Elza Grāvīte-Plukša

lv
Ziņot redaktoram

@@@@: Author (15); Compiler (1); Author of the comment (1)

NimiElza Grāvīte-Plukša
Papildu vārdiPlukše
PseidonīmsE. Gr. -Īlija
Dzimtais vārdsElza Veronika Grāvīte
KopsavilkumsGRĀVĪTE-PLUKŠA Elza (dz. Grāvīte, prec. Plukša; 1907.27.VII Alūksnes pag. Malteniekos - 1994.24.II, apbed. Alūksnes kapos) - literatūrkritiķe, literatūrzinātniece.
Dz. kalēja ģim. Māc. Zeltiņu draudzes sk. (1916-19), beigusi Alūksnes vsk. (1926). Stud. Angļu val. institūtā Rīgā. Pēc 1945 strād. par latv. val. un lit. skolotāju Alūksnes vsk., 1948-54 latv. un angļu val. skolotāja Alūksnes strādn. jaunatnes vidusskolā.
Pirmā publikācija - dzejolis "Skolēna skumjas" laikr. "Malienas Ziņas" 1925.19.XI (ar parakstu E.Gr-Ilija). 1926-34 public. provinces periodikā, gk. laikr. "Ziemeļlatvija", "Valmierietis" u.c. izdevumos, lit. darbus, recenz. un informācijas. Kritikas apceres par latv. literatūru public. arī žurn. "Latvju Grāmata" (1931), "Daugava" (1932-33), "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" (1934-39), "Burtnieks" (1935-36), rakstu krāj. "Ceļi" (1935).
L. Bērziņa rediģētajā "Latviešu literatūras vēsturē" public. apceres par E. Stērsti, K. Štrālu. Literatūkrit. darbību atsākusi 1957, publicēdama 60.-80. gados Alūksnes un Rīgas presē, gk. žurn. "Karogs", atmiņas un apceres par latv. rakstniekiem un recenzijas. Kopā ar K. Preisu sast. un sar. priekšvārdu Klitijas lugu krāj. "Zulamite" (1972). Sākot ar 60. gadu nogali, vākusi ZA Val. un lit. institūtam Alūksnes novada apvidvārdus, frazeoloģismus, ticējumius.
Personiska informācija1934. gadā laulība ar Kārli Plukšu.
Citātu galerija24. februārī Alūksnes slimnīcā mūža pavediens pārtrūcis skolotajai, valodniecei un literātei, akadēmiskās organizācijas "Ramave" biedrei Elzai Grāvītei Plukšai. Viņa dzimusi Alūksnes pagasta Maltavniekos 1907.gada 27. jūnijā, mācījusies Zeltiņu draudzes skolā, Alūksnes vidusskolā, studējusi Angļu valodas institūta Pedagoģijas fakultātē, Rīgā. Strādājusi par ierēdni, bibliotēkāri Alūksnē, bet visilgāk par latviešu un angļu valodas skolotāju Alūksnes vidusskolā un Ziemeru septiņgadīgajā skolā. Filoloģijai un literatūrai Elza Grāvīte pievērsusies mācoties Alūksnes vidusskolā, kur tolaik par latviešu valodas skolotāju strādā pazīstamais rakstnieks Augusts Baltpurviņš. Viņa protekcijā nodibinās skolas literārais pulciņš "Potrimps" un tajā visrosīgāk darbojas trīs skolēni — vēlākais kreisais dzejnieks Pēteris Ķikuts, vēlākais ģermāņu literatūras docents Kārlis Plukšs un Elza Grāvīte. 1925. gadā Malienas ziņās (tām redaktors ir Rūdolfa Blaumaņa draugs un literārais audzēknis Kārlis Kraujiņš) parādās viņas pirmā publikācija - dzejolis "Skolēna skumjas". Tas un pēc tam arī citi dzejoļi parakstīti ar Īlijas, bet prozas darbiņi — ar Egras vārdu. Nezinu, kā ar stāstiem, bet, saliekot kopā visus Īlijas dzejoļus, iznāktu vesels krājums. Taču sagadījies tā, ka vairāk nekā dzejniece Īlija literatūrā pazīstama kritiķe Elza Grāvīte. Pēc apprecēšanās ar Kārli Plukšu viņa visbiežāk parakstās kā Elza Gāvīte Plukša. Recenzijas un raksti par literatūru viņai publicēti Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā, Latvju Grāmatā, Daugavā. Kārļa Egles rediģētajā Latviešu literātūras vēsturē, bet padomju varas gados — dažos rajonu laikrakstos, Skolotāju avīzē, Karogā. Rakstījusi viņa par Elzu Stērsti, Zentu Mauriņu, Kārli Štrālu, Augustu Baltpurviņu, Pēteri Ķikutu, gleznotāju Jēkabu Kazāku u.c. Sadarbībā ar Kārli Preisu sagatavota Klitijas izlase (iznākusi 1972. gadā) un Pētera Ķikuta izlase (nav izdota), kā arī monogrāfija par Kārli Kraujiņu (nav izdota). Vērtīgs ir Elzas Grāvītes-Plukšas ieguldījums latviešu dialektoloģijā: viņa vākusi sava dzimtā Malienas novada apvidvārdus. Elza Grāvīte-Plukša piederēja pie tiem latviešu kultūras cilvēkiem, kuru darbs padomju iekārtā netika pienācīgi novērtēts. Bet būtu labi, ja viņas atstātie rokraksti un arhīvs tiktu saglabāts vai nu Raiņa Literatūras vai Alūksnes novada muzejā.

