Organisation | Institute of Literature, Folklore and Art (UL) |
---|---|
Additional information | Literatūras, folkloras un mākslas institūta sākotne saistāma ar 1924. gadā dibināto Latviešu folkloras krātuvi un 1935. gadā izveidoto Valodas krātuvi. Uz šo institūciju bāzes 1946. gadā tika nodibināts Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūts. No 1946. līdz 1951. gadam tā direktors bija Andrejs Upīts, no 1951. līdz 1962. gadam – Ēvalds Sokols, no 1963. līdz 1983. gadam – Jānis Kalniņš, no 1984. līdz 1991. gadam – Viktors Hausmanis. Ar šādu nosaukumu tas darbojās līdz 1991. gada beigām, kad institūts sadalījās, izveidojot divas patstāvīgās institūcijas: Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un Latviešu valodas institūtu. Kopš 2006. gada institūts ir Latvijas Universitātes aģentūra. Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktori bijuši – Viktors Hausmanis (1992–1999), Benedikts Kalnačs (1999–2011), no 2011. gada institūta direktore ir Dace Bula. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) veic pētniecisku un studiju darbu, gatavo un izdod publikācijas, veido publiski pieejamus informācijas un materiālu krājumus, lai starptautiski atzītā līmenī attīstītu nacionālo humanitāro zinātni trīs letonikas nozarēs: literatūrzinātnē, folkloristikā un mākslas zinātnēs. LU LFMI aktīvi iesaistās Latvijas akadēmiskās kultūras veidošanā, veido zinātnisku dialogu ar radniecīgām institūcijām un zinātņu nozarēm, kā arī sadarbojas ar sabiedrību, sniedzot tai nepieciešamās zināšanas par literatūras, folkloras un mākslas procesiem Latvijā. LU LFMI popularizē Latvijas kultūru, veicina tās atpazīstamību starptautiskā un valsts mērogā. Institūta pārziņā ir viens no nacionālās kultūras simboliem un lielākajiem folkloras materiālu krājumiem pasaulē – Latviešu folkloras krātuves kolekcija. Vairāk informācijas institūta mājas lapā LU LFMI. |
Connected organisations | Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūts |
Repositories | Archives of Latvian Folklore Latvijas literatūra Latvijas mūzikas dati Latvijas teātris |
# | Location | Date | Type | Type of location |
---|---|---|---|---|
1 | Mūkusalas iela 3, Rīga (Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1048) | (not set) | Location | Building, house |
2 | Akadēmijas laukums 1, Rīga (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050) | (not set) | Location | Building, house |
Memorials
Eduards VeidenbaumsNo 2017. gada 1. septembra līdz 30. novembrim ikvienam bija iespēja iesaistīties LU LFMI akcijā "Skandē Veidenbaumu", kuras laikā īpašā akcijas vietnē https://lasi.literatura.lv/lv/ katrs interesents varēja ielasīt kādu Veidenbauma dzejoli. Īpaši šai akcijai tika veidota audioierakstu kabīne jeb "Veidenbauma studija", kas atradās LNB 1. stāvā, netālu no centrālās ieejas. Kopumā akcijā veikti 1620 ieraksti, visbiežāk tika izpildīts dzejolis “Kā gulbji balti padebeši iet”.
Publishing year/ place
The Northern dream: Henrik Ibsen's Peer Gynt in Scandinavia, Europe, LatviaWorking place
Alma AncelāneZinātniskā līdzstrādniece
Asistents, vēlāk vadošais pētnieks.
Pētniece
kopš 2012: Zinātniskās padomes priekšsēdētājs
kopš 2011: vadošais pētnieks,
2011-2019: Literatūras nodaļas vadītājs
1999-2011: direktors
1994-1999 un 2011-2016: direktora vietnieks zinātniskajā darbā
kopš 1994: Zinātniskās padomes loceklis, pētnieks
1988-1993: jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks
Literatūras teorijas sektora vadītāja
asistente
No 1998. gada novembra – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, šobrīd pētniece.
pētniece Literatūras teorijas nodaļā
Pētniece
Literatūras nodaļas vadošā pētniece
Kopš 2006. gada strādāja Literatūras teorijas nodaļā par asistentu, vēlāk – pētnieku.
Kopš 2013. gada LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks.
LU LFMI apgāda vadītāja
Zinātniskais asistents