Elvīra Bloma – dzejoļi no krājuma "Izdzēstie attēli"



NosaukumsElvīra Bloma – dzejoļi no krājuma "Izdzēstie attēli"
KolekcijaAutoru balsis
MedijsAudio
VeidsCiparu
Vienības numurs69
KrājumiLatvijas literatūra
Piezīmes

Elvīra Bloma lasa dzejoļus no krājuma "Izdzēstie attēli" ("Orbīta", 2020). Ieraksts no radio NABA raidījuma "Bron-Hīts".

Teksta autorsElvīra Bloma
Teicējs
Faili
AtšifrējaIvars Šteinbergs
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2021-12-07 18:01:00
Atšifrējums1.
bāra baltās grīdas stūris
purngals
tukša pasākumu zāle
brīdi pirms
afišas skice
labojumi – mani
jaunais gads
uz pamestas ēkas jumta
kopā ar bijušajiem
narkomāniem
nez kā būs šogad
dzērām čefīra
šķidro rūsu
demolējām graustu
ar kājām bradājām
grāmatu iepelējušās
plaušas
bildes tumšas ar
grūti saskatāmām
ēnām
tad man uzbruka
ar pēkšņu
atzīšanos mīlestībā
nezināju ko iesākt
gribēju nogrimt
sešus stāvus zemāk
zīdainajā zemē
«šis cilvēks ir
nošāvis greizi»
es drudžaini domāju
«vēl viens
pazaudēts draugs»
apdullinošs
salūts
kā plīstošs koks
burtiski pie
mūsu galvām
man bail no augstuma
viņš mani
tur
nez kā būs šogad
virkne selfiju
(neproporcionāla seja)
kazas
(gremo)
pārtībomzis
(pierādījums
ka
pasākums izdevies)
jura kunnosa un
volta vitmena portreti blakus
(abi līdzīgi)
selfijs spogulī
(nafig to kleitu)
pārfotografēts foto no
kādas izstādes
kundze pie singer
šujmašīnas
aiz viņas uzraksts
(jādomā
izšūts)
«ne ko domāt, ne ko
spriest, sievietes liktenis – mīlēt un
ciest»
2.
kaut kāds mežs
tās melnās kurpes ko es
gribu
kails transseksuālis
(pilns telefons ar
džanku)
ārstniecības izdevumu čeki
(iesniegšanai vid)
bildes no satori nometnes
(tas bija sen)
pārfotografēti dzejoļi
elektrības skaitītājs
(jānodod rādījumi)
nike kedas
(gribu pārdot ss
bet neviens
nepērk)
mani zīmējumi mazliet saburzīti mitrumā bet
var arī just ka ne reizi vien lietota dzēš-
gumija
krišjānis šķēle
atrubījies uz grīdas pie manis dzīvoklī
apskāvis ruma pudeli un grāmatu
kaudzīti
jo valters nāca pēc
poda
(vēl kādā citā reizē krišjānis komūnā dejoja uz
galda
bet to es nenobildēju jo
parasti bildēju kaut kādu
mēslu)
kaut kāda nesaprotamas izcelsmes lūciņa
kādas mājas fasādē turklāt atvērta
ļoti
gribējās ieskatīties
bet
nez kādēļ

Notēlo šo
· Nezina, ka smēķēt ir vecmodīgi
Katram savu bāru, grāmatu antikvariātu, baznīcu –
privātu tranšeju. Bērni izspēlē karu un

kļūst laimīgāki. Skatieni dziest kā lapsenes, dzeļ un
mirst, it kā
tāpēc būtu dzimuši.
Man patīk tavas krūtis. Piebrieduša locekļa smarža
patīk tik tad, ja tas tavējais. Pārējiem nāvi. Sāp vadi,
starp zobiem elektrības vadu dzīkslas. Skatieni kā
uzplēsti. Saldējums vairs nemaksā 60 centus.
Kā netīri pirksti novakares rāmajā mutē.
Ļaudis dziest un dzīst, Grīziņkalna proletariāts –
topošās mātes mežonīgām acīm,
flirtē ar kasieri, lūdz palīdzēt
izvēlēties cigaretes.
Vairums jauniešu šeit vēl nezina, ka smēķēt ir
vecmodīgi.
Varbūt nekad neuzzinās.
Bērnudārza audzinātājas seja kā atvērta brūce, kā pīrāgs.
SĀP, BET IR JĀĒD. Ielas kā izplātas mēles.

Notēlo šo
(atzīmē, vai jā)
Tev ir nauda, un tādēļ tu jūties vainīgs/-a. Kad paņem
rokās naudaszīmes, šķiet, ka tās ir indīgas. Kā svešas
drēbes, zābaki ar nezināmiem sviedriem. Tās pielīp
pie plaukstas, savienojas ar to. Atdodot naudu, uz brīdi
šķiet, ka tu atdod pirkstu un no savienojuma vietas
izbirst sāpīgi gliteri

Atšifrēt tekstu
Latvijas literatūra Ieraksta krājums

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.