Zenta Ērgle

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

@@@@: Author (37); Co-author (1); Person of reception (9)

Ilustrācijas: Person in photo(7)

NimiZenta Ērgle
Dzimtais vārdsZenta Nadīne Vigante
KopsavilkumsZenta Ērgle (1920–1998) – rakstniece un arhitekte, viena no pazīstamākajām latviešu bērnu un pusaudžu rakstniecēm. Popularitāti guvusi jau ar pirmo stāstu "Mūsu sētas bērni" (1956), kā arī nākamajiem darbiem “Tā tik bija vasara!” (1959), “Esmu dzimis neveiksminieks” (1962), “Tas sākās puķu mājā” (1967), detektīvstāstiem bērniem un pusaudžiem “Uno un trīs musketieri” (1970), “Operācija “Kanna”” (1971), “Noslēpumainais atradums” (1980), “Lips Tuliāns zaudē maču" (1986). Minēto grāmatu spilgtākā iezīme ir darbīgi pusaudži un spraigs sižets ar dēku elementiem. Vecāko klašu skolēnu vidū ļoti pieprasīti bijuši Zentas Ērgles garstāsti “Starp mums, meitenēm, runājot...” (1976), “Bez piecām minūtēm pieauguši” (1983) un “Nosargāt mīlestību” (1987), kuros tēlota skolas un arodskolas dzīve, bērnu un pieaugušo attiecības, pusaudžu saskare ar pieaugušo problēmām, laikmeta noteikto iespēju robežās nevairoties no jauniešu attiecību, paaudžu konfliktu un arī t.s. nelabvēlīgo ģimeņu un dzīves pabērnu tēlojuma. Rakstījusi arī grāmatas bērniem (vairākas no tām tandēmā ar ilustratori Margaritu Stārasti) un ceļojumu aprakstus. Rakstnieces labākos darbus raksturo precīzas laikmeta zīmes, un, par spīti ideoloģiska rakstura nospiedumiem, tie ir pārdzīvojuši savu laiku un ir saistoši arī mūsdienu jauniešiem.
Personiska informācija1926–1936: mācījusies Rīgas 8. sākumskolā.
1936–1941: mācījusies Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā.
1941–1949: mācījusies Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātē.
1942: apprecas ar matemātikas studentu Artūru Ērgli.
1943: piedzimst dēls Guntis.
1945: piedzimst meita Māra.
1947–1948: strādā par Tehniskās uzskaites biroja tehniķi.
1949–1975: profesionāla arhitekte,
strādā projektēšanā un plānošanā, par inženieri arhitekti Zemes ierīcības projektēšanas institūtā; izstrādājusi ciematu projektus Salaspilī, Ikšķilē, Madlienā, Barkavā un citur.
Profesionālā darbībaPirmā literārā publikācija: stāsts “Mūsu sētas bērni” žurnālā "Bērnība" (1954, nr. 11 – 1955, nr. 8).

Garstāsti

1956: "Mūsu sētas bērni", atkārtoti 1972 grāmatā "Par mūsu sētas bērniem, indiāņiem un melno kaķi" (Liesma), 1980 grāmatā "Stāstu izlase" (Zvaigzne), 2006 (Zelta grauds).
1959: "Tā tik bija vasara!", atkārtoti 1972 grāmatā "Par mūsu sētas bērniem, indiāņiem un melno kaķi" (Liesma), 1980 grāmatā "Stāstu izlase" (Zvaigzne).
1962: "Esmu dzimis neveiksminieks" (Latvijas Valsts izdevniecība), atkārtoti 1972 grāmatā "Par mūsu sētas bērniem, indiāņiem un melno kaķi" (Liesma).
1967: "Tas sākās puķu mājā" (Liesma).
1970: "Uno un trīs musketieri" (Liesma).
1971: "Operācija "Kanna"" (Liesma).
1980: "Noslēpumainais atradums" (Liesma).
1986: "Lips Tuliāns zaudē maču" grāmatā "Lips Tuliāns zaudē maču. Tāpat vien" (Liesma).
1986: "Tāpat vien" grāmatā "Lips Tuliāns zaudē maču. Tāpat vien" (Liesma).

Garstāstu triloģija “Starp mums, meitenēm, runājot...”

1976: "Starp mums, meitenēm, runājot...", atkārtoti 1984 un triloģijas izdevumā 2010 (Zelta grauds).
1983: "Bez piecām minūtēm pieauguši" (periodikā 1981–1982), atkārtoti triloģijas izdevumā 2010 (Zelta grauds).
1987: "Nosargāt mīlestību", atkārtoti triloģijas izdevumā 2010 (Zelta grauds).

Atmiņu tēlojumi

2010: "Pāri gadiem bērnības zemē" (Zelta grauds).

