Saruna ar dzejnieku



NosaukumsSaruna ar dzejnieku
KolekcijaAutoru balsis
MedijsAudio
VeidsCiparu
Vienības numurs3
KrājumiLatvijas literatūra
Piezīmes

Linards Tauns lasa dzejoli “Saruna ar dzejnieku” no dzejas krājuma “Mūžīgais mākonis” (1958).

Kategorijas
AtšifrētājsIvars Šteinbergs
IeskaņotājsLalita Muižniece
TeicējsLinards Tauns
Faili
Saistītie darbi
Atslēgvārdi
AtšifrējaIvars Šteinbergs
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2020-11-19 16:27:30
AtšifrējumsSaruna ar dzejnieku



Kā varētu šorīt
Nakti norīt,
Kas nebeidzami rīklē turas
Un tur
Kļūst par vecu divpadsmitā gadsimta katedrāles zvanu,
Kas skan
Un elpā stīdz
Ar visu, kas nāk šiem gadsimtiem līdz.

Iesim pie manas mīļās — zivju tirgotājas,
Kurai acis tādas, ka svētdienas pēcpusdiena mirgo tajās
Ar maziem kuģīšiem uz jūras
Un bērniem laivās.
Klausīsimies viņas balsī — viņas vārdos,
Viņa mums divus kālus no savas jūras un savas
mirgošanas pārdos.
Apstādināsim laiku.
Kālab viņam būt par straumi un plūst. —
Lai viņš labāk par spēlmani kļūst
Un uzspēlē kaut ko uz balalaikas
Tiem kuģīšiem uz jūras un tiem bērniem laivās.

Tu saki: “Naivais,
Viņas maigums tev garām kā ūdeņi aizritot lejas.
Iesim pie manas mīļās — viņa no konditorejas.
Mēs skatīsimies, kā viņa iejauj mīklu,
Bet redzēsim kādu mūžīgu mīkali,
Kurā saule apstāsies un tieši
No zilgmes nokāps un pārvērtīsies kviešos,
Un jutīsim, kā kāds vējš mūs bez rimas nes
Un izbārsta pār paaudzēm
Kā viņas roka pār rožmaizēm magones.”

— Dzīvi nedzīvot, bet dzejot!
Iet zivju tirgotāja makreles zvejot,
Mēs ejam —
Palikt ar mākoņiem un aizslīdēt ar kokiem un stādiem.

Atšifrēt tekstu

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.