Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)

Politisks, sabiedrisks un literārs Latvijas dienas laikraksts. Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" iznāca Rīgā no 1868. gada līdz 1906. gadam un 1917. gada līdz 1920. gadam.

Formāts

Sākotnēji iznāca divas reizes nedēļā, no 1870. gada – nedēļas laikraksts, no 1880. gada 1. jūlija (nr. 149) iznāca katru dienu, izņemot svinamās dienas. 1907.–1908. gadā iznāca divas reizes nedēļā, 1909.–1910. gadā – reizi nedēļā.

No 1917. gada apakštituls – Politisks, sabiedrisks un literārisks laikraksts, no 1917. gada 21. aprīļa (Nr. 13) – Politisks, sabiedrisks un literārisks dienas laikraksts.

Redaktori

1868–25.08.1892 BernhardsDīriķis
25.08.1892–15.05.1895 AleksandrsVēbers
16.05.1895–16.06.1896 AleksandrsVēbers un Nikolajs Puriņš
17.06.1896–19.10.1899 NikolajsPuriņš
20.10.1899–31.12.1899 AleksandrsVēbers un Nikolajs Puriņš
01.01.1900–06.03.1902 FrīdrihsVeinbergs un Nikolajs Puriņš
07.03.1902–31.03.1905 NikolajsPuriņš
01.09.1905–30.10.1905 Redaktoravietā Arveds Bergs
31.10.1905–31.12.1906 JurisKalniņš
06.04.1917–02.06.1917 VilhelmsGulbis un Juris Kalniņš
03.06.1917–13.11.1918 JānisAkmens
14.11.1918–18.11.1918 JurisKalniņš
19.11.1918–26.05.1919 JānisAkmens
27.05.1919–29.06.1919 JurisKalniņš
30.06.1919–28.07.1919 Redaktoravietā Nikolajs Šiliņš
29.07.1919–17.07.1920 JānisAkmens

Otrie redaktori

10.1880–12.1885 Krišjānis Kalniņš
05.11.1890 – 05.1895 Jēkabs Kalniņš

Redakcijas darbinieki

Frīdrihs Veinbergs (Ārzemju un iekšzemju ziņu un ievadrakstu nodaļas vadītājs, 1869, 1876, 1880–1887)
Aleksandrs Vēbers (12.1871–05.1872)
Pāvuls Pļavnieks (1880–1888)
Jānis Tomiņš (pseid. Riemelis) (galvenokārt Iekšzemes ziņu nodaļas vadītājs, 1882–1919)
Mārtiņš Lapa (igauņu laikrakstu ziņu referents un lokālziņotājs, 1883–1906)
Eduards Skujenieks (pseid. Vensku Eduards) (1887–01.09.1888, 1892–1897)
Jānis Kalniņš (Ārzemju ziņu un ievadrakstu nodaļas vadītājs, ārzemju telegrammu tulkotājs, 051888–05.03.1890)
Nikolajs Puriņš (Ārzemju ziņu nodaļas vadītājs, 06.03.1890–15.05.1895)
Ludvigs Griens (1891–1892)
Fricis Kārkluvalks (1893–1901)
Juris Kalniņš (redakcijā no 1895. gada)
Frīdrihs Vitands (Ārzemju ziņu nodaļas vadītājs, 1898–1906)
Arveds Bergs (Tieslietu un tautsaimniecības nodaļas vadītājs, 01.08.1903–31.08.1905)
Matīss Ārons (Rīgas ziņu nodaļas vadītājs, 09.1905–1906)
Arturs Bērziņš (1917–1919)
Nikolajs Šiliņš (redakcijā no 1917. gada)
Teodors Lejas-Krūmiņš (Literārās nodaļas vadītājs, 1919)

Izdevēji

1868–25.08.1892 Bernhards Dīriķis
25.08.1892–17.07.1920 A/s "B. Dīriķis un biedri", kas bija faktiskais izdevējs jau no 1880. gada. 1. jūlija. Akciju sabiedrības locekļi – Bernhards. Dīriķis, Aleksandrs Vēbers, Krišjānis Kalniņš, Kristaps Bergs, vēlāk arī J. Zaķītis, A. Balodis, Ringolds Kalnings (no 1885. gada decembra (pēc tēva Krišjāņa Kalniņa nāves)), Frīdrihs Grosvalds un Arveds Bergs, kurš 1903. gada 16. oktobrī atpirka akcijas no Aleksandra Vēbera.

