Maija Cielēna

2 bildes

06.03.1889 – 09.12.1988

Maija CIELĒNA (1889–1988) – mākslas vēsturniece. Maija Cielēna piedalījās 1905. gada revolūcijā, būdama viena no Zemgales laukstrādnieku streika organizētājām, bijusi LSDSP 3. kongresa delegāte (1906), partijas Rīgas organizācijas propagandiste, Rīgas un Jelgavas komiteju locekle. Vēlākajos gados M. Cielēna pievērsās mākslas studijām. 1924. gadā viņa sarakstīja grāmatu par Viduslaiku mākslu un piedalījās ar daudziem rakstiem Vilhelma Purvīša sakārtotajā mākslas vēstures izdevumā. Zviedrijā viņa ilgus gadus kā arhīva darbiniece strādāja Stokholmas augstskolas mākslas vēstures institūtā. Literatūras vēsturē ienākusi ar faktu, ka viņas vīrs Fēlikss Cielēns sarakstījis vairākas lugas, izmantodamas sievas vārdu.

Dzimšanas laiks/vieta

06.03.1889
Zīlēni

Miršanas laiks/vieta

09.12.1988
Stokholma

Personiska informācija

Dzimusi aktīvajā 1905. gada revolucionāru Eliasu ģimenē. Vecākais brālis Kristaps laikraksta "Sociāldemokrāts" redaktors un visu Saeimu deputāts pirmās brīvvalsts laikā. Okupētajā Latvijā dažus gadus viņš darbojās kā Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs. Brālis Ģederts gleznotājs, mākslas vēsturnieks, vēlākais Mākslas akadēmijas profesors un pedagogs. Viņa vārdā Maija Cielēna nodibināja mākslas fondu. Jaunākais brālis Juris studēja ārzemēs inženierzinātnes, pēc tam atgriezās dzimtajās mājās.

1914.gada 9. jūnijā Maija Eliase Parīzē salaulājās ar Fēliksu Cielēnu.1933. gadā Maija devās līdzi vīram uz Parīzi, kur tas bija iecelts par Latvijas sūtni. 1934. gadā F.Cielēns atteicās atzīt Ulmaņa diktatorisko apvērsumu un ģimene līdz 1940. gadam dzīvoja trimdā Parīzē. 1940. gada 31. jūlijā Cielēni, neklausot draugu brīdinājumiem, atgriezās Maijas dzimtajos "Zīlēnos". 1944. gada maija beigās Cielēniem laimējās ar bēgļu laivu ierasties Zviedrijā

Profesionālā darbība

Sabiedriskā darbība1905: dalība 1905. gada revolūcijā, Cielēna bija viena no Zemgales laukstrādnieku streika organizētājām,
1906: LSDSP 3. kongresa delegāte, partijas Rīgas organizācijas propagandiste, Rīgas un Jelgavas komiteju locekle.

Profesionālā darbība1924: sarakstīja grāmatu par Viduslaiku mākslu
Piedalījās ar daudziem rakstiem V. Purvīša mākslas vēsturē.
Zviedrijā viņa ilgus gadus kā arhīva darbiniece strādāja Stokholmas augstskolas mākslas vēstures institūtā.

Citātu galerija

"Līdzi saviem brāļiem Maija aktīvi piedalās 1905. g. revolūcijā. Jaunība un temperaments uzrauj viņu (17 gadu vecumā) baznīcas kancelē. Saka sprediķim līdzīgas runas. Atceroties jaunību, viņa tagad domā, ka nekā ļauna nav dievnamam nodarījusi. Lai izbēgtu no soda ekspedīcijas. Maija emigrē uz ārzemēm Parīzē. Sorbonas universitātē studē mākslas vēsturi (1910). lepazīstas ar Fēliksu Cielēnu, kurā ieradies Parīzē, lai pabeigtu Pēterburgā iesāktās tieslietu studijas. Viņi salaulājas. Sākas Pasaules karš un viņi pārceļas uz Šveici, kur daudz latviešu emigrantu. Kastaņolā tiekas ar Raini un Aspaziju. Latvijas patstāvības laikā ir ārlietu ministra kundze (1926)."
Roberts Legzdiņš. Maijas Cielēnas lielais novēlējums. Laiks, Nr.28 (07.04.1984)


Saiknes

Amanda Cielēna - Vīramāte
Bruno Kalniņš - Brālēns
Fēlikss Cielēns - Vīrs
Izabella Cielēna - Meita
Janis Jansons - Draugs
Klāra Kalniņa - Mātesmāsa

Dzimtais vārds

Eliase

Darbavieta

Stokholmas Universitāte
Arhīva darbiniece Mākslas vēstures institūtā.

Dalība organizācijās

Izglītība

1909
Sanktpēterburga
Uzsāk mākslas studijas.

1910–1911
Sorbonnas Universitāte
Parīze

1912–1913
Grenoble
Franču valodas un literātūras studijas.

1914–1917
Parīze
Literātūru un mākslas vēstures studijas.

Emigrē

1917–1918
Krievija

1944
Stokholma

Dzīvesvieta

1933–1940
Parīze

Apglabāts

30.07.2001
Raiņa kapi
Pārapbedīta.