Indriķis Lēmanis
21.02.1904 – 13.02.1960
Indriķis Lēmanis (1904–1960) – rakstnieks, sabiedriskais darbinieks. Agri iesaistījies nelegālā pagrīdes revolucionārajā darbībā un pievērsies komunisma idejām. Daiļradē galvenokārt aktualizēts lauku dzīves tēlojums sociālistiskā reālisma estētikā. Indriķa Lēmaņa daiļradei raksturīgs psiholoģisks skatījuma trūkums, koncentrēts, lakonisks stils, skopa, lozungiem līdzīga izteiksme, atmaskojošs, aģitējošs tonis.
Dzimšanas laiks/vieta
21.02.1904
Zvārde
Ķērkliņu muiža.
Miršanas laiks/vieta
13.02.1960
Rīga
Personiska informācija
Dzimis kalpu ģimenē. Skolu sācis apmeklēt vienpadsmit gadu vecumā, bet kara gados mācīšanās ir neregulāra.
1919: Lēmaņu ģimene no pārceļas uz Auces apkārtni. Grūtie sociālie apstākļi un nelegālā literatūra pamudina Indriķi Lēmani iekļauties revolucionārajā kustībā.
1928: laulības ar Elvīru Bušu.
Profesionālā darbība
Darbība literatūrā
1922: pirmā literārā publikācija – dzejolis "Kārlim Lībknehtam" nelegālajā laikrakstā "Jaunais Komunārs".
1932: Ar pseidonīmu Pēters Zars publicējis stāstu krājumus "Strādnieku dzīve"
(1932) un "Mašīnas" (1933).
Literārā darbā Indriķi Lēmani ievadīja Linards Laicens, ar kuru viņš uzturēja sakarus arī pēc Laicena emigrācijas uz PSRS. Daiļradē galvenokārt pievērsies lauku dzīves tēlojumam no komunistiskās ideoloģijas viedokļa. Indriķa Lēmaņa daiļradei raksturīgs
psiholoģisks skatījuma trūkums, koncentrēts, lakonisks stils, skopa, lozungiem
līdzīga izteiksme, atmaskojošs, aģitējošs tonis.
Ārzemju autoru tulkojumi
No krievu valodas
1954: Nikolajs Garins-Mihailovskis "Tjomas bērnība".
1952: Ivans Popovs "Ģimene".
Citātu galerija
"Lēmanis visus savus darbus pakļāvis cīņai par darbaļaužu brīvību. Jau daiļrades ceļa sākumā viņš izvēlas skaudri reālistisku, šķiriski saasinātu tēlojumu."
Bērsons, Ilgonis. Indriķis Lēmanis. Padomju Latvijas rakstnieki. Rīga: Liesma, 1976, 289. lpp.
Nodarbes
Pseidonīms
Alfrēds, Pēters Zars, P. Zars, Z., P., V. Skultēns, Pūpēdis, Pepo, Viens no jaunajiem
Dzīvesvieta
–1941
Dīķa iela 11, Rīga
Izglītība
Tukums
Īsu laiku mācījies Tukuma apriņķa Upesmuižas skolā.
1915–1919
Blīdenes pagastskola
Blīdene
1919–1922
Auces Vītiņu skola
Auce
No skolas izslēgts par revolucionāro darbību.
Dalība organizācijās
1920
Auce
Darbojās Auces komunistiskajā jaunatnes pagrīdes pulciņā "Sarkanā ausma".
1930–1939
Latvijas Revolucionāro rakstnieku, žurnālistu un mākslinieku nelegālā apvienība
Rīga
Valdes loceklis.
1940–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs.
10.1940–1960
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.
1952
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs.
Apcietinājums
1922
Rīga
Trīs mēnešu apcietinājums Rīgas Termiņcietumā.
1924–1928
Jelgava
Ieslodzījums par pagrīdes darbību Jelgavas cietumā.
Darbavieta
1923
Auce
Kleina kokapstrādāšanas fabrika.
1929–1930
Finieru fabrika "Prīma".
1930–1934
Kolportieris grāmatnīcā "Laikmets".
1940–1941
Latvijas Radiofons
Rīga
Direktors.
1940–1941
Laikraksts "Literatūras Avīze" (1940–1941)
Rīga
Atbildīgais redaktors.
1942
Laikraksts "Latviešu Strēlnieks"
Krievija
Redakcijas darbinieks un atbildīgais sekretārs.
1943
Laikraksts "Par Padomju Latviju"
Krievija
Atbildīgais redaktors.
1945
Rīga
LPSR Mākslas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks.
1946–1960
LPSR Ministru Padomes Radioraidījumu un televīzijas komiteja
Rīga
Radioraidījumu un televīzijas komitejas priekšsēdētājs.
Dienests
1928–1929
Krustpils
Obligātais karadienests.
1941–1945
Sarkanā armija
Krievija
Latviešu strēlnieku divīzijas politiskais darbinieks.
Apglabāts
Raiņa kapi