Augusts Briedis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (14)

Vienības: Collector (9); Submitter (46)

@@@@: Author (1)

NimiAugusts Briedis
PseidonīmsPiperu Augusts
Personiska informācijaIevērojamais latviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks, skolotājs, žurnālists un dzejnieks Augusts Briedis ir dzimis 1877. gada 8. maijā Drustu Auļukalna pagasta Gauduļos. A. Briedis mācījies Ērgļu draudzes skolā, pašmācības ceļā ieguvis mājskolotāja tiesības, papildus ieguvis tirdzniecības priekšmetu skolotāja tiesības.[1] Par skolotāju gan strādājis visai neilgu laiku jaunībā; bijis mājskolotājs Minskas guberņā, skolotājs Pēterburgā, pēc tam atgriezies Latvijā un no 1906. līdz 1912. gadam ir bijis Jelgavas tirdzniecības skolas dibinātājs un vadītājs. Vēlējies turpināt izglītību un no 1912. gada līdz 1916. gadam studējis tieslietas Maskavas Šaņavska Universitātes sabiedriski juridiskajā nodaļā. A. Briedim vispār raksturīga vēlme nemitīgi mācīties un sevi pilnveidot. Tā mūža nogalē 1937. gadā rudens semestrī viņš kļūst par Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes pirmā kursa studentu, pirms tam vairākus gadus patstāvīgi studējis teoloģiju, apguvis sengrieķu valodu.[2]
A. Briedis savas trīsdesmit gadu ilgās sabiedriskās un politiskās karjeras laikā ieņēmis daudzus atbildīgus amatus, piedalījies vēsturiskajos Pirmā Pasaules kara un Latvijas Republikas tapšanas notikumos, aktīvi iesaistījies organizācijās, kas daudz palīdzēja latviešu bēgļiem, kas devās uz Krieviju, sākot ar 1915. gadu. A. Briedis ir viens no Latviešu zemnieku savienības dibinātājiem 1917. gadā un tās līderiem.[3] 1917. gadā 12.-13. marta vēlēšanās ievēlēts Vidzemes Zemes padomē (arī Vidzemes Pagaidu zemes padomē). Darbojies Latviešu Pagaidu Nacionālajā padomē (vēlāk Latviešu Nacionālajā padomē) - politisku partiju apvienība, kas iestājās sākotnēji par autonomas, vēlāk – neatkarīgas Latvijas Republikas izveidošanu. Tā dibināta Valkā 1917. gada 29. novembrī, savas pilnvaras 1918. gada 18. novembrī nodeva Latvijas Tautas padomei - – pagaidu likumdevēja iestāde, kas pastāvēja no 1918. gada 17. novembrim līdz 1920. gada 30. aprīlim, kad darbu sāka Latvijas Satversmes Sapulce. A. Briedis bijis ievēlēts Latvijas Satversmes sapulcē[4] un pirmajās trijās Latvijas Saeimās[5].
A. Briedis ir bijis daudzu sabiedrisku organizāciju dalībnieks vai goda biedrs. 1926. gada rudens semestrī kopā ar Kārli Ulmani, Ādolfu Klīvi, Artūru Alberingu kļuvis par Latvijas Universitātes studentu biedrības Fraternitas Rusticana goda filistru. Bijis Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes loceklis un ievēlēts par tās sekretāru. Kārtojis baznīcas un draudžu jautājumus, baznīcas grāmatu lietas, bijis Baznīcas un draudžu uguns apdrošināšanas biedrības valdes priekšsēdis. Paralēli politiskajai un sabiedriskajai darbībai A. Briedis vadījis vairākus preses izdevumus un bijis avīžu redakcijas loceklis (Latviešu zemnieku savienības laikraksts Arājs (1920), Brīvā Zeme (1921), Tukuma Ziņas (1925-1929), Dobeles Vārds (1928), Kurzemes Balss (1929), Talsu Balss (1929), Jaunais Madonas Vēstnesis (1928-1931). Preses izdevumos A. Briedis pamatā rakstījis par jautājumiem, kas saistīti ar tieslietām, kultūru, izglītību un jaunatnes audzināšanu.
Jaunībā A. Briedis sarakstījis dažus stāstus un dzejoļus, kas publicēti ar pseidonīmu Piperu Augusts[7] vai bez paraksta. Mūža nogalē A. Briedis sacerējis garīgas dziesmas, tās 1935. gadā apkopotas krājumā „Dvēseles noskaņas”.[8]
Pēc aiziešanas pensijā A. Briedis dzīvojis gan Rīgā, gan savās lauku mājās Sērpils (Sēlpils) pagasta Kalnapulpānos. Bija precējies ar Helenu Mariju Aleksandru Goldbergu. Par dalību Latvijas atbrīvošanas cīņās A. Briedis apbalvots ar Latvijas Republikas Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas medaļu un par sekmīgo sabiedrisko un politisko darbību – ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiras ordeni. A. Briedis miris 1937. gada 3. decembrī Rīgā no plaušu karsoņa izraisītām komplikācijām; uz kapiem izvadīts ar milzīgu godu, klātesot augstākajām valsts amatpersonām, apbedīts Meža kapos Ģertrūdes draudzes nodalījumā.

