@@@@: Author (98); Person of reception (43)
Audio/video: Narrator (3)
Ilustrācijas: Person in photo(5)
| Nimi | Skaidrīte Kaldupe |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Skaidrīte Ķikute |
| Kopsavilkums | Skaidrīte Kaldupe (1922–2013) – dzejniece un rakstniece. Strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju vairākās skolās Latvijā. Bijusi Raiņa Literatūras muzeja zinātniskā līdzstrādniece. Kopš pirmās publikācijas viens no galvenajiem dzejas motīviem ir dzimtās zemes mīlestība. Skaidrītei Kaldupei piemīt jūtīga dabas uztvere, daudz uzmanības savos darbos veltījusi jūrai. Rakstījusi dzeju un prozu, arī literārās pasakas, kas daudzas veltītas Alūksnes pusei. Kopš 1960. gada nodarbojusies tikai ar rakstniecību. |
| Personiska informācija | Dzimusi amatnieka ģimenē. Pirmās skolas gaitas uzsāk Mellužu pamatskolā, 1929. gadā ģimene pārceļas tēva dzimto pusi netālu no Alūksnes. Tēvs nopērk varenu ozolu un liepu ieskautu lauku māju Annas pagasta Rūnēnos. |
| Profesionālā darbība | 1945: pirmā publikācija – dzejolis "Dzimtenei" ("Ventas Balss", 08.05.1945).Dzeja1958: "Jūras tuvums" (Latvijas Valsts izdevniecība).1961: "Grieze sauc" (Latvijas Valsts izdevniecība). 1963: "Gaismas audēja" (Latvijas Valsts izdevniecība). 1965: "Zaļās gatves" (Latvijas Valsts izdevniecība). 1968: "Linu zieds" (Liesma). 1971: "Zīļu lietus" (Liesma). 1973: "Vēstules no "Ošu zemes"" (Liesma). 1976: "Rudzu sējējs" (Liesma). 1982: "Meža grāmata" (Liesma). 1985: "Avotkrūze" (Liesma). 1987: dzejas izlase "Sauja kviešu" (Liesma). 1990: "Saules priede" (Liesma). 1993: "Linu dvieļu raksti" (Teātra anekdotes). 1994: "Ceļmalas baltais āboliņš" (Teātra anekdotes). 1994: "Dzintara nesēja nakts" (Sol Vita). 1995: "Gulbji paliek pie jūras" (Sol Vita). 1998: "Egles zieds" (Likteņstāsti). 1999: "Kamenes lūgšana" (Valters un Rapa). 2002: "Gaismas lāsei un jūrai" (Likteņstāsti). Literārās pasakas1968: "Piejūras dārzi" (Liesma).1970: "Griezes bērns" (Liesma). 1972: "Pūķagalva" (Liesma). 1974: "Dižā kalve" (Liesma). 1976: "Ziemeļzemes pasakas" (Liesma). 1979: "Vidzemes ceļinieks" (Liesma). 1983: "Rīgas vējlukturi" (Liesma). 1989: "Cīruļmaize" (Liesma). 1996: "Parunā ar mani, pīlādžkoks" (Sol Vita). Stāsti1969: "Lielupes sils" (Liesma).1971: "Padebešu kalns" (Liesma). 1976: "Ozolslieksnis" (Liesma). Romāni1980: "Meža mozaīkas" (Liesma).1994: "Dievaiņu ezers; Bez mājām" (Sol Vita). 1998: "Lievenis" (Sol Vita). 1999: "Svētvakara viesis" (Sol Vita). 2001: "Dīvainā māja pie Lielupes" (Signe). 2001: "Liepu dārzs" (Sol Vita). 2002: "Novēlotā atgriešanās" (Signe). Autobiogrāfiski darbi1994: autobiogrāfiski tēlojumi "Rīta rasas rokrakstā" (Teātra anekdotes).1997: "Dzīvesstāsts un 33 visjaunākie dzejoļi" (Likteņstāsti). 2001: dokumentāla atmiņu grāmata "No jūras līdz "Ošu zemei"" (Sol Vita). |
| Citātu galerija | Par Skaidrītes Kaldupes daiļradi"Kopš pirmās publikācijas viens no Kaldupes galvenajiem dzejas motīviem ir dzimtās zemes mīlestība. Jūtīga dabas uztvere, daudz rakstījusi par jūru. Bieži risinājusi pārdomas par morāles un ētikas jautājumiem. Sākot ar krājumu "Linu zieds", pievērsusies arī vēstures tematikai. Jaunākajos dzejoļu krājumos nereti izmantoti latviešu folkloras motīvi. Dzejai izteikta latviska mentalitāte, tajā turpinātas latviešu romantiskās dzejas tradīcijas. Rakstījusi galvenokārt klasiskajā pantmērā. Daudzi dzejoļi izmantoti par dziesmu tekstiem.Pasakās tēlotas cilvēku savstarpējās attiecības, aizstāvētas dzīves ētiskās vērtības, izteikta atziņa par darbu kā īstas laimes avotu. Darbība risināta pagātnē, arī mūsu dienās. Izmantoti pārveidoti folkloras motīvi, simboli, personifikācijas, valoda dzejiski gleznaina, koncentrēta, bagāta. Bieži lietotas asonanses, aliterācijas. Stāstos Kaldupe pievērsusies cilvēka jūtu dzīvei, nedodot personu detalizētu zīmējumu, akcentējot dažas raksturīgas līnijas. Stils