Salasīšana pēc godīgas, jaukas un auglīgas laika kavēšanas pie tiem gariem ziemas vakariem

Otrā laicīga prozas grāmata latviešu valodā, tās saturā 103 īsi un pamācoši stāstiņi par sadzīves notikumiem, 45 sakāmvārdi un 12 mīklas. Grāmatai pievienots plašs ievads, kurā autors izklāsta savus mērķus un konstruē ideālo lasītāju.
Rozenbergers ievadā norāda, ka grāmatas mērķis ir atturēt lasītājus no krogu apmeklēšanas, par tās iespējamajiem lasītājiem, vienu no krogus apmeklētāju kategorijām Rozenbergers raksta: "Tie nāk tāpēc, ka viņiem laiks mājās paliek garš. Viņi ne gribās piedzerties, nedz spīdēt, nedz arī vilt un kauties. Bet, ko būs pie tām īsām dienām un gariem vakariem iesākt? Taču nevar mūžam kā žurka snaust un pūt. Nu jav kroga gods. Šepat allaž jaunas lietas dzirdamas un skatāmas, un dažādi joki un ērmi priekšā nāk. Neba grēks, godā, kādu reizi izsmieties. Jeb, kad ir tā nevedās; tad jel kādu pazīstamu, un labu draugu tur trāpīs, ar ko varēs pie malas apsēsties un caur nevainīgām tērzēšanām apdžaugties. Nu šiem pastarajiem es īpaši šās lapas esmu uzdomājis: jašu man laimēsies tiem to negudrību iekš viņu liekas lauzīšanās uz tiem krogiem ievērojamu darīt.”

Krājuma ievadā Rozenbergers fantāzijā modelē ideālu zemnieku jeb saimnieku – čaklu un pārtikušu, izglītotu, tālredzīgu un gudru lasītāju. Par viņa istabu Rozenbergers raksta: “Visgarām tam loga, staipījās viens smuks beņķis ar lēniem apkārt; priekšā stāvēja viens apaļš galds; un pie sienas apkārt seši krēsli: kas viss sarkani nomālēts bija. Pēcgalā arīdzan te viens stūru plaukts acīs spīdēja, no skunstīga sniķera darba, pils ar visādiem smalkiem alvas, misiņu, glāžu un Vāczemes māla rīkiem un traukiem, kas tur kārtīgi salikti bija". Mājas īpašnieks vārdā Kurmis, ir zviedru pēctecis. Kurmja vectēvs ir izbijis zaldāts, Kurmja tēvs – agri bāreņos palicis un muižā uzaudzis sulainis, vēlāk – zemnieks. Pašam Kurmim ir lieliski izdevies tēva iekrāto mantu vairot. Rozenbergers Kurmi rāda kā “citādo” – ne gluži zemnieku kārtai, ne muižas ļaudīm piederīgu. Novērtējot vēsturisko situāciju un Baltijas vācu avotos rodamo recenziju drīz pēc Stendera “Augstas Gudribas Grahmatas” (1774) publicēšanas, varam pieļaut, ka arī Rozenbegers, tāpat kā Stenders, ir devis noderīgu lasāmvielu arī Baltijas vācu jaunatnei.

Publisher

Izdevniecība "J. F. Stefenhāgens"

Type of publication

Book

Type of work

Original work

Publishing year/ place

1773, Jelgava