Redakcijas, kantora un ekspedīcijas adrese

1869 Redakcija:Sudmalielā Nr. 69, MaskavasĀrrīga, Rīga, Vidzemesguberņa
1870–1873 Redakcijaun ekspedīcija: Dzirnavu iela Nr. 69 (starp Suvorova ielu un dzelzceļu), Rīga, Vidzemesguberņa
1874–1875
Redakcija:Dzirnavu iela Nr. 69
Ekspedīcija:brāļu Bušu grāmatbodē, Rīga, Vidzemesguberņa
1876–18.05.1876
Redakcija:Dzirnavu iela Nr. 69
Ekspedīcija:M. Buša drukātavā Vēveru ielā Nr. 5, Rīga, Vidzemesguberņa
19.05.1876–22.02.1877
Redakcijaun ekspedīcija: Dzirnavu iela Nr. 69, Rīga, Vidzemesguberņa
23.02.1877–17.05.1877
Redakcija:Dzirnavu iela Nr. 69
Ekspedīcija:B. Dīriķa drukātavā Vēveru ielā Nr. 5, Rīga, Vidzemesguberņa
18.05.1877–12.07.1877
Redakcija:Dzirnavu iela Nr. 69
Ekspedīcija:B. Dīriķa drukātavā Esplanādes ielā K. Berga namā, Rīga, Vidzemesguberņa
13.07.1877–01.07.1886
Redakcijaun ekspedīcija: B. Dīriķa grāmatu bodē Esplanādes ielā K. Berga namā (no1878. gada 13. decembra Kumberga namā), Rīga, Vidzemesguberņa
02.07.1886–27.03.1905
Redakcijaun ekspedīcija: Totlebena bulvārī, Kamkina namā, no 1886. gada 6. decembraTotlebena bulvārī Nr. 2., Rīga, Vidzemes guberņa
No1896. gada 12. janvāra telefons Nr. 660
28.03.1905–31.01.1906
Redakcijaun kantori: Totlebena bulvārī Nr. 2, telefons Nr. 660
Ekspedīcija:Suvorova iela Nr. 7, telefons 3051, Rīga, Vidzemesguberņa
06.04.1917–19.08.1917
Redakcijaun kantori: Totlebena bulvārī Nr. 2, telefons Nr. 660
Ekspedīcija:telefons 3051, Rīga, Vidzemesguberņa
13.10.1917–23.02.1918
Pētera-Pāvilaiela Nr. 10, Pleskava, Krievija
14.11.1918–31.12.1918,27.05.1919–17.07.1920
Redakcijaun kantori: Totlebena bulvārī Nr. 2
Ekspedīcija:Suvorova iela Nr. 7
Telefons:6-60, redakcijas telefons: 6-59, Rīga, Vidzemesguberņa

Tipogrāfijas

1868 H.Štengela spiestuve, Rīga, Vidzemesguberņa
1869 K.Štālberga spiestuve SudmalielāNr. 22, Rīga, Vidzemesguberņa
1870–1872 Veidesun Everca spiestuve, Rīga, Vidzemesguberņa
1872 (Nr. 3)–1873 L.Veides spiestuve, Rīga, Vidzemesguberņa
1874–1875 (Nr. 47) K.un M. Bušu spiestuve, Rīga, Vidzemesguberņa
1875 (Nr. 48)–1876 (Nr. 19) M.Buša spiestuve, Rīga, Vidzemesguberņa
1876 (Nr. 20)–1877 (Nr. 7) M.Jākobsona spiestuve, Rīga, Vidzemesguberņa
1877 (Nr. 8)–1881 (Nr. 187) B.Dīriķa spiestuve, Rīga, Vidzemesguberņa
1881 (Nr. 188–Nr. 258) B.Dīriķa un biedra spiestuve, Rīga, Vidzemesguberņa
1881 (Nr. 259)–1906 (Nr. 24) B.Dīriķa un biedru spiestuve, Rīga, Vidzemesguberņa
1917 (Nr. 1–112) B.Dīriķa un biedru spiestuve, Rīga, Vidzemesguberņa
1917 (Nr. 113)–1918 (Nr. 32, 23.febr.) B.Dīriķa un biedru spiestuve, Pleskava, Krievija
1918 (Nr. 1., 14. nov.)–1920 (Nr.159, 17. jūl.) B.Dīriķa un biedru spiestuve, Rīga, Latvija

Cenzūra (līdz preventīvās cenzūras atcelšanai Krievija impērijā)

Līdz 1905. gada 15. oktobrim (Nr. 228) – Rīgas cenzūras atļauja. No 1903. gada decembra līdz 1904. gada martam cenzūra aizliedza iespiest laikrakstā politiska satura ievadrakstus un izdot pielikumu, kā arī ierosināja Preses virsvaldē laikrakstu slēgt. 1917. gada Nr. 1–112 – ar kara cenzūras atļauju.

Sodi, konfiskācijas

Konfiscēts 1905. gada Nr. 280 (iemesls nav zināms), 1906. gada Nr. 9 par korespondencēm "No Harjas apgabala...", "Vecsalacā..." un Nr. 19 par korespondenci "Valkas apriņķi..."

1906. gada 21. decembrī Rīgas apgabaltiesa par rakstu "Kas iznāks" (1905, Nr. 275) sodīja red. Juri Kalniņu ar 6 mēnešu aresta un laikrakstu 31. janvārī apturēja un vēlāk ar tiesas lēmumu slēdza. Izdevēji pārvērta savu nedēļas laikrakstu "Balss" par dienas laikrakstu, bet, kad arī to 1907. gada 19. maijā slēdza, tad turpināja izdošanu ar dažādiem citiem nosaukumiem "Vēstnesis", "Savietis", vēlreiz – "Vēstnesis", "Plēsums". Nevarēdami atjaunot laikrakstu ar agrāko nosaukumu, izdevēji 1907. gada 1. novembrī sāka izdot laikrakstu "Dzimtenes Vēstnesis" sākotnēji ar cita izdevēja vārdu. Līdztekus vakara laikrakstam "Dzimtenes Vēstnesis" 1914.–1917. gadā izdeva arī rīta laikrakstu "Rīgas Ziņas". Laikrakstu ar veco nosaukumu atjaunoja 1917. gada 6. aprīlī un 1917. gada 3. jūnijā tam pievienoja "Dzimtenes Vēstnesi".