poētisks, lirisks, metaforām, alegorijām bagāts. Sarakstījusi romānu "Meža mozaīkas" (1980), kurā centusies atklāt meža darbinieku psiholoģiju un problēmas. Tajā veiksmīgi personu portretējumi, dziļa dabas izjūta, poētisks, gleznains stils ar pasaku elementiem, personāžu valodā izmantoti tautā noklausīti raksturīgi izteicieni. Romānos "Dievaiņu ezers", "Bez mājām" (abi 1994) kritiski skatīts padomju laiks, skartas cilvēku vientulības problēmas, romānā "Lievenis" (1998) ētiskā skatījumā rādītas ļaužu savstarpējās nesaskaņas, mantojumu dalot, kā arī mīlestības sarežģījumi, bet romānā "Svētvakara viesis" (1999) – traģiski notikumi latviešu tautas dzīvē 1945. gada pavasarī." Mirdza, Ābola. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. Par debija dzejas krājumu "Jūras tuvums" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1958)" [..] "Jūras tuvums" neapšaubāmi apliecina apdāvinātu dzejnieci, ar piebildi: kuras talants vēl nav pilnīgāk atraisījies un izveidojies. Viņas talants, cik vērojams no pirmās grāmatas, tiecas uz noskaņu liriku, dzejisku, mierīgāku apceri, un tieši šai virzienā viņa guvusi labākos panākumus. [..] Jaunajai dzejniecei jāatrod pilnam sevi, — vēl viņas seja diezgan neskaidra un nenoteikta, — un tas aizsniedzams' vienīgi sūrā, pacietīgā pūliņā. Cita ceļa uz panākumiem nav. Par visām lietām — prom vecīgo rezignāciju un vairāk paškritikas!"Damburs, Edgars. Ceļā uz pilnskanību. Literatūra un Māksla, 25.10.1958. Par dzejas krājumu "Avotkrūze" (Liesma, 1985)"Skaidrīte Kaldupe ir romantiķe tādā pašā mērā un izteiksmes līdzekļos, kādos skatām mūsu tautasdziesmu. [..] "Avotkrūze" liecina par briedumu. Skaidrītes Kaldupes skartā problemātika orientēta uz cilvēka personības izveidi, garīgo bagātināšanu. [..] Skaidrīte Kaldupe nav pakļāvušies ārējai efektācijai, stājā paliek līdzsvarota, atturīga, silta poētiskuma pilna. [..] Dzejoļi sarakstīti it kā vienā elpas vilcienā. Tas vieno grāmatu, bet rada arī gan tematisku, gan māksliniecisku vienveidību (izjūtās, tēlu sistēmā). Vai nav pār mēru tik daudz acīs krītoša skaistuma? Bet vai tā visa kādreiz cilvēkiem ir bijis par daudz? Dabiskums pārdzīvojumā, jūtu cilvēciskums un gaišums, kāpināta nacionāla savdabība folkloristiskā izteiksmē, nodomu patiesīgums, — tas viss liek ticēt dzejniecei."Līvzemnieks, Viktors. Uz avotu iet. 01.12.1985. Par romānu "Meža mozaīkas" (Liesma, 1985)"Visos literatūras žanros ļoti svarīga loma piedēvēta cilvēka un dabas attiecībām, kas bieži paceltas cilvēces eksistences jautājuma līmeni. Dzejnieces Skaidrītes Kaldupes apcerīgi liriskajā romānā ar dienasgrāmatas formu. Meža mozaīkas (1980), šis attiecības visvairāk tiek skatītas vienā aspektā — ar krāšņi ziedošu tēlainību izteiktajā dabas saudzības un dabas mīlestības cildinā jumā. Bet mozaīku sižets nav visai saistošs un tēlu pārdzīvojumu amplitūda ir bez dziļākiem kritumiem un augstākiem pacēlumiem."Ekmanis, Rolfs. Dažas piezīmes pēdējo gadu rakstniecībā: kopš RS 7. kongresa. Latvija Šodien, 01.10.1982. Par dzejas krājumu "Dzintara nesēja nakts" (Sol Vita, 1994) un autobiogrāfisko darbu "Rīta rasas rokrakstā" (Teātra anekdotes, 1994)"S.Kaldupes dzejas Dzintara nesēja nakts ir trešais mākslinieciski piesātinātākais krājums. Tā vadmotīvs – "jūra kā likteņzīmju glabātāja un izteicēja". [..] S.Kaldupei septembri izdoti ari bērnības atmiņu tēlojumi Rīta rasas rokrakstā, kas rāda pagātni kā poētisku un labestības pārpilnu laiku, kurā cilvēks un pasaule dzīvojuši gandrīz neticamā harmonijā un vienotībā."Vecgrāvis, Viesturs. Humānisms, labestība. Neatkarīgā Cīņa, 12.11.1994. |
| Nodarbes | luuletaja author |
| Birth time/place | 24.02.1922 Melluži Kūdra, Jūrmala |
