Vera Vāvere
Literatūrzinātniece Vera Vāvere (1929) beigusi Latvijas
Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras
nodaļu (1953) un Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta
aspirantūru (1956), aizstāvējusi disertāciju "Максим Горький и латышская
литература" (Maksims Gorkijs un latviešu literatūra). Vera Vāvere
strādājusi Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā (tagadējais
Literatūras, folkloras un mākslas institūts; 1952–2001), vadījusi Literatūras
teorijas daļu (1964–2001), ieguvusi zinātņu doktores grādu par darbu “Literārie
sakari kā reālisma attīstības faktors Andreja Upīša daiļradē” (1987;
nostrificēts par habilitētā zinātņu doktora grādu). Latvijas Zinātņu akadēmijas
īstenā locekle (1992).
Pēckara Latvijā izveidojusi un kopā ar kolēģiem attīstījusi
salīdzināmo literatūrzinātni, pati pievēršoties latviešu un krievu, poļu,
armēņu, igauņu literatūras salīdzināmajai izpētei. Viņas uzmanības lokā bijusi
Andreja Upīša, Viktora Eglīša personības un daiļrades, kā arī 19. un 20.
gadsimta mijas literāro procesu izpēte, bijusi līdzautore rakstu krājumos par
latviešu un cittautu literatūras sakariem, vairākiem latviešu literatūras
vēstures izdevumiem latviešu un krievu valodā, rakstījusi apceres par vairākiem
latviešu rakstniekiem. Piecu zinātnisku monogrāfiju autore.
Dzimšanas laiks/vieta
31.12.1929
Rīga
Personiska informācija
1929: 31. decembrī dzimusi inženiera ģimenē.
Profesionālā darbība
1953: 26. jūlijā pirmā publikācija – raksts par Nikolaju Černiševski "Krievu reālistiskās estētikas pamatlicējs" laikrakstā "Literatūra un Māksla".
1958: iegūts filoloģijas zinātņu kandidātes grāds par darbu "Максим Горький и латышская литература" (Maksims Gorkijs un latviešu literatūra).
1986–1989: Aleksandra Kuprina Kopotu rakstu 6 sējumos redakcijas locekle.
1987: ieguvusi filoloģijas zinātņu doktores grādu par darbu "Literārie sakari kā reālisma attīstības faktors Andreja Upīša daiļradē".
1988: sarakstījusi pēcvārdu grāmatai – Ļevs Tolstojs. "Bērnība"; Maksims Gorkijs "Ņikitas bērnība" (Rīga: Liesma).
1992: filoloģijas zinātņu doktora grāds nostrificēts par habilitētā doktora grādu.
1992: ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli.
2001: valsts emeritētā zinātniece.
Veras Vāveres monogrāfijas
1959: M. Gorkijs un latviešu literatūra (līdz 1940. gadam)
1965: Латышcко-русские литературные связи (Latviešu un krievu literatūras sakari; kopā ar Georgu Mackovu)
1986: Андрей Упит и мировая литература (Andrejs Upīts un pasaules literatūra)
2002: Latviešu modernisma aizsākumi un krievu literatūras "sudraba laikmets" (kopā ar Ludmilu Sproģi)
2012: Viktors Eglītis
Citātu galerija
"Tieši tas, ka literatūras zinātne ir Veras Vāveres sirdslieta, pret kuru jāizturas ar cieņu un mīlestību, ir pats galvenais viņas panākumu garants. Ar nopietnu darbu, stundām ilgi sēžot pie manuskripta kopā ar ticību un šaubām un "izsēžot" kādas jaunas atziņas dzirksti, ar vēlēšanos savstarpēji bagātināt un tuvināt dažādu tautu nacionālās kultūras ir radīti Veras Vāveres raksti literatūras sakaru pētniecībā, kas publicēti ne vien Latvijā, bet arī Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Armēnijā un citur."
Vārdaune, Dzidra. Vai var izstāstīt dvēseli? Karogs, 2004, Nr. 12, 195.–196. lpp.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Pētersone
Izglītība
1937–1941
Majoru skola
Rīgas iela 3, Jūrmala
1941–1946
Rīgas 10. vidusskola
Lenču iela 1, Rīga
1946–1948
Rīgas 20. vidusskola
Hāmaņa iela 2a, Rīga
1948–1953
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras nodaļa
1952–1956
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Valodas un literatūras institūta aspirantūra
Darbavieta
1956–1964
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Zinātniskā līdzstrādniece
1964–1991
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Literatūras teorijas sektora vadītāja
1991–2001
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Literatūras teorijas sektora vadītāja
1995–1998
Baltijas Krievu institūts
Docējusi latviešu literatūras kursu.
Dalība organizācijās
2003
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Apbalvojumi
Andreja Upīša prēmija (ZA)
Prēmija piešķirta par pētījumu "Андрей Упит и мировая литература" ("Andrejs Upīts un pasaules literatūra").
1987
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par pētījumu "Latviešu modernisma aizsākumi un krievu literatūras sudraba laikmets".
Literatūrzinātne
2003
LZA Viļa Plūdoņa balva
Balva piešķirta par monogrāfiju "Viktors Eglītis".
2014