Oļģerts Rozītis

Dzimis virsnieka Rūdolfa Rozīša un rakstnieka Zeiboltu Jēkaba māsas Emīras Rozītes ģimenē.
Sieva Lija Rozīte (dzimusi Jansone), dēli Juris Rozītis, Agnis Rozītis.

No 1938: Latvijas sūtniecības sekretārs Londonā.
1952: janvāra sākumā ar kuģi Himalaya izceļoja uz Austrāliju kā Latvijas Republikas konsulārais pārstāvis Austrālijā.
Strādāja par skolotāju, aktīvi piedalījās Austrālijas latviešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē, pievērsās arī rakstniecībai.

Literārā darbība
Literatūrai pievērsies Latvijā, publicēdams atsevišķus stāstus un apceres laikrakstos "Brīvā Zeme" un "Latvijas Kareivis".
1952: laikrakstā "Austrālijas Latvietis" publicēts impromts "Rūgtensalds kokteilis" (30. jūnijs, 7. jūlijs).

Literārie darbi
1966: Pavedieni: miniatūru krājums.
1982: Mežā: stāsts.

Londonā bija sarakstījis romānu "Spirāles" par Latvijas brīvvalsts laiku, taču šis darbs palicis neizdots.

Viens laikraksta "Londonas Avīze" dibinātājiem.
Darbi publicēti laikrakstos "Austrālijas Latvietis", "Latvija", žurnālos "Ceļa Zīmes", "Jaunā Gaita".

Līdzautors latviešu valodas mācības grāmatai "Runāsim latviski", kas iznāca 1969. gadā Melburnas trimdas skolu vajadzībām.

Par miniatūru krājumu "Pavedieni" (Sidneja: Salas apgāds, 1966)
"Oļģerts Rozītis savos daiļliterātūras darbos vairāk nekā jebkurš cits latviešu autors pieveries virzienam, kas pasaules literātūrā iezīmējies jau kopš daudziem gadiem Viņa grāmatā Pavedieni atmesti visi tradicionālie episkās literātūras formas ietvari — notikumu chronoloģiskā secība, fabula, cilvēku raksturu tēlojums. Tā vietā likta situācija, kas nepieder arējai pasaulei, kuru var raksturot ar notikumiem, cilvēkiem un lietām. Rozīša tēlotā situācija ir tīri psīchiska, cilvēka iekšējai pasaulei piederīga. [..] lerobežošanās līdz vienam pārdzīvojuma punktam — emocionālai situācijai nosprauž darba formas ietvarus: visi Rozīša darbi šai grāmatā ir miniatūras vai "īsgabali", kā autors pats tos dēvē. [..] Koncentrējot visu uzmanību uz vienu; norobežotu pārdzīvojuma punktu, dažkārt atplaiksnās ļoti spilgta gaisma, dziļš redzīgums. Ar to ir raksturīgas daudzas vietas Oļģerta Rozīša grāmatā. [..] Grāmatas sākumā par vielu ņemti bērna vai agra pubertātes vecuma pārdzīvojumi, kuros labi izcelta jaunu acu tiešā, naivā uztvere. Tālāk pavīd kādi momenti no trimdas dzīves. [..] Emocionālās situācijas risinot, Oļģerts Rozītis lieto tā saukto apziņas plūsmas stāstījuma veidu: pārdzīvojumi vai notikumi neparādās laika secībā vai cēloniskā sakarībā, bet tādā kārtībā, kā tie drūzmējas cilvēka apziņā, it sevišķi. ja tā ir satraukta, kad priekšstati rindojas chaotiski. [..] Grūto zināšanas ceļu ejot, Oļģerta Rozīša grāmata ierosina daudzas problēmas un jautājumus."
Andrups, Jānis. Grūtais ceļš uz drošu zināšanu. Londonas Avīze, Nr.1071 (10.03.1967)

–1930
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

–1973
Melburnas Universitāte
Melburna
Studējis Tiesību zinību fakultātē.

1930–1935
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Beidzis studijas Tautsaimniecības un tiesību zinību fakultātē; studiju virziens: tieslietas.

1930–1935
Angļu valodas institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga

Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skola
Melburna
Skolotājs.

Austrālija
Skolotājs austrāliešu skolās.

1936–1938
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Latvija

1938–1952
Londona
Latvijas sūtniecības sekretārs Londonā.

Latvijas preses biedrība
Melburna
Kādu laiku bijis LPB Melburnas kopas priekšsēdis.