Gadagājumi

1868.Proves numurs Nr. 0 (25. okt.)
1869.Nr. 1 (1. janv.)–Nr. 104 (31. dec.)
1870.Nr. 1 (8. janv.)–Nr. 52 (31. dec.)
1871.Nr. 1 (7. janv.)–Nr. 52 (29. dec.)
1872.Nr. 1 (5. janv.)–Nr. 52 (24. dec.)
1873.Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 52 (27. dec.)
1874.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 52 (25. dec.)
1875.Nr.1 (1. janv.)–Nr. 53 (31. dec.)
1876.Nr. 1 (7. janv.)–Nr. 52 (29. dec.)
1877.Nr. 1 (5. janv.)–Nr. 52 (28. dec.)
1878.Nr. 1 (4. janv.)–Nr. 52 (27. dec.)
1879.Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 52 (26. dec.)
1880.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 26 (25. jūn.), Nr. 149 (1. jūl.)–Nr. 303 (31. dec.). Apvienojotiesar "Rīgas Lapu", turpina tās numerāciju.
1881.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 302 (31. dec.)
1882.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 303 (31. dec.)
1883.Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 301 (31. dec.)
1884.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 303 (31. dec.)
1885.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 300 (31. dec.)
1886.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 300 (31. dec.)
1887.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 301 (31. dec.)
1888.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 299 (31. dec.)
1889.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 294 (30. dec.)
1890.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 297 (31. dec.)
1891.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 294 (31. dec.)
1892.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 297 (31. dec.)
1893.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 298 (31. dес.)
1894.Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 294 (31. dec.)
1895.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 295 (30. dec.)
1896.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 292 (31. dec.)
1897.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 294 (31. dec.)
1898.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 295 (31. dec.)
1899.Nr. l (2. janv.)–Nr. 294 (31. dec.)
1900.Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 293 (30. dec.)
1901.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 296 (31. dec.)
1902.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 293 (31. dec.)
1903.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 294 (31. dec.)
1904.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 298 (31. dec.)
1905.Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 285 (31. dec.). 18. maijā izdotas ""Baltijas Vēstneša" Ekstrā Telegrammas". 18. oktobrī ""Baltijas Vēstneša" Ekstrā Lapa"
1906.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 24 (31. janv.)
1917.Nr. 1 (6. apr.)–Nr. 176 (31. dec.)
1918.Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 32 (23. febr.) Pleskavā, Nr. 1 (14. nov.)–Nr. 36 (31.dec.) Rīgā
1919.Nr. 1 (27. maijs)–Nr. 182 (31. dec.) 10. un 14. oktobrī izdota ""BaltijasVēstneša" Ekstrā Lapa"
1920.Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 159 (17. jūl.)

Regulārie pielikumi

1871–1880
Humoristiski satīrisks pielikums "Zobugals", no 1872. gada nosaukums "Šis un Tas"

1885–1906
Literārs pielikums ar mainīgiem nosaukumiem: ""Baltijas Vēstneša" Feļetona Turpinājums", "Pielikums "Baltijas Vēstneša" … Numuram", kādu laiku bez patstāvīga nosaukuma.

Gadījuma pielikumi

1869
PieNr. 32 – Pielikums pie "Baltijas Vēstneša" [Literāri humoristisks]. 4 lрр.
PieNr. 69 – Rīgas Latviešu labdarīšanas biedrības likumi

1870
PieNr. 11 – Pielikums pie "Baltijas Vēstneša" [I. Alunāna raksts]. 4 lрр.
PieNr. 21 – Pielikums pie "Baltijas Vēstneša" [Literāri humoristisks]. 4 lpp.
PieNr. 46 – Francijas karte. Jelgava: "Latviešu Avīžu" redakcija. 1 lp.

1873
PieNr. 41 – Šancbergs, P. Šķirties ir grūt’. [Notis]. Teksts A. Pumpura. 1 lp.
PieNr. 47 – Uzaicināšana priekš bada cietējiem Samarā.

1874
PieNr. 8 – Špors, V. Rīta svētums. Latviešu zeltenēm dāvināts, par piemiņu nolatviešu pirmiem vispārīgiem dziedāšanas svētkiem. [Pēc F. Abta]. Priekšvienas balss ar klavieru līdzspēli. 1 lp.
PieNr. 26 – Jabločkins, A. Daudz trokšņa no niekiem. Joku spēle. 1 cēl. Tulk. A.D[īriķis]. 4 lpp.

1875
PieNr. 8 – Šancbergs, P. Labu nakt’! Dziesma priekš soprāna jeb tenora arklavieru pavadījumu. Teksts A. Pumpura. 3 lpp.
PieNr. 23 – Sveši vārdi, kas latviešu grāmatās un lai rakstos jo bieži atronās,un viņu tulkojums. 4 lpp.

1876
PieNr. 27 – [Deiks, P.] Gala vārds "Baltijas Zemkopja" redaktoram Mātera kgm parto "Balt. Zemk." šinī gada gājuma atrodamu strīdu par ķīmiskās analīzesvērtību pie mākslīgu mēslu mandeles. 2 lpp.
PieNr. 29 [Deiks, P.] Mātera k. [polemikas turpinājums]. 1 lp. Teksts paralēlilatviešu un vācu valodā.
PieNr. 31 – Māters G. P. van Dyk [Deika] kgs un viņa karš pret skunstīgu mēsluanalīzi. Jelgava. 2 lpp. Tas pats arī vācu valodā.
PieNr. 40 – [Deiks, P.]. G. Mātera k., "Baltijas Zemkopja" redaktoram, savā karāpret uzticību un patiesību. 4 lpp. Tas pats arī vācu valodā.

1877
PieNr. 3. – Alunāns, P. Kas no Kurzemes bišu kopēju biedrības. 2 lpp.
PieNr. 13 – Priedītis T. Pārbaudiet un, kas labs, paturiet [Sakarā ar J. Māterarakstiem par mākslīgiem mēsliem un lauksaimniecības mašīnām]. 2 lpp.
PieNr. 15 – Akts Kurzemes bišu kopšanas biedrības priekšniecības sēdēšanā,Jelgavā, 10. martā, 1877 [Biedrības atbilde P. Alunānam]. 1 lp.
PieNr. 15 – Alunāns, P. Atbilde uz rakstu "No Kurzemes bišu kopšanas biedrības" "BaltijasZemkopī" Nr. 12. 1 lp.
PieNr. 24 – Par atgaiņāšanos [Firmas "Cīglers un biedri" un "Baltijas Zemkopja" pretraksts P. Deikam polemikā par lauksaimniecības mašīnām]. 2 lpp.
PieNr. 51 – Pielikums pie "Baltijas Vēstneša" [Redakcijas paziņojumā nosauktspar "kara pielikumu", ko sola izdot reizi mēnesī]. 4 lpp.