Brīvā Latvija, 14.03.1994

Kāpēc tik daudz par Alūksni? Tāpēc, ka mēs gribam pastāstīt šoreiz par Elzu Plūkšu, caur un cauri alūksnieti. Tur dzimusi, tur mācījusies, tur aizvadījusi garāko cēlienu no sava darba mūža, tur dzīvo arī šobrīd. Elzas Plukšas (jaunības uzvārds Grāvīte) dzimtā un joprojām arī dzīves vieta ir Alūksnes Maltenieki. Tur viņa nākusi pa saulē 1907. gada 27. jūnijā. Mācījusies Alūksnes vidusskolā, studējusi Angļu va lodas institūtā Rīgā. Un tad — pedagoģiskā darba gadi — atkal lielākoties dzimtajā novadā. Pievēršanās literatūrai sākas jau vidus skolā. Tieši tai laikā latviešu valodu un literatūru Alūksnes vidusskolā māca Augusts Baltpurviņš. Viņa protekcijā nodibinās sko las literārais pulciņš «Potrimps», un tajā visaktīvāk darbojas trīs skolēni — Pēteris Ķikuts, Kārlis Plukšs (vēlākais literatūrzināt nieks, ģermāņu literatūras docents Latvijas Valsts universitātē) un Elza Grāvīte. Šeit viņiem visiem rodas arī pirmie nopietnākie literārie mēģinājumi — kā dzejā un prozā, tā kritikā (referāti par rakstniecību). Elza Plukša ar smaidu atceras savu pir mo publicēto dzejoli (1925) «Skolēna skum jas»: Kā drausmīgi miglas tēli Pļavu ārēs klusi klīst, Tā skolēna dvēselē vēli Skumju rasa lēni līst. Dvēselei smeldzoši skumji, Tā nezina mieru rast. Vēsturē izgājis dumji Un fizikā ļoti prast' . . . Ceļu uz publicēšanos Elzai Grāvītei pir mais pašķir Kārlis Krauj iņš, kas tolaik Val kā vada laikrakstu «Ziemeļlatvija». Un tā «Ziemeļlatvijas» lasītāji sāk pazīt pavisam jaunu dzejnieci īliju, no kuras, kā rādīja nule citētais piemērs, ar laiku būtu varējusi izaugt visai savdabīga satīriķe. Kāpēc īlija? Varbūt jauno autori valdzi nājusi antīkā pasaule un Homērs, jo īlija taču nozīmē Troju. Bet varbūt arī šis vārds izraudzīts vienīgi tā maigskanīguma dēļ. Ilgi pie īlijas dzejniece nepaliek un jau drīz sāk publicēties ar savu īsto vārdu — Elza Grāvīte, bet pēc apprecēšanās ar jau pieminēto skolas biedru Kārli Plūkšu — Elza Grāvīte-Plukša. Pirmskara gadu periodikā publicēti vai rāki Elzas Grāvītes stāsti, bet dzejoļu tik daudz, ka, tos visus sakopojot, iznāktu ve sels krājums. Un žēl, ka mums nav parastas antoloģijas tiem, dzejniekiem, kam nav sa vas grāmatas. Tajā, bez šaubām, sava vieta atrastos arī Elzas Grāvītes dzejai. Taču mūsu jubilāres literārās darbības galvenais zars ir kritika. Gan «Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā», gan «Latvju Grā matā», gan «Daugavā», gan citos 20. gadu beigu un 30. gadu izdevumos parādījies ievērojams skaits viņas recenziju un kāds pusducis monogrāfisku apcerējumu par rakstniekiem. Kritiķei plaša interešu aplo ce — dzeja, dzejas antoloģijas, proza, lite ratūrzinātne, literatūras tulkojumi. Mēs alotos, apgalvodami, ka itin viss, ko Elza Plukša uzrakstījusi un publicējusi, sa glabājis savu nozīmi un vērtību līdz pat mūsu dienām. Tā nu gluži nav. Dažā labā vietā, raugoties no mūsdienu viedokļa, iz manāms tā laika sociālās un politiskās ie kārtas zīmogs. Taču kritiķe nekur un ne kad nenonāk līdz laikmeta nebūšanu apo loģijai, līdz autoritārā režīma slavinājumam. Uz viņas spriedumiem lielākoties var droši un bez bažām paļauties. Un tā vēl šodien ar interesi un patiku lasām, ko Elza Grā vīte-Plukša savā laikā rakstījusi par Kārli Štrālu, Elzu Stērsti, Paulīnu Bārdu vai kādu citu dzejnieku un rakstnieku. Daudzus pēckara gadus Elza Plukša šķita tā kā apklususi. Tas arī saprotams, jo daudz laika un spēka vajadzēja skolas darbam. Bet gluži aizmirstas nebija arī literārās in tereses. Ļoti daudz pastrādāts, ZA Valodas un literatūras institūtam sagādājot materiā lus par Alūksnes izloksni, galvenokārt ap vidvārdus. Tāpat publicēts viens otrs raksts vai atmiņu tēlojums (piem., par Augustu Baltpurviņu, Pēteri Ķikutu, Jēkabu Kazāku), viena otra recenzija (arī «Karogā»). Sadar bībā ar literatūrzinātnieku Kārli Preisu vai šo rindu autora radušies arī daži apjomī gāki darbi: Klitijas izlase (iznākusi 1972. ga dā), monogrāfija par Kārli Kraujiņu (manu skriptā), Pētera Ķikuta izlase (pašlaik top). Lai nu jubilārei turas veselība un lai vēl daudz raženu vasaru tur — Alūksnes malā!