Sagatavojis Dr. philol. Gatis Ozoliņš


[1] Šmits P. (virsred.). 1935. Briedis Augusts. Latvijas vadošie darbinieki. Rīga: Latvijas kultūrvēsturiskā apgāde. 86.-87. lpp. [2] Freijs Alb. 1937. “Es dziedāšu savam Dievam”. Dažas atmiņu lapas Augusta Brieža piemiņai. Brīvā Zeme. N. 277. 6. decembrī. 2. lpp. [3] „Viņš ir bijis mūsu Tautas Vadoņa ideju paudējs un viņa līdzgaitnieks.” (Freijs Alb. 1937. Augusta Brieža piemiņai. Izglītības Ministrijas mēnešraksts. N. 12. 693. lpp.). [4] Latvijas Satversmes Sapulce – pirmais Latvijas Republikā vēlētais parlaments; darbojās no 1920. gada 1. maija līdz 1922. gada 7. novembrim. [5] Pirmā Saeima (1922-1925), otrā Saeima (1925-1928), trešā saeima (1928-1931). Viņa politiskā karjera būtībā aprāvās ar skandālu, kas saistīts ar Lata izsaimniekošanu. Tas bija iemesls daudzu zemnieku bakrotam; vēlētāji tajā vainoja Latviešu zemnieku savienības vadītājus, kas nemākulīgi vadīja vairākus saimnieciskus uzņēmumus Latvijā 20. gadsimta divdesmitajos gados. (Skat., piemēram, Bērziņš A. 2015. Nepublicētas atmiņas. Rīga: izd-ba Latvijas Avīze. 16; 176.-177. lpp.) [7] Piperu Augusts – A. Brieža lietots pseidonīms gan publicējot savus jaunības daiļdarbus, gan iesniedzot savāktos folkloras materālus. Savulaik viņa tautasdziesmu vākums kļūdaini pievienots pie identu pseidonīmu lietojušā metropolīta Augustīna Pētersona (1873-1955) jaunībā iesūtītajiem folkloras materiāliem. (Strods H. 2005. Metropolīts Augustīns Pētersons. Rīga: LU žurn. “Latvijas Vēsture” fonds. 292. lpp.; [2015] No Dainu skapja līdz “Latvju dainām”. LFK krājums. I. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 263.-264. lpp.) [8] Briedis A. 1935. Dvēseles noskaņas. Garīgas dziesmas. Rīga: Zemnieku Domu” apgāds.  
Nodarbeskirjanik
public employee
Birth time/place08.05.1877
Education
citi izglītības veidi
pēc draudzes sk. beigšanas
pašmācības ceļā ieguvis mājskolotāja tiesības
Place/time of death03.12.1937
Rīga
Rīga
Buried
Ģertrūdes draudzes nodalījumā.
ApbalvojumiThe Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1928. gada 14. novembra lēmumu.
III šķira
1928

Kartes leģenda



Näitan 1 üksusest 1-1.
#KohtKuupäevTüüpVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
03.12.1937Place/time of deathCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.