1878
PieNr. 5 – Pielikums pie "Baltijas Vēstneša" [Kara pielikums]. 4 lpp.
PieNr. 11 – Stērste, A. Izskaidrojiens [par muzikāli dramatisku sarīkojumuVecpiebalgā 1877. g. vasarā]. 2 lpp.
PieNr. 12 – Šancbergs, P. Tev dziļi acīs ieskatīju! A. Stērstes teksts. Priekšvienas balss ar klavieru pavadījumu. 3 lpp.
PieNr. 51 – Varlamovs, A. Māte un meita. Dziesma priekš soprāna jeb tenora ar klavierupavadīšanu. Teksts F. Brīvzemnieka. 4 lpp.

1879
PieNr. 27 – L. E. [Vīgners, E.]. Kuršu vīri, latvju dēli! Teksts F.Brīvzemnieka. Mūzika pēc krievu tautas meldiņa "Vniz po matushke po Volge". Otriemvispārīgiem dziedāšanas svētkiem dāvināts. 3 lpp.
PieNr. 28 – Atgaiņāšanās no goda laupīšanas. [Brāļu Martinsonu firmas polemikaar "Baltijas Zemkopja" redakciju]. 3 lpp.
PieNr. 32 – Vēl kādi vārdi pret "Baltijas Zemkopi" [28. numura polemikasturpinājums]. 3 lpp.
PieNr. 48 – Programs... [3. Baltijas lauksaimniecības izstādei]. 8 lpp.

1880
PieNr. 26 – "Baltijas Vēstneša" lasītājiem [par "Rīgas Lapas" un "Baltijas Vēstneša" apvienošanos, norādot galvenos līdzstrādniekus līdz 1880. g.]. 2 lpp.

1881
PieNr. 20 – Rīgas amatniecības izstādes programma 1882. g.

1885
PieNr. 98 – Ā. Alunāna benefices afiša 5. maijā 1885 ("Vāciski un latviski" jeb "Pilsētas galva"). 1 lp.
PieNr. 293 – Alunāns, Ā. Ziņa cien. teātra draugiem [par sava teātra atvēršanu,personāla sastāvu un repertuāru]. Jelgava. 1 lp.
PieNr. 295 – Ā. Alunāna 1. izrādes (25. dec.) afiša "Vāciski un latviski".Jelgava. 1 Ip.
PieNr. 297 – Ā. Alunāna 2. izrādes (29. dec.) afiša "Ciemā un pilsētā". Jelgava.1 lp.

1886
PieNr. 127 – Pilsētas valdes pielikums par jauniem Rīgas ielu nosaukumiem. [Vācuval.]

1890
PieNr. 153 – Darīšanu pārskats no 1832. g. dib. Rīgas pilsētas krāšanas kasespriekš 1889. gada. 3 lpp.
PieNr. 153 – Savstarpīgās dzivības apdrošināšanas biedrības "Ņu-Jork" vispārīgais prospekts. 32 Iрр.

1891
PieNr. 120 – Pārskats no Rīgas pilsētas krāšanas kases.

1893
PieNr. 244 (Rīgas abonentiem) – "Baltijas Vēstneša" divdesmit piecu gadujubilejai par piemiņu. 164 lpp.
PieNr. 253 (pārējiem) – "Baltijas Vēstneša" divdesmit piecu gadu jubilejai parpiemiņu. 164 lpp.

1896
PieNr. 107 – Telegrammas [par zemes nomas maksām u.c.]. 2 lpp.

1898
PieNr. 30 – Sludinājums [par Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu apgādāšanasnodaļas darbību. No 1887. līdz 1897. g. izdoto un 1898. g. izdodamo grāmatu saraksts].2 lpp.
PieNr. 61 – Pielikums no Rīgas Latviešu teātra [Р. Vītolas-Lankas 10. g.skatuves darbības benefice]. 2 lpp. Teksts latviešu un krievu valodā
PieNr. 169 – A. Millera privātā tirdzniecības skola [Mācību priekšmeti unuzņemšanas noteikumi]. 2 lpp.

1899
PieNr. 174 – Mēslošanas izmēģinājumi ar tomasmiltiem, kainītu un Čīles salpetri.Jelgava. 6 lpp.

1900
PieNr. 163 – "Baltijas Vēstneša" Feļetona turpinājuma vietā – Ķīna, Japāna,Koreja, Sibīrija [Karte]. 1 lp.
PieNr. 283 – Transvāles un Oranjes republikas kā arī apkārtējās angļu kolonijas[Karte]. 1 lp.

1901
PieNr. 31 – Dienvidus Āfrikas kara karte. 1 lp.
PieNr. 57 – Kā padarāma sviesta ražošana ienesīgāka?
PieNr. 293 – Ķīna, Japāna, Koreja, Sibīrija [Karte]. 2 lpp.

1873, 1874, 1883–1885, 1898– dažiem numuriem pievienoti K. un M. Bušu, V. Hekera, J. Kapteiņa, J. Ozola,G. Kalniņa un 1. Deičmaņa grāmatu veikalu un izdevniecību katalogu atsevišķilaidieni.

