Jānis Aleksandrs Freijs

29.12.1863 – 24.03.1950

Jānis Aleksandrs Freijs (1863–1950) – baptistu mācītājs, garīgu rakstu autors, apgādātājs un tirgotājs. Beidzis Rīgas Mārtiņa baznīcas elementārskolu un pilsētas skolu Āgenskalnā, ieguvis skolotāja tiesības. Bijis māceklis V. Koha mehāniskajās darbnīcās. 1880. gadā pievērsies baptismam, kopš 1883. gada bijis mācītājs baptistu draudzē Daugavgrīvā, 1890. gadā – Rīgā, Āgenskalna draudzē, no 1893. līdz 1894. gadam arī Ciānas draudzē un Semināra draudzē, vadījis baptistu garīgo semināru. Bijis žurnāla "Jaunības Draugs" (1904–1914), laikraksta "Avots" (1905–1914) un tā pielikuma "Svētdienas Skolnieks" (1906–1913) redaktors un izdevējs. 80. gados pievērsies garīgajai rakstniecībai, tulkojis un sacerējis baptistu literatūru, sarakstījis un izdevis daudzus sprediķus. No 1885. līdz 1914. gadam apgādājis vairāk nekā 850 izdevumu, galvenokārt baptistu literatūru. 1923. gadā Redlensas universitāte Kalifornijā (ASV) piešķīrusi Freijam goda doktora grādu teoloģijā, Freijs bijis arī tās mācību spēks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Dzimšanas laiks/vieta

29.12.1863
Šauļi
Dzimis Sudinču ciemā Šauļu apriņķī.

Miršanas laiks/vieta

24.03.1950
Piltene

Personiska informācija

Dzimis Sudinču ciemā Šauļu apriņķī Kārļa un Šarlotes Freiju ģimenē kā pirmais bērns. Bērnībā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Rīgā.

1884. gadā salaulājas ar Jūliju Kaldovsku (1862–1902), laulībā piedzimst 6 dēli un 2 meitas.
Pēc pirmās sievas nāves 1903. gadā apprecas ar Ludmilu Dinsbergu (1883–1974).

Profesionālā darbība



Izdevējdarbība un grāmatu tirdzniecība
1885. gadā J. A. Freijs nodibina savu grāmatu apgādu, kas 1906. gadā tiek reorganizēts, nonāk Draudžu sabiedrības īpašumā un kļūst par uzņēmumu "J. A. Freijs un biedri".
Bibliogrāfes E. Bošas sastādītajā sarakstā (1963) minēti pāri par 850 J. A. Freija izdevniecības izdevumu, kas kopumā izdoti vairāk nekā 3 miljonos. Izdevis galvenokārt baptistu literatūru. Izdevumiem bija lieli metieni (līdz 40 000), daudzas grāmatas tika iespiestas atkārtoti. 1897. gadā apgāds atradies Nometņu ielā 20, no 1899. gada L. Ķēniņu ielā 28.
1906. gadā iekārtoja un nodeva Latvijas baptistu draudžu savienības īpašumā grāmatu spiestuvi un sietuvi L. Ķēniņu ielā 28, pats palikdams tās vadītājs. Pirmais Krievijas impērijā uzstādīja "Linotyp" burtu saliekamās mašīnas, pats Vācijā apguva to apkalpi un apmācīja burtličus.
Darbojies arī grāmatu izplatīšanas jomā. Noorganizējis kolportāžas tīklu, 1899. gadā atvēris grāmatu veikalu. No 1899. līdz 1909. gadam veikals atradies L. Ķēniņu ielā 28, 1910. gadā uzbūvē namu Aleksandra (tagadējā Brīvības) ielā 13, kur veikals un izdevniecība darbojas līdz pat 1914. gada 1. janvārim, kad tiek likvidēts.

Garīgās literatūras rakstniecība
80. gados pievērsies garīgajai rakstniecībai, tulkojis un sacerējis baptistu literatūru, sarakstījis un izdevis daudzus sprediķus. Baptisma mācības vēsturei un pamatpostulātiem veltītas grāmatas:
"Spalvas bultām jeb arī: garīgas mācības dabīgās bildēs priekš sludinātājiem, reliģijas skolotājiem un famīlijas tēviem" (1, 1885),
"Baltijas baptisti un Bunde jeb Baltijas baptistu tagadējs stāvoklis" (1887),
"Svētdienas skolotāja padomnieks" (1906).

J. A. Freija grāmata "Zeme, kur Jēzus staigāja" (1895), kas top pēc Freija ceļojuma uz Palestīnu 1894. gadā, tulkota igauņu, lietuviešu, krievu un vācu valodā, kopā 35 000 eksemplāros un bija savam laikam ievērojams panākums latviešu grāmatniecībā. Izdots arī tās variants bērniem "Bērna ceļojums pa Svēto zemi" (arī 1895).

Sarakstījis bērniem vairākas grāmatas, kurās vienkāršu stāstiņu un dzejoļu veidā atklājis arī reliģiskās mācības atziņas: "Bērnu draugs" (1885), "Bērnu pajumta" (1896), "Bērnu atpūta" (1897), "Bērnu pasaule" (1990).Avoti
Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Freijs Jānis Aleksandrs. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/289/

Saiknes

Jānis Misiņš - Draugs

Darbavieta

Rīga
Bijis māceklis V. Koha mehāniskajās darbnīcās.