| Education | 1929 Mellužu pamatskola Melluži Kūdra, Jūrmala Savā pirmajā skolā – Mellužu pamatskolā mācās neilgi, vecāki pārceļas uz dzīvi laukos. 1935 (Kuupäev on ligikaudne) Anna Parish School Annas pagasts Annas pagasts, Alūksnes novads Mācījusies Annas pagasta sešklasīgajā pamatskolā. 1936 – 1937 (Kuupäev on ligikaudne) Alūksne Alūksne, Alūksnes novads Beigusi Ernesta Glika pamatskolu. 1937 – 1941 (Kuupäev on ligikaudne) Dubultu ģimnāzija Dubulti Kūdra, Jūrmala Mācījusies Dubultu ģimnāzijā. 1941 – 1942 Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija Glika iela 10, Alūksne Glika iela 10, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301 Pēdējo ģimnāzijas gadu atkal mācījusies Alūksnē. 1943 – 1946 Latvijas Lauksaimniecības akadēmija Lielā iela 2, Jelgava Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001 Agronomijas fakultāte Sakumā studē klātienes nodaļā, vēlāk sāk strādāt un pāriet uz neklātieni. 1948 – 1951 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Rīga Rīga Filoloģijas fakultāte |
| Working place | 1945 – 1947 Alūksne Secondary School Kanaviņu iela 14, Alūksne Kanaviņu iela 14, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301 Vācu valodas skolotāja. 1951 – 1955 Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs Pils laukums 2, Rīga Pils laukums 2, Rīga, LV-1050 Raiņa Literatūras muzeja zinātniskā līdzstrādniece. 1955 – 1956 (Kuupäev on ligikaudne) Līgatnes fabrikas skola Līgatne Līgatne, Cēsu novads Latviešu valodas un literatūras skolotāja. 1956 – 1958 Jūrmalas 4. vidusskola Kronvalda iela 8, Jūrmala Kronvalda iela 8, Jūrmala, LV-2008 Latviešu valodas un literatūras skolotāja. 1958 (Kuupäev on ligikaudne) Šķirotava Rīga Gaismas skola Latviešu valodas un literatūras skolotāja. |
| Participation in organisations | 1960 – 1990 Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre 1990 – 2013 Latvian Writers’ Union Lāčplēša iela 48/50 – 12 Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011 Biedre |
| Travelled | 1974 Čehoslovākija Czechia, Slovakia 1974 Polija Poland |
| Place/time of death | 06.01.2013 |
| Buried | 2013 Alūksnes Lielie kapi "Lielie kapi", Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301 |
Kartes leģenda
Näitan 18 üksusest 1-18.
| # | Koht | Kuupäev | Tüüp | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Melluži (Kūdra, Jūrmala) | 24.02.1922 | Birth time/place | Part of a city |
| 2 | Alūksnes Lielie kapi ("Lielie kapi", Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301) | 2013 | Buried | Cemetery |
| 3 | Melluži (Kūdra, Jūrmala) | 1929 | Education | Part of a city |
| 4 | Annas pagasts (Annas pagasts, Alūksnes novads) | 1935 | Education | Parish |
| 5 | Alūksne (Alūksne, Alūksnes novads) | 1936 - 1937 | Education | City |
| 6 | Lielā iela 2, Jelgava (Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001) | 1943 - 1946 | Education | Building, house |
| 7 | Rīga (Rīga) | 1948 - 1951 | Education | City |
| 8 | Glika iela 10, Alūksne (Glika iela 10, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301) | 1941 - 1942 | Education | Building, house |
| 9 | Dubulti (Kūdra, Jūrmala) | 1937 - 1941 | Education | Part of a city |
| 10 | Kanaviņu iela 14, Alūksne (Kanaviņu iela 14, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301) | 1945 - 1947 | Working place | Building, house |
| 11 | Pils laukums 2, Rīga (Pils laukums 2, Rīga, LV-1050) | 1951 - 1955 | Working place | Building, house |
| 12 | Līgatne (Līgatne, Cēsu novads) | 1955 - 1956 | Working place | City |
| 13 | Kronvalda iela 8, Jūrmala (Kronvalda iela 8, Jūrmala, LV-2008) | 1956 - 1958 | Working place | Building, house |
| 14 | Šķirotava (Rīga) | 1958 | Working place | Part of a city |
| 15 | Čehoslovākija (Czechia, Slovakia) | 1974 | Travelled | Country |
| 16 | Polija (Poland) | 1974 | Travelled | Country |
| 17 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1960 - 1990 | Participation in organisations | Building, house |
| 18 | Lāčplēša iela 48/50 – 12 (Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011) | 1990 - 2013 | Participation in organisations | Apartment |