1875, 1876, 1884–1906– parasti sestdienās laikrakstam pievienotas 1–5 lapas ar dažādiem kolumnas tituliem: "Pielikums pie "Baltijas Vēstneša"", ""Baltijas Vēstneša" pielikums", ""Baltijas Vēstneša" turpinājums", ""Baltijas Vēstneša" sludinājumuturpinājums". Tie faktiski bija paplašināti numuri ar kārtējo laikrakstusaturu.

Cena

01.01.1869–31.12.1869
Gadaabonements – 2,5 rbļ., ar piesūtīšanu – 3 rbļ.
Pusgadaabonements – 1,25 rbļ., ar piesūtīšanu – 1,50 rbļ.

01.01.1870–31.12.1870
Gadaabonements – 2 rbļ., ar piesūtīšanu – 2,25 rbļ.
Pusgadaabonements – 1 rbļ., ar piesūtīšanu – 1,25 rbļ.

01.01.1871–31.12.1871
Gadaabonements – 2 rbļ., ar piesūtīšanu – 2,5 rbļ.
Pusgadaabonements – 1,10 rbļ., ar piesūtīšanu – 1,25 rbļ.
Trīsmēnešu abonements – 60 kap., ar piesūtīšanu – 75 kap.

01.01.1872–29.11.1877
Gadaabonements – 2 rbļ., ar piesūtīšanu – 2,50 rbļ.
Pusgadaabonements – 1,10 rbļ., ar piesūtīšanu – 1,40 rbļ.
Trīsmēnešu abonements – 60 kap., ar piesūtīšanu – 90 kap.

30.11.1877–25.06.1880
Gadaabonements – 2 rbļ., ar piesūtīšanu – 2,60 rbļ.
Pusgadaabonements – 1,10 rbļ., ar piesūtīšanu – 1,40 rbļ.
Trīsmēnešu abonements – 60 kap.

01.07.1880–30.09.1882
Gadaabonements – 3,50 rbļ., ar piesūtīšanu – 5 rbļ.
Pusgadaabonements – 1,75 rbļ., ar piesūtīšanu – 2,75 rbļ.
Mēnešaabonements – 40 kap., ar piesūtīšanu – 75 kap.
Sludinājumi– 8 kap. par sīku rindiņu.

01.10.1882–31.05.1905
Gadaabonements – 4 rbļ., ar piesūtīšanu – 5,50 rbļ.
Pusgadaabonements – 2 rbļ., ar piesūtīšanu – 2,80 rbļ.
Mēnešaabonements – 40 kap., ar piesūtīšanu – 80 kap.
Sludinājumi– 8 kap. par sīku rindiņu, no 1891. gada 2. janvāra – priekšpusē – 25 kap.,no 1896. gada 5. decembra par sīku rindiņu – 10 kap., priekšpusē – 30kap.
Numuracena – 5 kap.

06.04.1917–12.06.1917
Rīgā par gadu –8,50 rbļ., par pusgadu – 4,50 rbļ.
Piesūtot papastu gadā – 10 rbļ., par pusgadu – 5,25 rbļ.
Sludinājumi –par vienu vienslejas petita rindiņu – pirmajā lappusē 60 kap., tekstā – 50kap., sludinājumu daļā – 20 kap., ārpus Baltijas – 25 kap.
Numura cena – 6kap., dzelzceļa stacijās un ārpus Baltijas – 7 kap.

06.04.1917–19.08.1917
Rīgā par pusgadu– 8,50 rbļ.
Piesūtot papastu pusgadu – 9,25 rbļ.
Sludinājumi –par vienu vienslejas petita rindiņu – pirmajā lappusē 75 kap., tekstā – 65kap., sludinājumu daļā – 25 kap., ārpus Baltijas – 35 kap.
No1917. gada 1. jūlija numura cena – 10 kap., dzelzceļastacijās un ārpus Baltijas – 12 kap.

19.08.1917–20.01.1918
Trīsmēnešu abonements – 7,20 rbļ., mēneša – 2,40 rbļ.
Sludinājumi –priekšpusē – 125 kap., par vienslejas rindiņu sludinājumu daļā – 50 kap.
Numurs maksā –15 kap., no 1918. gada 14. februāra – 20 kap.

21.01.1918–23.02.1918
Vienamēnešu abonements – 4 rbļ., divu mēnešu – 2,40 rbļ.
Sludinājumi –priekšpusē – 125 kap., par vienslejas rindiņu sludinājumu daļā – 50 kap.
Numurs maksā –15 kap., no 1918. gada 14. februāra – 20 kap.

14.11.1918–31.12.1918
Viena mēneša abonements – 3 rbļ., ar pasta piegādi – 3,25 rbļ.
Gadaabonements – 34 rbļ., ar pasta iegādi – 35 rbļ.
Sludinājumi –pirmajā lappusē – 75 kap., tekstā – 65 kap., sludinājumu daļā – 25 kap., no1918. gada 22. decembra – pirmajā lappusē – 150 kap., tekstā – 125 kap.,sludinājumu daļā – 40 kap.
Numurs maksā –15 kap.

27.05.1919–14.12.1919
Viena mēneša abonements – 7 rbļ., ar pasta piegādi – 8 rbļ.
Sludinājumi –pirmajā lappusē – 2 rbļ., tekstā – 150 kap., sludinājumu daļā – 1 rbļ.
Numurs maksā –30 kap.

15.12.1919–28.02.1920
Viena mēneša abonements – 5,50 rbļ. Latvijas naudā, ar pasta piegādi – 6,50rbļ. Latvijas naudā.
Sludinājumi –pirmajā lappusē – 400 kap. Latvijas naudā, tekstā – 350 kap. Latvijas naudā,sludinājumu daļā – 100 kap. Latvijas naudā, firmām un preču sludinājumu daļā– 150 kap. Latvijas naudā.
Numurs maksā –20 kap. Latvijas naudā, ārpus Rīgas – 25 kap. Latvijas naudā.

