Okeāna tvaikonī

CollectionŽurnāls "Domas"
TitleOkeāna tvaikonī
PeriodicalŽurnāls "Domas"
Formatpublication
Work typeoriginal work
No1,2,3
Linkhttp://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_doms1928n01|article:DIVL80|issueType:P
Classification
Author
Publishing year/ place01.01.1928 – 01.03.1928
Open

Kad okeāna milzenis Mažestiks pašapzinīgi tusnīdams uzgrieza muguru Ņujorkas brīvības statujai, lēdijas un džentlemeņi jutās vairs tikai kā Whait Star līnijas pasažieri, Mažestika mašīnu spēka un līnijas kārtības priekšrakstu varā.
Sākumā neparasti, gandrīz šokējoši, būt par piedevu braucamai kartei un luksuskabines numuram. Bet drīz vien lēdijas un džentlemeņi ar gandarījumu iekļāvās jaunajā stāvoklī. Whait Star līnijas kārtības reglaments te uz ūdens vēl pilnīgāki kā jebkas virs zemes atspoguļoja dabīgās izlases noteikto pasaules kārtību jeb dievišķīgo pasaules radīšanas plānu. Mažestika mašīnu spēks līdz ar pirmās klases gudro novietojumu daudz labāk nodrošināja luksuskabīņu pasažieru nervus pret okeāna bangojumiem, nekā vislabvēlīgākā valstskārtība to iespētu pret valūtas svārstību un biržas spekulāciju uztraukumiem, nemaz nerunājot par sociālā nemiera uzbāzību.
Goddevīgu gongu piesitienu vadīta, dzīve te mundri rosījās starp ēdienu laikiem un izpriecām. Ceļā no restorāna uz varietē zāli nebija ne kara kropļu, ne pamestu bērnu, ne ķēmīgo sērkociņu piedāvātāju, ne citu stila traucējumu, kas uz cietzemes bojāja vislepnākos izpriecas kvartālus. Visa nabadzība bij ieslodzīta kuģa padibenēs, viņas rūgtās mieles nevarēja jaukties luksuskabīņu dzīvesbaudas koktailā.
Tomēr, neskatoties uz Mažestika valstībā visvareni valdošo dievišķīgo pasaules radīšanas plānu, jau pirmā lenčā gadījās misēklis. Lieglaimīgā gonga piesitiena ievadītā ēdienu un dzērienu secība pēkšņi pārtrūka un pirmās klases lēdijām un džentlmeņiem vai vesels stundas ceturksnis bij jāgaida uz ēdienu kartē pieteiktiem bifštekiem ā la star. Bet starpklāja pasažieri, kas līdz šim bifštekus pazina vairāk tikai vārda pēc, no starpsaucieniem priekšpilsētas boksa sacīkstēs, tīri negaidot tika apveltīti ar šo kungu galdam nolemto, lai arī oglē sadedzināto cepumu.
Pārsteidzošā starpgadījuma satraukti, kuģa ierēdņi skraidīja tikpat sasviluši kā paši nelaimīgie bifšteki: Mažestika nemaldīgā kartībā tādi sasviluši bifšteki oda tīri vai pēc sociālas revolūcijas.
Patiesībā sociālās revolūcijas utopija nekur nebija tik utopiska kā uz Mažestika. Viss notikušais tikai vienkārši virspavāra mesjē Žaka savādā temperamenta vaina.
Mesjē Žaks, kā franču ķēķa un nācijas priekšstāvis, stāvēja par tradīcijām un kārtību un pēc receptes izceptiem bifštekiem. Bet gadījās, gan reti, tomēr gadījās – ka mesjē Žaka pieres dzīsla ne aiz šā, ne tā sapampa briesmīga, kā kara laikos „ā bas les boches" kliedzot. Viņš zaudēja galvu. Viņš – kā pats teica – redzēja sarkanu. Viņš gānījās par kungiem un kārtību, un pats ātrās dusmas iesvilis, apdedzināja arī bifštekus. Viņa pietaukušās, piesviedrētās asinīs iedancojās kādreizējās franču tautas karmanjola. Ja nav man, lai nav arī tev... Šoreiz tikai tāpēc, ka Mažestikam garāmbraucot, trīs prāvi tirdzniecības tvaikoņu nogremdēja jūrā trīs kuģu lādiņus kviešu.
Kamēr lēdijas un džentlemeņi amizējās par reto skatu un Spānijas militāratašē dons Tadeo Kabeta de Baka i Leon de los Terros, savu garo degunu tāļskatim līdzi stiepdams, galanti tulkoja lēdijām tvaikoņa uzrakstu „Beklef and Companie", mesjē Žaks ķēķa logā iespraucies palaida vaļu savam temperamentam: "Tiem jau ir prāts tur, kur vistām ola! Dieva dāvanu, baltos kviešus jūras dibenā! Tā jau līdz šim darīja tikai vāciešu cūkas! Un arī tad tikai karā. Nē, nudien, tiem ir prāts tur, kur vistām ola!"
Zināms, lēdijas un džentlemeņi to nedzirdēja. Vispār: mesjē Žaka dusmas bij bīstamas uz īsu laiku un arī tad tikai viņa vistuvākā apkārtnē triju soļu aplokā, kad viņš giljotinēja savas sarkanvīna pudeles un vicinājās garajiem ķēķa nažiem. Tad mesjē Žaks ar savu draudīgi sacēlušos pavāra cepuri, spicbārdiņu un sarkani zvērojošo seju tiešām varēja atgādināt asinskāru „bon brigand" no Žurdana krietno razbainieku valdīšanas laikiem.
