Untersuchung des Gottesdienstes, der Wissenschaften, Handwerke, Regierungsarten und Sitten der alten Letten aus ihrer Sprache

Raksts par latviešu senvēsturi, tautas un valodas izcelšanos, mitoloģiju (viens no vairākiem pamatavotiem Baltijas vāciešu vēlakajiem priekšstatiem par latviešu dievībām un to funkcijām), tautas medicīnu un antropoloģiju ar nodomu mazināt atsvešinātību starp latviešiem un vāciešiem, īpaši mācītājiem un muižniekiem. Harders norāda uz pirmatnējo tautu spējām un vides radīto atšķirību starp tautām un kultūrām: "zemnieks ar savu cildeno darbu būtu pelnījis daudz vairāk cieņas nekā visādi vācu slaisti, kas, aizbēguši no arkla savā dzimtenē, šeit nopirkuši parūku un medību dunci, liekas dēvēties par kungiem un apietas ar zemniekiem nepanesami uzpūtīgi un nežēlīgi". Mainoties apstākļiem, varētu mazināties arī atšķirības. Latviešu māņticību Harders saista ar nezināšanu un izglītības trūkumu. Harders raksturo latviešu dziesmas un ziņģes, norāda uz improvizācijas talantu, pirmais iepazīstina lasītāju arī ar latviešu mīklām un parunām. Raksts ietekmējis Gustavu Bergmani un Johanu Gotfrīdu Herderu, Gothardu Frīdrihu Stenderu u.c..
Sīkāk par raksta saturu: Andrejs Johansons. Latvijas kultūras vēsture 1710-1800. Daugava 1975, 218.-220.; 321.-325. ; 329.-333., 411.-412., 434.-435. lpp.

Publisher

Apgāds "Zamuels Lorencs Frēlihs"

Type of publication

Publication

Type of work

Original work

No

nr. 2, 9.-16.lpp. ; nr. 5, 33.-40.lpp.; nr. 7, 49.-56.lpp.; nr.12, 89.-96.lpp.

Author of the comment

Publishing year/ place

1764, Krāmu iela, Rīga