures lappuse. Karogs, Nr. 9, 01.09.1976, 167. lpp.
LinksAlmanzors (1858–1918) - Schoolmate
Anna Brigadere (1861–1933) - Sister
Jānis Rapa (1885–1941) - Cousin
Maija Brigadere (1857–1940) - Wife
Jānis Rapa (1938–2005) - Relative
Occupationssinger
actor
publisher
publisher
Birth time/place12.09.1856
Vecbaļļas
"Vecbaļļas", Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730
Dzimis Tērvetes, agrākā Kalnamuižas pagasta "Vecbaļļās".
Residence
Brīvības iela 58, Rīga
Brīvības iela 58, Rīga, LV-1011
Bijušais Brigadera nams, bijis 1906. gadā celtā īres nama īpašnieks.
Education1873 – 1876
Jelgavas reālskola
Lielā iela, Jelgava
Lielā iela, Jelgava

Mācījies Jelgavas reālskolā. Pēc tēva nāves no pēdējās klases izstājies.

Skolasbiedra, vēlākā literāta Almanzora rosināts, jau skolas laikā nodarbojies ar teātra spēli un dziedāšanu.

Working place1885 – 1899
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
No 1885. (citur 1884.) līdz 1899. gadam profesionāls aktieris Rīgas Latviešu teātrī.
Participation in organisations1920 – 1936
The National Theatre of Latvia
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010
Mūža nogalē Nacionālā teātra goda direktors.
Place/time of death27.02.1936
Rīga
Rīga
Buried
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
RewardsThe Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar 1934. gada 7. novembra lēmumu.
III šķira
1934

Map legend















Showing 1-7 of 7 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Vecbaļļas
("Vecbaļļas", Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730)
12.09.1856Birth time/placeFarmstead
2Brīvības iela 58, Rīga
(Brīvības iela 58, Rīga, LV-1011)
(Not set)ResidenceBuilding, house
3Rīga
(Rīga)
27.02.1936Place/time of deathCity
4Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Not set)BuriedCemetery
5Lielā iela, Jelgava1873 - 1876EducationStreet
6Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1885 - 1899Working placeBuilding, house
7Kronvalda bulvāris 2, Rīga
(Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010)
1920 - 1936Participation in organisationsBuilding, house

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.