Citi darbi bērniem un izdevumi ar Zentas Ērgles tekstu

1966: "Saulainie nami" (kopā ar Egonu Cēsnieku) (Liesma).
1967: "Labi sēņu māmiņai" (kopā ar Margaritu Stārasti), atkārtoti 2005 (Annele), 2018 (Zvaigzne ABC).
1968: E. Andersone. "Mēs paši!" Zentas Ērgles stāstiņi un Laimoņa Vāczemnieka dzejoļi (Zvaigzne).
1969: "Es pazīstu pulksteni" (kopā ar Valtrauti Šeibi) (Liesma).
1974: "Ieviņa Āfrikā" (kopā ar Margaritu Stārasti) (Liesma, divi izdevumi).
1975: "Ato un brīnumpērle" (kopā ar Margaritu Stārasti), atkārtoti 2019 (Zvaigzne ABC).
1980: "Kā mēs dzīvojam" (kopā ar Ivaru Lapiņu) (Liesma).
1980: "Mana Rīga" (kopā ar Jāni Spalviņu) (Liesma).
1980–1981: "Ceļojošais cirks "Matilde"" (periodikā: "Zīlīte", 1980, nr. 12 – 1981, nr. 6).

Populārzinātniski darbi

1968: "Ko stāsta vecās Rīgas ielas un nami" (kopā ar Skaidrīti Cielavu) (Liesma).

Ceļojumu apraksti pieaugušajiem

1975: "No Plutona līdz Neptūnam" (Liesma).
1979: "Gads ar diviem pavasariem" (Liesma).

Lugas un dramatizējumi:

1961: "Tā tik bija vasara!" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1966: "Mikus un Māris Leiputrijā" kopkrājumā "Notikums Vāveru silā" (Liesma).
1967
: "Esmu dzimis neveiksminieks" (Liesma).
1968: "Pasaku lugas" (latviešu tautas pasakas "Zelta putns" un "Trīs tēva dēli") (Liesma).
1973: "Uno un trīs musketieri" (Liesma).
1979: "Starp mums, meitenēm, runājot..." (Liesma).

Tulkojumi

Zentas Ērgles grāmatas plaši tulkotas – krievu, igauņu, lietuviešu, vācu, angļu, baltkrievu, poļu, čehu, ukraiņu, ungāru un armēņu valodā.

Nozīmīgākie darbu iestudējumi teātrī un televīzijā

1960: "Mūsu sētas bērni" Jaunatnes teātrī; dramatizējuši Edgars Liepiņš un V. Eglītis, režisori Tālivaldis Āboliņš un Edgars Liepiņš.
1976: "Mikus un Māris Leiputrijā" Valsts Liepājas teātrī.
1977: "Starp mums, meitenēm, runājot..." Latvijas Televīzijā.

1984: "Detektīvu vasara", pēc grāmatas "Noslēpumainais atradums" motīviem; Latvijas Televīzijā.
2015: "Tā tik bija vasara", brīvdabas izrāde pēc Zentas Ērgles stāstu motīviem; režisors, scenogrāfs un tērpu mākslinieks Kārlis Anitens; pirmizrāde 24. jūlijā Saulkrastos, izrādes arī Valmierā, Alūksnē, Tukumā, Madonā, Ikšķilē, Bauskā un Kuldīgā.

Darbu ekranizācija

1992: studijas “Alko” (Latvija) un radošās apvienības “Ekrāns” (Krievija) filma "Pa baltā furgona pēdām" pēc Zentas Ērgles stāstu "Uno un trīs musketieri" un "Noslēpumainais atradums" motīviem (režisors Oļegs Rozenbergs, scenārija autors Alvis Lapiņš, operators Alvis Mengots, lomās: Antra Liedskalniņa, Jānis Zariņš, Kārlis Bērziņš, Jānis Pencis, Normunds Apinis). Alvja Lapiņa scenārijs ar nosaukumu "Pa Marķīza pēdām" sarakstīts 1983. gadā.

Zinātniskie darbi par Zentas Ērgles daiļradi

2010: Garkuša, Marina. Bērnības koncepcija Z. Ērgles darbos. Maģistra darbs. Zinātniskā vadītāja asoc. prof. Ieva Kalniņa. Rīga: Latvijas Universitāte.
2019: Ēvalde, Ieva. PSRS propaganda, antipropaganda un cenzūras ietekme populārā jauniešu daiļliteratūrā Latvijas PSR: Zentas Ērgles garstāsta "Starp mums, meitenēm, runājot…" un divu tā turpinājumu piemērs. Maģistra darbs. Zinātniskā vadītāja prof. Zane Šiliņa. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija. Darbs apbalvots Kārļa Dziļlejas fonda rīkotajā studentu pētniecisko darbu literatūrzinātnē konkursā maģistra darbu grupā un saņēmis konkursa galveno prēmiju.
Citātu galerija

Par garstāstu "Mūsu sētas bērni"

