Valdis Lesiņš
14.12.1881 – 23.12.1932
Dzimšanas laiks/vieta
14.12.1881
Dzimis Viļķenes pagasta Jaunstropu mājās.
Miršanas laiks/vieta
23.12.1932
Rīga
Personiska informācija
Rakstnieks Valdis Lesiņš (arī Voldemārs Lesings) dzimis 1881. gada 14. decembrī Viļķenes pagasta Jaunstropu mājās, miris 1932. gada 23. decembrī Rīgā, apbedīts Meža kapos.
ĢIMENEDzimis saimnieka Jēkaba Lesinga ģimenē.
IZGLĪTĪBABeidzis Rūstužu pagastskolu, Limbažu pilsētas skolu (1897), Gori-Gorku mērnieku un taksatoru skolu Smoļenskas guberņā (tagadējā Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala Gorku pilsētā, 1900).DARBA GAITASLīdz krievu-japāņu karam strādājis par mežu taksatoru Volīnijā un Krievijā (1901-1902).
Pēc krievu-japāņu kara strādājis par mērnieku un taksatoru Pēterburgā (1907-1908), Harkovas guberņā (1908-1911), Sibīrijā (1911-1914) u.c.
Latvijas brīvvalsts periodā strādāja par Zemkopības ministrijas sevišķu uzdevumu ierēdni (1921-1922 un 1930-1932), bijis Valmieras apriņķa valsts zemju inspektors un mērnieks (1922-1930).
MILITĀRĀ DARBĪBA1902. gadā iestājies 30. artilērijas brigādē Saratovā, ieguvis artilērijas leitnanta pakāpi. 1904. gadā iesaukts aktīvajā karadienestā, piedalījies krievu-japāņu karā (1904-1905). Demobilizējies 1905. gadā.
Pirmā pasaules karā (1914-1917) bijis artilērijas virsnieks. No armijas demobilizējies, nākot pie varas boļševikiem.LITERĀRĀ DARBĪBAPirmā literārā publikācijaPirmā publikācija - dzejolis "Jautājumu zīmes un punktis" žurnālā "Austrums" 1904 (4. nr., ar pseidonīmu Valdis Pramšāns).
Proza1905./1906. gada ziemā saraksta romānu "Slimā dvēsele" (presē 1907, grāmatā 1911)
Periodikā publicēti stāsti un noveles "Kad un kur?" (1921), "Pēdējais sapnis" (1930), "Artura Strāvas gals" (1931), "Drauga sieva" (1933) un nepabeigtais romāns "Apsēstie" (1931).PUBLICISTIKARakstījis presē par latviešu agrārreformu un sabiedriski politiskiem jautājumiem.
Daiļrade un personībaValdis Lesiņš aizrāvies ar rakstniecību un filozofiju, atzinīgi vērtējis Hamsunu, Pšibiševski, Nīči, Baha un Bēthovena mūziku. Spēlējis vijoli.BIBLIOGRĀFIJAGrīns Jānis. Valdis Lesiņš // Daugava, 1933, 2;
Smilktiņa Benita. Valdis Lesiņš // Latviešu rakstnieku portreti. R., 1996.
Grāvītis Oļģerts. Knuts Lesiņš. Mūziķis un Literāts. Rīga: Talavija, 2008
Saiknes
Knuts Lesiņš - Dēls
Nodarbes
Pseidonīms
Valdis Pramšāns
Papildu vārdi
Voldemārs Lesings
Izglītība
beidzis Rūstužu pagastskolu
1897
Limbaži
mācījies Limbažu pilsētas skolā
1900
beidzis Gori-Gorku mērnieku un taksatoru skolu Smoļenskas guberņā
Darbavieta
1901–1902
Līdz krievu-japāņu karam strādā par mežu taksatoru Ukrainā un Krievijā.
1902
1902. gadā iestājies 30. artilērijas brigādē Saratovā, ieguvis artilērijas leitnanta pakāpi.
1907–1908
Mērnieks un taksators Pēterburgā
1908–1911
Mērnieks un taksators Harkovas guberņā
1911–1914
Mērnieks un zemnieku apmetņu taksators Sibīrijā
1921–1922
Zemkopības ministrijas sevišķu uzdevumu ierēdnis
1922–1930
Valmiera
Valmieras apriņķa valsts zemju inspektors un mērnieks
1930–1932
Rīga
Zemkopības ministrijas sevišķu uzdevumu ierēdnis
Dzīvesvieta
1905–1906
Pēc demobilizācijas no krievu-japāņu kara ziemu pavadījis tēva mājās. Šajā laikā uzrakstījis romānu "Slimā dvēsele".
Emigrē
1917–11.1920
Pēc demobilizācijas 1917. gadā dzīvo Ukrainā. Pēc mobilizācijas pavēles saņemšanas iesaukšanai ģenerāļa Deņikina armijā Lesiņš bēg uz Kaukāzu, vēlāk dodas uz Krimu.Caur Sevastopoli, Konstantinopoli ar latviešu bēgļu kuģi pār Melno jūru, vēlāk ar vilcienu cauri Sofijai, Vīnei, Berlīnei nokļūstot Ščecinē (Štetinē) karantīnas nometnē, Valdis Lesiņš 1920. gada novembrī ar kuģi atgriezies Latvijā.
Apglabāts
Rīga