Imants Ziedonis
03.05.1933 – 27.02.2013
Dzejnieks un prozaiķis Imants Ziedonis dzimis 1933. gadā Slokas pagasta Ragaciema "Birutās". Pēc vidusskolas beigšanas studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē un Maksima Gorkija Literatūras institūta augstākajos literatūras kursos. 1950. gados strādājis par bibliotekāru un skolotāju, 1960. gados īsu brīdi bijis izdevniecības "Liesma" redaktors. Kopš 1960. gadus vidus nodarbojas pamatā ar literatūru, vairāk nekā desmit dzejoļu krājumu autors. Atdzejojis 20. gs. krievu autoru dzeju. Imanta Ziedoņa dzeja, kas asociatīvā un meditatīvā manierē risina filozofiskas un nacionāli nozīmīgas tēmas, ļoti populāra kļūst 1970. un 1980. gados. Līdztekus dzejai Ziedonis rakstījis arī kino scenārijus, dokumentālo prozu, pasakas un epifānijas. Īpaši labi zināmas ir viņa prozas grāmatas "Epifānijas", "Krāsainās pasakas" un "Kurzemīte". Imanta Ziedoņa prozas valodai raksturīga intelektuāla refleksija un rotaļāšaņās ar paradoksiem. Savukārt viņa publicistikas centrā ir latviskās kultūrvides un ētikas jautājumi. Pēc viņa scenārijiem tapušas vairākas dokumentālās filmas. Imants Ziedonis nepagurstoši darbojies arī Latvijas sabiedrības labā, iedibinot Spīdolas dienu un stipendiju, tā vadot Latvijas dižkoku atbrīvotāju grupu. Imants Ziedonis miris 2013. gada februārī. Mūsdienās viņa mantojumu turpina 2010. gadā izveidotais fonds "Viegli", kam Imants Ziedonis uzticējis veidot muzeju viņa mājās Murjāņos. Ziedoņa piemiņu godina arī apbalvojums Laiks Ziedonim", ko piešķir par sasniegumiem zinātnē, novadpētniecībā, tautsaimniecībā, par dzīvi literatūrā un darbu ar bērniem un jauniešiem.
Dzimšanas laiks/vieta
03.05.1933
Birutas
Dzimis Ragaciema "Birutās".
Miršanas laiks/vieta
27.02.2013
Rīga
Personiska informācija
Dzimis zvejnieku ģimenē Slokas pagasta Ragaciema "Birutās". Rakstnieka Rimanta Ziedoņa tēvs. Aktrises Ausmas Kantānes dzīvesbiedrs.
Profesionālā darbība
Pirmās publikācijas 1956. gadā, regulāri publicējas kopš 1957. gada. Kopš 20. gadsimta 60. gadu vidus nodarbojas galvenokārt ar literatūru.
Literārā līdzdalība citos projektos
1964: scenārija autors filmai "Uz intensifikācijas ceļa".
1965: scenārija autors dokumentālajai filmai "Gada reportāža" (kopā ar Hercu Franku).
1969: teksta autors dokumentālai filmai "Lomi".
1973: scenārija autors mākslas filmai "Pūt, vējiņi!" (kopā ar Gunāru Piesi).
1976: libreta autors Imanta Kalniņa operai "Spēlēju, dancoju".
1977: scenārija autors mākslas filmai "Puika" (kopā ar Aivaru Freimani).
1979: dokumentālā filma "Imants Ziedonis. Portrets locījumos".
1984: scenārija autors animācijas filmai "Man vienai māsiņai".
1990: scenārija autors dokumentālajai filmai "Es esmu latvietis".
1995: scenārija autors dokumentālajai filmai "Gājiens ar krokodilu".
1998: teksta autors dokumentālai filmai "Trivium. Latvijas laikmets".
2005: scenārija autors dokumentālajai filmai "Ardievu, divdesmitais gadsimt!".
2005: Imanta Ziedoņa teksts ir literārais pirmavots animācijas filmai "Taureņi".
Ārzemju autoru darbu tulkojumi
No krievu valodas atdzejojis Eduarda Bagricka (Эдуард Багрицкий), Aleksandra Bloka (Александр Блок), Liviu Damiana (Liviu Damian), Vladimira Lugovskoja (Владимир Луговской), Vladimira Majakovska (Владимир Маяковский), Junnas Moricas (Юнна Мориц), Grigores Vieru (Grigore Vieru), Lidijas Ždanovas (Лидия Жданова) u. c. autoru dzeju.