1877–1879
Daugavgrīvas draudzes skola
Daugavgrīva
No 1877. līdz 1879. gadam strādājis Daugavgrīvas baptistu draudzes pamatskolā par skolotāju.

1883–1893
Daugavgrīvas baptistu draudze
Daugavgrīva
No 1883. līdz 1893. gadam sludinātājs Daugavgrīvas baptistu draudzē.

1885–1886
Apšuciems
No 1885. līdz 1886. gadam sludinātājs Apšuciema draudzē.

1885–1914
Jāņa Aleksandra Freija apgāds
1885. gadā J. A. Freijs nodibina savu grāmatu apgādu, kas 1906. gadā tiek reorganizēts, nonāk Draudžu sabiedrības īpašumā un kļūst par uzņēmumu "J. A. Freijs un biedri". Pastāv līdz 1914. gadam.

1890–1903
Āgenskalns
No 1890. līdz 1903. un no 1917. līdz 1920. gadam sludinātājs Āgenskalna draudzē.

1892–1893
No 1892. līdz 1893. gadam sludinātājs Mateus draudzē.

1904–1914
Mēnešraksts "Jaunības Draugs"
Žurnāla "Jaunības Draugs" redaktors un izdevējs

1905–1914
Laikraksts "Avots" (1905–1914)
Laikraksta "Avots" un tā pielikuma "Svētdienas Skolnieks" (1906–1913) redaktors un izdevējs.

1917–1920
Āgenskalns
No 1890. līdz 1903. un no 1917. līdz 1920. gadam sludinātājs Āgenskalna draudzē.

1922–1930
Rīga
No 1922. līdz 1930. gadam sludinātājs Semināra draudzē Rīgā.

1922–1930
Rīgas baptistu draudžu garīgais seminārs
Rīga
1922. gadā dibina un līdz 1930. gadam vada Rīgas baptistu draudžu garīgo semināru.

1923
Redlensas universitāte
1200, East Colton Avenue, Redlands
Bijis Redlensas universitātes mācībspēks.

Dalība organizācijās

Rīgas dome
Darbojies Rīgas domē, Rīgas latviešu biedrībā u. c. organizācijās.

Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Darbojies Rīgas domē, Rīgas latviešu biedrībā u. c. organizācijās.

1893
Latvijas Baptistu draudžu savienība
1893. gadā ievēlēts par Latviešu baptistu draudžu savienības priekšsēdētāju.

1920–1928
1920. gadā ievēlēts par Pasaules Baptistu savienības (PBS) viceprezidentu (1920–1923) un PBS Izpildkomitejas locekli (1923–1928).

Izglītība

1873–1877
Rīga
No 1873. līdz 1877. gadam mācījies Rīgas Mārtiņa baznīcas un Rīgas pilsētas zēnu skolā Āgenskalnā. Pašmācības ceļā ieguvis skolotāja tiesības.

1923
Redlensas universitāte
1200, East Colton Avenue, Redlands
1923. gadā iecelts par Redlensas universitātes Kalifornijā goda doktoru.

Ceļojums

1894
Palestīna
1894. gadā devies trīs mēnešu ceļojumā uz Svēto Zemi, apmeklējot ne tikai Palestīnu, bet arī Ēģipti, Mazāziju, Grieķiju un Itāliju.

1894
Ēģipte
1894. gadā devies trīs mēnešu ceļojumā uz Svēto Zemi, apmeklējot ne tikai Palestīnu, bet arī Ēģipti, Mazāziju, Grieķiju un Itāliju.

1894
Turcija
1894. gadā devies trīs mēnešu ceļojumā uz Svēto Zemi, apmeklējot ne tikai Palestīnu, bet arī Ēģipti, Mazāziju, Grieķiju un Itāliju.

1894
Grieķija
1894. gadā devies trīs mēnešu ceļojumā uz Svēto Zemi, apmeklējot ne tikai Palestīnu, bet arī Ēģipti, Mazāziju, Grieķiju un Itāliju.

1894
Itālija
1894. gadā devies trīs mēnešu ceļojumā uz Svēto Zemi, apmeklējot ne tikai Palestīnu, bet arī Ēģipti, Mazāziju, Grieķiju un Itāliju.

1900
Parīze
1900. gadā kopā ar mācītāju K. Ruševicu ar divriteņiem dodas ceļojumā uz Pasaules izstādi Parīzē.

1920–1921
Amerikas Savienotās Valstis
No 1920. līdz 1921. gadam ceļoja pa ASV, propagandēdams Latvijas neatkarību un meklējot finansiālu atbalstu Garīgā semināra organizēšanai Rīgā.

Deportācija

1915–1917
Sibīrija
No 1915. līdz 1917. gadam izsūtījumā Sibīrijā.

Dzīvesvieta

1917–1918
Maskava
No 1917. gada rudens dzīvojis Maskavā un Sanktpēterburgā.

1917–1918
Sanktpēterburga
No 1917. gada rudens dzīvojis Maskavā un Sanktpēterburgā.

1918
Rīga
1918. gadā atgriezies Rīgā.

1944
Piltene
Otrā Pasaules kara laikā pārcēlies uz Pilteni.

Apglabāts

1950
Ventspils Meža kapi
Apbedīts Meža kapos.

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1932. gada 29. aprīļa lēmumu.
III šķira
1932