| Atšifrēja | Ivars Šteinbergs |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Labots | 2021-12-07 17:14:06 |
| Atšifrējums | SIEVIETE MOHĒRAS JAKĀ Izskatījās pēc gāzes plīts riņķa Tādas kā liesmas ieskāva tās blondo galvu kā nimbs Nudien negribējās viņu izģērbt Kādreiz biju lasījis – ja tu jāj zirgā pa mežu Un tev pretī pa taku nāk nez no kurienes uzradusies sieviete Bez jums neviena vairs pasaulē nav Tev jānokāpj no zirga un viņa jāaplec, kā kustonim kustoni Neatkarīgi no tā, vai tu esi precējies vai nē, viņai to pat nevaicājot Jo viņa ir Dieva izdomājums, lai sūtītu tev pārbaudījumu Ko tu nespēj izturēt – Lai vai kā – istabā bez mums neviena nebija Es saņēmos, nometu savu maniaka apmetni uz krēsla Un sākām lasīt viņas dzejoļus Viņa bija sarakstījusi un par saviem līdzekļiem izdevusi vairākas grāmatas Pārliecināta par savu varēšanu Taču pēc skolas gadu Ziedoņa bija lasījusi tikai un vienīgi ezotēriku Noklausījies viņas vārdu plūdos, dziļi ievilku elpu un teicu: –Iespējams, ka jūsu panti kādam palīdz dzīvot, un, varbūt, arī mirt Taču ar dzeju tam ir visai attāls sakars; ar to arī aprobežosimies –Labi, viņa teica, – noglāstīja manu delmu Mazliet sirdīgi turpat ieknieba un aizgāja Cauri mežam Eduards Aivars ( no krājuma “Dzejoļu remonts”, 2020) |
| Atšifrēt tekstu |