Bet lēdijas un džentlemeņi mesjē Žaku neredzēja, un vispār uz Franciju braucot ikviens domāja par franka kursu, nevis par franču revolūciju.
Mesjē Žaka ķēķa pučs drīz tika likvidēts ar kompromisa bifštekiem. Un franču ķēķa māksla, izpildīdama katras īstas mākslas augstāko uzdevumu, samierināja mesjē Žaku pat ar pašu misteru Beklefu, kviešu nogremdēšanas idejas un reizē ar to arī Mažestika luksuskabiņu Nr. 1., 2. un 3. īpašnieku, kas ēda mesjē Žaka cepumu ar tādu labsajūtu, ko var izteikt tikai viņa pārbriedusī ķirbīša seja ar pilnzobaino muti, kā brieduma sēklu kauliņu pilnu plaisu.
Ja mesjē Žaks tā redzētu misteru Beklefu, viņš tūlīt pats atteiktos no saviem pārtseidzīgiem vārdiem. Patiesi gan: mistera Beklefa prāts nebūt nebija tur, kur vistai ola, bet gan gluži īstā vietā. Viņa domas, līdzi Mažestikam, pašapzinīgi tusnīdamas šķēla okeāna ūdeņus ceļā uz Eiropu. Pārmērīgi auglīgā zeme un lētais iedzimto darba spēks bij saražojuši tik daudz amerikāņu kviešu, ka pietiktu ko paēst visai paplukušai Eiropai. Bet kas tad notiktu ar kviešu cenu? Kas notiktu ar dolāra virskundzību un ar visu saprātīgo pasaules kārtību? Par to nebija iedomājis samērā saprātīgākais mesjē Žaks. Bet misters Beklefs domāja par kviešu lādiņiem okeāna dibenā, par jaunu noenkurodams līdzsvarā apdraudēto saprātīgo pasaules kārtību. Platinas zobiem vārdus suloti gremodams, misters Beklefs tagad varēja mierīgi diktēt Eiropas cenas un likteņus. Un ar savas meitas Miss Gledis pavairotiem pūra miljoniem stāties pie nākamā znota Bobi Etkinsa mantotās fabrikas jauno industrijas noslēpumu praktiskās izmantošanas.
Redzot līdzās mistera Beklefa robustai pilnmiesībai viņa jauno draugu Bobi Etkinsu, tā vien likās, ka tās tūlīt pagriezīs savu garkaklaino gaišcekulaino putnēnu galviņu un iekladzināsies: „ķivit, ķivit!" Tomēr Bobi Etkinss nekā tamlīdzīga neteica. Vārdus sausi, kā sagrauzdētu tostu krimdams, gaišcekulainais zilacis ar īstu angļa vienaldzību runāja par sava tēva fabrikas izgudrojumu: pilsētu izmērdēšanu ar starveidīgām gāzēm. Katru viņa izkrimto teikumu pavadīja Beklefa sulīgais: "Well!"
Plāns patiešām bija kā radīts, lai savienotu Beklefa dolārus ar Etkinsu sterliņiem un šīm angļu-sakšu rasas asins un siržu saitēm ziedotu Miss Gledis pārējos, gan raibi titulotos, bet svešrasainos pielūdzējus. Un kā katrs patriotisks diždarbis agri vai vēli gūst augstāko vaiņagojumu neizbēgamā transcendentālā apoteozē, tā arī Etkina un Beklefa pilsētu izmērdešanas plāns. Klausoties savā nākamā znotā, misters Beklefs skaidri juta ka mesjē Žaka bifšteku sagremošanas tīksmi piparo morāliska gandarījuma labsajūta par to, ka nākamajā neizbēgamā karā, izmirdinot Eiropas centrus, zudīs ienesīgais eksporta tirgus neciešamajam misteram Boksklefam, nekautrīgajam gaļas konservu fabrikantam, kas pēdējā baznīcas draugu saeimā bij sagrābis baznīcas vecākā godu, kurš pēc visiem dieva un cilvēku likumiem pienācās misteram Beklefam. Misters Beklefs bij puritānis, īsts puritānis, ne tikai cilvēku priekšā, bet arī visā klusībā, ieejot savā kambarī. Par to varēja pārliecināties, kaut ieskatoties luksus kabinē Nr. 2, kur uz dievu un Whait Star līniju paļaudamās, vientuļā šķīstībā vakarā gūlās Mrs. Virginia Beklef, mistera Beklefa laulātā draudzene.
Jau no pirmām laulības dienām misters Beklefs kā īsts puritānis lietoja savas vīra tiesības daudz mazāk, nekā pat Mārtiņš Luters to par kristīgu aprēķinājis. Jau no pirmām dienām Mrs. Beklef palika sausa un saīgusi, kā nepārdota rožmaize. Gan tūlīt pirmā laulības gadā viņai piedzima meita, tagad Bobi Etkinsam saderētā Miss Gledis. Bet ja par ko, tad par Miss Gledis varēja teikt, ka tā ieņemta no svētā gara. Nekā, itnekā Mrs. Beklef nebij manījusi no mīlas jaukumiem. Pat ne tik, cik varēja nojaust viņas stingri izvēlētā jaunavas panzionāta lektīrā. Vēl šodien Mrs. Beklef vientuļajos krūšu pauguros velti būtu meklēt kādas, kaut senas, kaislības pēdas. Ne vīra, ne cita iekarotāja uzņēmību neizaicināja viņas noslēptais, tirpinoši iežņaugtais dzimums.

