PRĪKUĻS Pōvuls (1910.29.VI Pēterburgā, Krievijā - 1966.15.VI Preiļos, apbed. Ondzuļu kapos) - rakstnieks.
Dz. Pēterburgas strādnieka - trūcīga ieceļotāja no Latgales ģimenē. Tēvs mira, kad P. bija divi gadi. Māte ar bērniem atgriezās dzimtajā Preiļu pag. Sedežu ciemā. P. beidzis Kategradas psk., daudz māc. pašmācības ceļā. Agri atklājās P. rakstnieka dotības, un Latgales period. izdevumos tika iespiesti viņa dzejoļi, balādes un stāsti. Dziļi izjusta personiska traģisma pilni ir P. dzejoļi "Pi sovejos kopa" žurn. "Sauleite" 1937 (10. nr.).
P. dzīvoja dzimtajā pusē, kopa zemi un brīvajos brīžos rakstīja gk. stāstus. P. stāstos un pastāstos tēlota aut. labi pazīstama vide - apkārtējo zemnieku dzīve, dažādi atgadījumi, nedienas. P. pratis saskatīt savas apkārtnes ļaužu sirdsskadrību un labsirdību, arī viņu neizglītotību, vientiesību un māņticību, grūto dzīvi. Notikumi attēloti gan ar siltu humoru, gan ar diezgan kritisku attieksmi. Tautā P. darbi bija ļoti populāri - cilvēki tajos pazina paši sevi, radus un kaimiņus. 1943 iznāca P. stāstu krāj. "Nūsamaļdejušī". Pārējie darbi periodikā. - Ps.: Nūmaļnīks.
L. Seiļs S. Viņa darbiem paliekoša nozīme // Karogs, 1970, 7; Maksimova L. Par dzejnīku Povulu Prīkuli // Katoļu Dzeive, 1990, 8.
I. Salceviča