01.03.1920–30.04.1920
Viena mēneša abonements – 6,50 rbļ. Latvijas naudā, ar pasta piegādi – 7,50rbļ. Latvijas naudā.
Sludinājumi –pirmajā lappusē – 400 kap. Latvijas naudā, tekstā – 350 kap. Latvijas naudā,sludinājumu daļā – 100 kap. Latvijas naudā, firmām un preču sludinājumu daļā– 150 kap. Latvijas naudā.
Numurs maksā – 30kap.

01.05.1920–30.06.1920
Viena mēneša abonements – 12 rbļ. Latvijas naudā, ar pasta piegādi – 14 rbļ.Latvijas naudā.
Sludinājumi –pirmajā lappusē – 600 kap. Latvijas naudā, tekstā – 500 kap. Latvijas naudā,firmām un preču sludinājumu daļā – 200 kap. Latvijas naudā, sludinājumu daļā– 150 kap. Latvijas naudā, darba piedāvājumi un pieprasījumi – 125 kap.
Numurs maksā –60 kap. Latvijas naudā.

01.07.1920–17.07.1920
Viena mēneša abonements – 15 rbļ. Latvijas naudā, ar pasta piegādi – 18 rbļ.Latvijas naudā.
Sludinājumi –pirmajā lappusē – 600 kap. Latvijas naudā, tekstā – 500 kap. Latvijas naudā,firmām un preču sludinājumu daļā – 200 kap. Latvijas naudā, sludinājumu daļā– 150 kap. Latvijas naudā, darba piedāvājumi un pieprasījumi – 125 kap.
Numurs maksā –75 kap. Latvijas naudā.

Laikabiedru vērtējumi

"Latviešubiedrību un "Baltijas Vēstnesi" latvieši uzlūkoja par saviem reprezentantiem,jutās ar viņiem dabīgi saistīti, jo tas gars, kas izdvesa no turienes, bijatas pats, kas pats, kas snauda tautas krūtīs, – skūpstīdams tas modinājasavus brāļus no miega: mostaties, cenšaties, jauni laiki atnākuši, jums tāpattiesības uz gaismu, brīvību un labklājību. Tādā jauka balss bez lielības unskanošiem vārdiem atskanēja rāmā un apdomīgā garā iz "Baltijas Vēstneša", kasbija iestājies cienīgi nelaiķa "Pēterburgas Avīžu" pēdās un kuru vadījavecais Dīriķis. Šis gars kā silta vēsmiņas tautas svētumus un dārgumuslolodams, modināja latviešu krūtīs tautas mīlestību un pašcienību. Tauta sākagodāt un cienīt savu miesu un savu kaulu, sāka turēt to dārgu, kas nāca izpašu vidus. Un tie kuri šo garu raidīja tautās, nebija vis algādžu pulks,kurš sava labuma dēļ šādas idejas būtu izperinājis vaj arī maizes dēļnocietinājis savu sirdsapziņu pret patiesību, bet tautas dēlu pulciņš,pārliecināts no savām idejām sirds dziļumos, modināts uz darba iekšējiemdzinuļiem un pašā darbā jau atrazdams atlīdzību.”

Augusts Deglavs. Latviešu attīstības solis no 1848.līdz 1875. g. Rīga: J. Brigadera un F. Geliņa ģenerālkomisija, 1893. 87.lpp.

"Bet ievērojams B. Dīriķis bij visvairāk kā redaktors, kālaikraksta un firmas dibinātājs ilgam laikam, līdzīgs padaļai slavenās vācu "Gartenlaube"s dibinātājam Ernstam Keilim Vācijā. Še meklējama un atrodama B.Dīriķa stiprākā puse.
Drīz pulcējās apviņu censīgā un sparīgā jaunatne, pilna tautiskas sajūtības, un literāriskiembada cietējiem bij atkal gana barība mājā pēc laika gaumas. Radās pavisamjauna līdzstrādnieku aprinda, sākot no Kronvalda līdz tautas skolotājiem,pagastu rakstvežiem un citiem pat maz skolotiem, arī pavisam neskolotiempašmācības censoņiem. Par darba algu tolaik nedomāja vēl varbūt neviens laikrakstulīdzstrādnieks, jo, pirmkārt, laikraksti nenesa vēl nekādas peļņas, drīzākgan zaudējumus; otrkārt, visi, kas spēja šai cēlā darba laukā ko darīt,steidzās tur piebiedroties par labu tautas pamošanās lietai, nemaznevaicādami, kas mums par to būs. Vēlākos gados gan B. Dīriķis uzsāka izdalītlīdzstrādniekiem godalgu veidā simts un ar laiku arī vairāk rubļus. Tas bijviss. Bet no tiem, kas ko strādāja, neviens arī vairāk nekā nekāroja. Visa no "Pēterburgas Avīzēm" iekustinātā lasītāju kārta piegriezās bez runas "Baltijas Vēstnesim", saprazdama viņu nešaubīgi par "Pēterburgas Avīžu" pēcnācēju jeb viņu virziena turpinātāju. Ka tas tiesa, to liecināja gadījumi,ka no zināmām pusēm pret šo lapu cēlās tie paši apkarošanas ieroči, kaslietošanā bij pret "Pēterburgas Avīzēm", lai gan ne ar tik lielu iespēju.
Taču irnovērojama krietna starpība gaitas ziņā starp abiem šiem laikrakstiem.Pavasara plūdu straujums bij aizsniedzis jau līdzenāku apgabalu, kur ilgitecēt ar mierīgāku gaitu, sākt nest laivas un plostus, griezt dzirnavas uniet tiltiem pa apakšu. Jāsāk bij ļoti vērīgi apsvērt ne vien to, kas tautaivajadzīgs, bet tikpat daudz arī to, ko viņai iespējams sasniegt un kaspaliekams uz laiku laikiem.
Visu šoievērojot, "Baltijas Vēstnesis" sāka, starp citu, dedzīgi audzināt tautassirdī ne vien mīlestību uz savu valodu un viņas izkopšanu, bet arī uz prātaapgaismību caur augstāku skolu mācībām. Taisni no "Baltijas Vēstneša" iesākuma gadiem ir novērota ceļamies stipra dzīšanās uz skološanos un uzsavas valodas cienīšanu..."

