Elvīra Bloma – dzejoļi no krājuma "Izdzēstie attēli"

Iepriekšējais ieraksts Nākamais ieraksts

Nosaukums	Elvīra Bloma – dzejoļi no krājuma "Izdzēstie attēli"
Kolekcija	Autoru balsis
Medijs	Audio
Veids	Ciparu
Vienības numurs	69
Krājumi	Latvijas literatūra
Piezīmes	Elvīra Bloma lasa dzejoļus no krājuma "Izdzēstie attēli" ("Orbīta", 2020). Ieraksts no radio NABA raidījuma "Bron-Hīts".
Teksta autors	Elvīra Bloma
Teicējs	Elvīra Bloma
Faili	69-Elviira Bloma

Atšifrējums

Atšifrēja	Ivars Šteinbergs
Pabeigts	Jā
Pārbaudīts	Jā
Labots	2021-12-07 18:01:00
Atšifrējums	1. bāra baltās grīdas stūris purngals tukša pasākumu zāle brīdi pirms afišas skice labojumi – mani jaunais gads uz pamestas ēkas jumta kopā ar bijušajiem narkomāniem nez kā būs šogad dzērām čefīra šķidro rūsu demolējām graustu ar kājām bradājām grāmatu iepelējušās plaušas bildes tumšas ar grūti saskatāmām ēnām tad man uzbruka ar pēkšņu atzīšanos mīlestībā nezināju ko iesākt gribēju nogrimt sešus stāvus zemāk zīdainajā zemē «šis cilvēks ir nošāvis greizi» es drudžaini domāju «vēl viens pazaudēts draugs» apdullinošs salūts kā plīstošs koks burtiski pie mūsu galvām man bail no augstuma viņš mani tur nez kā būs šogad virkne selfiju (neproporcionāla seja) kazas (gremo) pārtībomzis (pierādījums ka pasākums izdevies) jura kunnosa un volta vitmena portreti blakus (abi līdzīgi) selfijs spogulī (nafig to kleitu) pārfotografēts foto no kādas izstādes kundze pie singer šujmašīnas aiz viņas uzraksts (jādomā izšūts) «ne ko domāt, ne ko spriest, sievietes liktenis – mīlēt un ciest» 2. kaut kāds mežs tās melnās kurpes ko es gribu kails transseksuālis (pilns telefons ar džanku) ārstniecības izdevumu čeki (iesniegšanai vid) bildes no satori nometnes (tas bija sen) pārfotografēti dzejoļi elektrības skaitītājs (jānodod rādījumi) nike kedas (gribu pārdot ss bet neviens nepērk) mani zīmējumi mazliet saburzīti mitrumā bet var arī just ka ne reizi vien lietota dzēš- gumija krišjānis šķēle atrubījies uz grīdas pie manis dzīvoklī apskāvis ruma pudeli un grāmatu kaudzīti jo valters nāca pēc poda (vēl kādā citā reizē krišjānis komūnā dejoja uz galda bet to es nenobildēju jo parasti bildēju kaut kādu mēslu) kaut kāda nesaprotamas izcelsmes lūciņa kādas mājas fasādē turklāt atvērta ļoti gribējās ieskatīties bet nez kādēļ Notēlo šo · Nezina, ka smēķēt ir vecmodīgi Katram savu bāru, grāmatu antikvariātu, baznīcu – privātu tranšeju. Bērni izspēlē karu un kļūst laimīgāki. Skatieni dziest kā lapsenes, dzeļ un mirst, it kā tāpēc būtu dzimuši. Man patīk tavas krūtis. Piebrieduša locekļa smarža patīk tik tad, ja tas tavējais. Pārējiem nāvi. Sāp vadi, starp zobiem elektrības vadu dzīkslas. Skatieni kā uzplēsti. Saldējums vairs nemaksā 60 centus. Kā netīri pirksti novakares rāmajā mutē. Ļaudis dziest un dzīst, Grīziņkalna proletariāts – topošās mātes mežonīgām acīm, flirtē ar kasieri, lūdz palīdzēt izvēlēties cigaretes. Vairums jauniešu šeit vēl nezina, ka smēķēt ir vecmodīgi. Varbūt nekad neuzzinās. Bērnudārza audzinātājas seja kā atvērta brūce, kā pīrāgs. SĀP, BET IR JĀĒD. Ielas kā izplātas mēles. Notēlo šo (atzīmē, vai jā) Tev ir nauda, un tādēļ tu jūties vainīgs/-a. Kad paņem rokās naudaszīmes, šķiet, ka tās ir indīgas. Kā svešas drēbes, zābaki ar nezināmiem sviedriem. Tās pielīp pie plaukstas, savienojas ar to. Atdodot naudu, uz brīdi šķiet, ka tu atdod pirkstu un no savienojuma vietas izbirst sāpīgi gliteri
	Atšifrēt tekstu Failu atšifrēšana pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Latvijas literatūra Ieraksta krājums

Iepriekšējais ieraksts Nākamais ieraksts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.