Rūta Dulbe

11.03.1911 – 01.1986

Ruta Dulbe dzimusi 1919. gada 11. martā Jaunpiebalgā. Pēc ģimnāzijas beigšanas sāka studēt medicīnu. Studi jas nepabeidza smagas slimības dēļ, kas arī vēlāk bija par šķērsli viņas izceļoša nai no Vācijas. Nezinu, kad Rutu Dulbi pirmo reizi redzēju, bet atceros viņu labi no tā laika, kad mēs dažreiz no Eslinge nas stacijas kopā gājām uz dievkalpoju miem Dienvidus baznīcā. Ruta Dulbe dzejoja, dažas viņas dze jas bija iespiestas arī laikraksta. Trausla auguma mājoja dvēsele, kas tiecās aug šup saules gaismā, un neļāva sevi apli pināt ar zemes dzīves pelēkiem putekļiem. Ejot kopā, dažbrīd bija sajū ta, ka kāds ar klusu balsi dzied man bla kus dziesmu par dzimteni... Bija patīka mi ar viņu kopā dziedāt, bija patīkami ar viņu arī kopā klusēt. Kad kapā bira pēdējās smilšu saujas un ziedi, es sadzirdēju Rutas kluso balsi: „No tevis atvadījos —, / Dārzā iegāju, kas rudens miglā grima, / Tik mātes rozi klāja gaismas loks. / Tad iz gāju caur vārtiem atvērtiem, / Viss tumsā nogrima, tik baltas gaismas loks / Man visur līdzi bij, jā mātei rožu koks."
Latvija, Nr.4 (27.01.1986)