Matīss Kaudzīte. Atmiņas no "tautiskā laikmeta" un viņa lielākiem aizgājušiemdarbiniekiem. Cēsis–Rīga: O. Jēpes apgādība, 1924. 1. sēj. 57. lpp.

"1903. gadā bijuieguvis no A. Vēbera viņa dalību pie "B.[altijas] V.[vēstneša]" un sāku tāredakcijā strādāt 1. augustā, reizē ar to biju arī izdevēju priekšstāvisVēbera vietā. No sākuma rakstīju tikai kādus ievadrakstus un mazākus rakstus,bet pamazām darbs mani vienmēr vairāk ievilka un sāku kārtīgi sēdēt redakcijāun praktiski avīzi vadīt. Atmosfēra, ko satiku redakcijā, bija tiešinospiedoša. Tur valdīja galīgs garīgs tukšums, pilnīgs inteliģences trūkumsun pat nolaidība un nevīžība.
Kad sāku runāt par avīzevirzienu, t.i., ka jāieņem un avīzē jāizved kāds noteikts stāvoklis pret parādībāmKrievijā un ārzemēs, tad mani kollegas redakcijā mani uzlūkoja platām acīm unlielā nesaprašanā. "B. V." esot tautiska avīze, kas aizstāv "veco strāvu", unar to beigas. Pats Puriņš par savu uzdevumu uzskatīja gādāt, lai avīze būtu "pilna", t. i., lai būtu diezgan manuskriptu, ar ko segt avīzes slejas.Rakstu kvalitāte, vai tie atbilst kādam aktuālam jautājumam, viņu mazinteresēja, un tā iznāca, ka avžies slejas gan bija pilnas bet satura ziņāavīze bija ļoti tukša.
Otrs spēks "B. V." redakcijā bijaVitands, ārzemju nodaļas vadītājs. Ar to A. Vēbers bija noslēdzis līgumu,saskaņā ar ko Vitandam dienā bija jādod 120 rindiņu ārzemju nodaļā. To tadviņš arī uzcītīgi izpildīja: 120 rindas dienā, ne mazāk, ne vairāk, vienaalga, vai ārzemēs nekas nav noticis, jeb vai tur norisinājušies svarīginotikumi.
Pie darba viņš ķērās no rīta unpēc tam, kad bija stiprinājies vairākiem šņabiem. Rakstāmgaldā viņam bijaskapītis, kur bija novietota liela pudeļu batereja, ko Vitands cilāja laikupa laikam arī darba laikā. Ap p. 12–1 abi šie redakcijas locekļi mēdzapazust. Kad bija vairāk naudas, viņi gāja uz "Imperiala" viesnīcu turpatblakus, kad naudas bija mazāk – uz Parka pagrabu ielas otrā pusē, bet taiziņā starp abām šīm vietām nebija nekādas izšķirības, kā no vienas tā otrasviņi atgriezās stipri sasarkuši un redakcijas darbiem maz piemēroti. [..]
Trešais spēks redakcijā bijaJuris Kalniņš, kas vienīgais prata krieviski un tāpēc pārzināja "iekšzemes".Viņš bija bijis Vietalvas draudzes skolotājs, bet vietu bija zaudējis –vācieši viņu bija izēduši, jo viņš stipri bija kustējies, liekas, jauManaseina revīzijas laikā. Kalniņš bija nopietns un zolīds vīrs, kas savudarbu ņēma nopietni. Viņš bija apdomīgs un uzmanīgs savos spriedumos, stiprilēns un bez avīžnieka temperamenta, tomēr domājošs cilvēks, lai arī tikai artautskolotāja redzes aploku.
Vēl redakcijā bija Lapas Mārtiņš,kas savā laikā bija populārs ar savām gaudulīgām "ziņģēm" lubinisku bilžustilā. Tā uzdevums bija telegrammas pārtulkot un taisīt izrakstus no igauņuavīzēm. Viņa īpatnība bija, ka viņa dotie manuskripti bija bezgala netīri unneapetītlīgi. Kad viņš kādreiz iedzērās, tad viņš kļuva pilnīgi nebaudāms.
Korektors bija Krūms, arīoriģināls kungs, bet labs korektors un kārtīgs darbā.
Bija vēl atsevišķs feļetonavadītājs – māc. Rucels, kas savu darbu veica kārtīgi un ar padomu, bet tieširedakcijā nestrādāja.
Teātra kritiķe bija LuizeSkujeniek [..], kas latviski tik vāji prata, ka savas recenzijas rakstījavācu valodā. [..] Samērā ar tā laika avīzes apjomiem tā bija ļoti lielaredakcija un darbus veica ļoti viegli pāris priekšpusdienas stundās. Bet artotad arī darbs bija padarīts unvairs par to neviens ne domāja, ne rūpējās.
Tas bija īsts šlendriks un avīzestāvēja tik zemā līmenī, ka pat toreizējā latviešu sabiedrība uz viņu bijastipri neapmierināta. Puriņa karjera "B. V." beidzās bēdīgi. Viņš kopā arkantora pārziņi Džonu Dīriķi ("veco Džonu") bija stipri iekāpis veikala kasēap kādiem 5000 rbļ. Es, kā izdevēju priekšstāvis, to atklāju un izdevēji abusatlaida. Vēlāk, kad Stumbergs bija avīzes redaktors, nācās Puriņa šķiršanāsiemeslu no avīzes atklāti ar manu parakstu pieminēt. Par to viņš mūs abusiesūdzēja un apgabaltiesa mūs abus arī notiesāja, neatminu laikam uz 2mēnešiem cietumā. Puriņš lietu bija nostādījis uz politiskiem pamatiem unapgabaltiesa, acīmredzot, gribēja paradīt savu lojalitāti. Tiesu palāta mūsgan attaisnoja, pat neiziedama no zāles laukā, lai apspriestu rezolūcijastaisīšanai."