VALDEMĀRS ANCĪTIS. Tur – Alūksnes malā. Karogs, Nr.6 (01.06.1977)
SaiknesAugusts Baltpurviņš (1871–1930) - Teacher
Kārlis Plukšs (1906–1945) - Husband
Nodarbesliterary scholar
literary critic
Birth time/place30.07.1907
Alūksnes novads
Alūksnes novads

Dzimusi Alūksnes pagasta "Malteniekos".

EducationEnglish Language Institute
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Raiņa bulvāris 29, Rīga, Latvija, LV-1050

Studējusi Angļu valodas institūtā.


nezināms – 1926
Alūksne Secondary School
Kanaviņu iela 14, Alūksne
Kanaviņu iela 14, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301

1916 – 1919
mācījies
mācījusies Zeltiņu draudzesskolā
Place/time of death24.02.1994
Buried1994
Alūksne
Alūksne, Alūksnes novads

Kartes leģenda







Näitan 4 üksusest 1-4.
#KohtKuupäevTüüpVietas tips
  
1Alūksnes novads
(Alūksnes novads)
30.07.1907Birth time/placeRegion
2Alūksne
(Alūksne, Alūksnes novads)
1994BuriedCity
3Kanaviņu iela 14, Alūksne
(Kanaviņu iela 14, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301)
1926EducationBuilding, house
4Raiņa bulvāris 29, Rīga
(Raiņa bulvāris 29, Rīga, Latvija, LV-1050)
(Nav norādīts)EducationBuilding, house

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.