“(..) mazie un lielie lasītāji ar patiesu prieku sagaida ikvienu grāmatu, kas bez apnikušām pamācībām patiesīgi un vispusīgi paver mums jaunu dzīves lappusi. Pie tādām grāmatām, neraugoties uz atsevišķiem robiem un trūkumiem, pieder mazajiem lasītājiem domātā Zentas Ērgles grāmata "Mūsu sētas bērni".
Jaunās rakstnieces grāmata izraisa interesi jau ar dzīves vidi, kas tajā ietverta. Mūsu bērnu literatūrā līdz šim gandrīz pilnīgi neierobežoti valdīja lauku dzīves notēlojumi. Un, ja mēs tur arī sastopamies ar pilsētnieku bērniem, tad galvenokārt laukos. (..)
Līdzīgi Grīziņam Zenta Ērgle pievērsusies pilsētas bērnu dzīves ainām. Rakstniece mums rāda lielpilsētas sētu ar tajā ņirbošu bērnu baru. Viņa lasītāju izvadā pa nama pagalmiem un pagrabiem, liek mums sastapties ar tipiskiem pilsētas iedzīvotājiem, risina viņu attieksmes un konfliktus. Sētniece Siliņtante, namu pārvaldniece, Bērziņa jaunkundze, sētas zēni ar savām nebēdnībām un. kopīgi veicama darba lielo prieku ir tipiski pilsētas iedzīvotāji. Un tāpat kā pilsētā zem viena nama jumta mīt daudzu profesiju ļaudis, tā arī rakstnieces attēlotajā ielā darbojošos bērnu barā mēs sastopam ne tikai pēc rakstura, bet arī vecāku sociālā stāvokļa un nodarbības visdažādākos bērnus. (..) Zenta Ērgle lasītāju valdzina ne ar vides ārējiem aprakstiem., bet gan ar spilgtiem, patiesīgiem raksturiem un spriegiem notikumiem.
(..) Zentas Ērgles stāstu mēs uztveram kā īstenību ne tādēļ, ka ticētu [stāsta varonim pulkvedim] Vorobjovam, bet gan tāpēc, ka rakstniece patiesīgi, kā no dzīvas dzīves tvertus, ir zīmējusi savus bērnu tēlus ar visiem viņu darbiem un nedarbiem, priekiem un bēdām, pozitīvo un negatīvo momentu sarežģītā vijumā, izvairoties no mūsu bērnu literatūrā pārāk bieži sastopamā un apnicīgā “paraugbērna” pretstatījuma "izlaidīgajam" un "ļaunajam". Lasot par bērnu nedarbiem un palaidnībām stāsta sākumā, skaidri samanām, ka runa patiesībā ir par reizumis neceļos aizklīstošām tieksmēm pec aktīvas darbības. Un tāpat stāsta beigās, neraugoties uz pārāk izspīlētu svetdienības noskaņojumu, redzam, ka mūsu priekšā nav izkrāsotas eņģeļu bildītes, bet dzīvas cilvēciskas būtnes, kuru rīcība neparko nav iekļaujama "ideālas" uzvedības standarta paraugos un noteikumos."

Melnis, Voldemārs. Uz pareizā ceļa. Karogs, 1956, nr. 10.

Par garstāstu "Starp mums, meitenēm, runājot..."

"Savos ar lielu labestību un humora izjūtu uzrakstītajos stāstos Zentai Ērglei labi izdevās attēlot to, kas bērnus interesēja, – piedzīvojumus, draudzību, nodevību, pirmo mīlestību. Svinot savu 40 gadu jubileju, iestudējām Zentas Ērgles lugu "Starp mums, meitenēm, runājot...". Tā bija lieliska iespēja atgriezties bērnībā un jaunībā, atcerēties mūsu darbus un nedarbus, jo Zenta Ērgle bija mana un manas paaudzes kulta rakstniece šī vārda vislabākajā nozīmē un viņas darbus varu saukt par savas bērnības mīļākajām grāmatām."

Humoriste, televīzijas un radio raidījumu un pasākumu vadītāja Baiba Gavare-Sipeniece, 2010.
SaiknesArtis Ērglis - Grandson
Ludmila Ērgle - Vedekla
Nodarbesauthor
Birth time/place23.12.1920
Rīga
Rīga
Education1928 – 1936
Rīga City 8th Primary School
Rīga
Rīga

1936 – 1941
Riga City Gymnasium No. 2
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

1941 – 1949
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte

Beigusi LVU Arhitektūras fakultāti.

Participation in organisations1951 – 1998
Latvijas Arhitektu savienība

1959 – 1990
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

1990 – 1998
Latvian Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Place/time of death11.06.1998
Rīga
Rīga
Buried17.06.1998
Matīsa kapi
Mazā Matīsa iela 1, Rīga, LV-1009
ApbalvojumiPastariņa prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Bez piecām minūtēm pieauguši" un par ilggadēju darbu bērnu un jaunatnes literatūrā.
1984

Kartes leģenda











Näitan 7 üksusest 1-7.
#KohtKuupäevTüüpVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
23.12.1920Birth time/placeCity
2Rīga
(Rīga)
11.06.1998Place/time of deathCity
3Matīsa kapi
(Mazā Matīsa iela 1, Rīga, LV-1009)
17.06.1998BuriedCemetery
4Rīga
(Rīga)
1928 - 1936EducationCity
5Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
1936 - 1941EducationBuilding, house
6Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1959 - 1990Participation in organisationsBuilding, house
7Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1990 - 1998Participation in organisationsBuilding, house

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.