Bet jo vairāk ilga Mrs. Beklef negribētā šķīstība, jo neatlaidīgāki viņas smadzenēs locījās ziņkāre. Tā ziņkāre, par kuru franči saka, ka šķīstajai dāmai lemts dzīvot un nomirt ar visgrēcīgāko grēku: ar nepiepildītas iekāres grēku. Tas viņas šķīstību to pašu vieglprātīgo franču acīs padarītu nešķīstāku par simtkārt atdevušās netikles netiklību. Tāpēc nemaz nebūtu tik slikti, ja Miss Gledis reiz tiešām paļautu vaļu untumam, kas uzskatot savu šķīstībā vīstošo māti, smējās viņas tēraudzilās viszinošās gerles acīs. Bet kas vecajā pasaulē attur mātes runāt ar savām meitām, tas atturēja arī jaunās pasaules meitu Gledis sniegt savai nezinošai mātei vajadzīgo seksuālo apgaismību. Viņa pati dusmojās par tādu aizspriedumu, bet tā tas nu reiz bija. Gledijai bij jāmeklē citi piemērotāki objekti savai neatvairāmai pedagoģiskai dziņai. Jāmeklē. Jo ar 20 gadiem un plašajiem sakariem labākā sabiedrībā viņā bij uzkrājies tik daudz galantas gudrības, ka tai kā bitei smagi savas pašas salduma. Viņu neinteresēja tēva un Boby Etkinsa kopējie plāni. Ne pilsētu izmērdēšana, ne atriebība baznīcas vecākam, ne dolāru un sterliņu apvienība, ne angļu-sakšu rases intereses. Viņa akceptēja nevainīgo gaišcekuli kā tukšu un neiztaisītu darba lauku savai erotiskas skološanas tieksmei. Par nelaimi Bobi Etkinss bij pārāk nevainīgs, īsti klasisks parauga zēns no angļu lasāmās grāmatas, gluži nepieejams aiz Beklefa naudas skapjiem. Visās lietās Bobi Etkinss pieturējās pie kārtības un norunātā termiņa. Ne aci nemirkšķinādams, viņš gaidīja nolikto likumīgo laiku, smeldams fiziskos un morāliskos pretī turēšanās spēkus dienišķā sportā un neatlaidīgā apziņā, ka viņš kā anglis te uz kuģa reprezentē Britānijas impēriju un līdz ar to viņas majestāti Anglijas ķēniņu. (Teksta fragments.)

Map legend



Showing 1-6 of 6 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Ņujorka
(New York, USA)
(Not set)Mentioned in textCity
2Francija
(France)
(Not set)Mentioned in textCountry
3Eiropa
(Europe)
(Not set)Mentioned in textRegion, area
4Eiropa
(Europe)
(Not set)Mentioned in textRegion, area
5Eiropa
(Europe)
(Not set)Mentioned in textRegion, area
6Eiropa
(Europe)
(Not set)Mentioned in textRegion, area

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.