Cit.:Lasmanis, U. Arveds Bergs. Sabiedriski politiskabiogrāfija. 1. d.: Impērijas demokrāts. 1875–1918. Rīga: Autora izd.,1997. 72.–75. lpp.

Pētnieku atzinumi

"Dīriķis ar gudru ziņu un lielu vietējo apstākļu un ļaužu izprašanu, zināja savu laikrakstu aizvien lēnām, bet pastāvīgi izplatīt. Viņam [..] [bija] tik gaišs prāts un vienkāršs stils. Dīriķis izaug no pašas dzīves, pazīst savu lasītāju, un lasītājs pazīst viņu. Tāpēc "Baltijas Vēstnesis" izmanīgi piekopa Rīgas hroniku, sīkas ziņas par biedrību, teātri, dienas notikumiem un ugunsgrēkiem. Viņš zvejoja lasītājus, nodibināja savu laikrakstu un biedrību uz cietiem pamatiem un pļāva vieglā sējumā negaidīti bagātus augļus..."

Roberts Klaustiņš. Latviešu rakstniecības vēsture skolām. Rīga: K. J. Zihmanis, 1907. 226. lpp.

"Nozīmīgākais 70. gadu preses izdevums bija laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1869–1906). Tā izdevējs un pirmais redaktors bija pazīstams latviešu kultūras darbinieks Bernhards Dīriķis (1831–1892). Latviešu preses vēsturē 70. gados "Baltijas Vēstnesis" nozīmīgs ar to, ka tajā publicējās tādi izcili kultūras darbinieki kā A. Kronvalds, A. Pumpurs, Auseklis, F. Brīvzemnieks, brāļi Kaudzītes.
Laikraksta publicistikas daļā samērā sistemātiski tika ievietoti raksti par latviešu kultūras dzīves jautājumiem. A. Kronvalds rakstīja par tautas izglītību un valodniecību, asi polemizēja ar Baltijas vāciešiem (A. Bīlenšteinu), kā arī ar laikrakstu "Mājas Viesis". "Baltijas Vēstnesī" tika publicēti M. Kaudzītes pirmie raksti latviešu literatūras kritikā, risinājās viņa polemika ar dzejnieku Ausekli par dzejas jautājumiem. Laikrakstā publicēti arī "Mērnieku laiku" fragmenti. "Baltijas Vēstnesī" iespiesti A. Pumpura dzejoļi un viņu publicistiskie raksti, 70. gadu sākumā tajā ar pseidonīmu Anss Lauzums parādījās arī viņa humoristiskās vēstules. Auseklis "Baltijas Vēstnesī" publicēja dzejoļus, rakstu sēriju "Vēstules iz Lielvārdes", polemizēja ar Kaudzītes Matīsu. Ā. Alunāns laikrakstā iespieda rakstus par teātri. Par teātri un lugu izrādēm uz latviešu skatuves rakstīja arī R. Tomsons un Varaidošu Sanders (A. Vēbers).
"Baltijas Vēstnesis" mēģināja atjaunot arī "Pēterburgas Avīžu" satīriskā pielikuma tradīcijas, taču tam lielus šķēršļus radīja cariskā cenzūra.
70. gados "Baltijas Vēstnesis" uzsāka krievu literatūras popularizēšanu, publicējot krievu rakstnieku darbu tulkojumus (Gogolis, Puškins, Saltikovs-Ščedrins u. c).

Milda Losberga. Latviešu prese 70. gados. No: Čakars, O., Grigulis, A., Losberga, M. Latviešu literatūras vēsture no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem. 2. izd. Rīga: Zvaigzne, 1990. 291. lpp.

""Baltijas Vēstnesis" kā pilsonisko vērtību projekcija pieņēma liberālisma etnosa elementus un izplatīja tālāk apstrādātā, pastarpinātā, popularizētā veidā. Pie tam “Baltijas Vēstnesis” saglabāja vienu no pilsoniskās kultūras pamatvērtībām: lai lasītu avīzi un sekotu aktuālai diskusija, kas ieilgst vairākus mēnešus, ir nepieciešams noteikts laika patēriņš, ko rada noteikts materiālu līdzekļu daudzums. Attiecībā uz preses vispārējo pieejamību "Baltijas Vēstnesī" skaidri iezīmējās intelektuālais un materiālais cenzs. Tādēļ piedalīšanās pie presē izvirzītajiem uzdevumiem un procesiem pārtapa par sociālās identifikācijas zīmi."

Deniss Hanovs. Pilsonības nācija: “Baltijas Vēstnesis”. 1868.–1906. Rīga: Elpa, 2003. 49. lpp.