Organizatoriskā darbība
20. gadsimta 80. gados dibinājis kontaktus ar trimdas latviešu rakstniekiem, dzejniekiem un kultūras darbiniekiem. Atmodas laika sabiedriskais darbinieks. Spīdolas dienu, Spīdolas stipendiju un Daugavas krastu sakopšanas programmas iedibinātājs. Vadījis Latvijas dižkoku atbrīvotāju grupu. 20. gadsimta 90. gados kopā ar Ēriku Hānbergu un Aivaru Berķi organizējis konkursu par sakoptāko Latvijas lauku sētu.
Citātu galerija
Daiļrades raksturojums
"Ziedoņa domāšanai raksturīga paradoksalitāte, stila novatorismam – "nedzejisks", respektīvi, sarunvalodas leksikas lietojums, tieša uzruna lasītājam, atturīgs lirisms, aktīva, pat uzbrūkoša intonācija.
Ceļa motīvs, ideja par personības un nācijas pašapziņu un bezgalīgu garīgās izaugsmes potenci kļūst par galveno tematu un filozofisko postulātu Ziedoņa jaunradē, kas iegūst ārkārtēju popularitāti Latvijā, īpaši 70. un 80. gados, kad sovetismam raksturīgā ideoloģiska reglamentācija personības un tautas brīvību pielīdzina noziegumam.
70. un 80. gadu mijā Ziedoņa dzejoļu struktūrā asociatīvais princips arvien biežāk nomaina racionāli loģisko. Transformācija skar arī dzejas intonāciju un personības koncepciju. Šos procesus sekmējusi Ziedoņa veiktā sistemātiska folkloras, senindiešu upanišadu un Jāņa Raiņa daiļrades dziļāka apguve. Trauksmainas aktīvas intonācijas vietā – meditatīva. Centieni pasauli lauzt un pārveidot pāraug tieksmē to izprast un mēģināt dzīvot saskaņā ar kosmiskajiem ritmiem.
90. gados Ziedoņa dzejā par dominējošo motīvu kļūst saasinātas ilgas pēc garīguma.
Izmantojot ačgārnības un paradoksus, Ziedoņa pasakas veidotas kā intelektuālas, absurda literatūrai tuvas spēles, kur centrā konflikts starp brīvu fantāziju un rutinētu pasaules uztveri.
Nozīmīgi ir Ziedoņa publicistiskie darbi, kuru galvenā tematika ir latviskās kultūrvides, ētikas un estētikas degradēšanās padomju apstākļos. Ziedoņa publicistika pretēji t.s. mākslinieciskajam aprakstam, kurā galvenokārt apjūsmota padomju dzīves augšupeja, latviešu literatūrā kļuva par konfliktus un pretrunas drosmīgi atsedzošu literāro žanru, kas gūst milzīgu lasītāju atsaucību. Savās ceļojumu piezīmēs Ziedonis ne tikai aplūko dažādo zemju savdabību, bet arī asi un bez kompromisiem runā par Latvijas kultūrā sasāpējušām problēmām."
Radzobe, Silvija. Šķirklis grāmatā "Latviešu rakstniecība biogrāfijās" (Zinātne, 2003)
Saiknes
Ausma Kantāne - Sieva
Rimants Ziedonis - Dēls
Izglītība
–1944
Lapmežciema pamatskola
Liepu iela 2A, Lapmežciems
Mācījies Lapmežciema pamatskolā līdz 1944. gadam.
1945–1948
Engures pagastskola
Jūras iela 77, Engure
1948–1952
Tukuma 1. vidusskola
Lielā iela 9, Tukums
1959
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultāte, Latviešu valodas un literatūras nodaļa
1964
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Augstākie literatūras kursi
Darbavieta
Ķemeri
Bibliotekārs Ķemeru bibliotēkā
Gausā jūdze
Gausajā jūdzē Imants Ziedonis strādājis kā ceļu remontstrādnieks.
1955–1957
Ķemeri
Skolotājs Ķemeru skolā
1955–1957
Olaine
Skolotājs Olainē
1959–1960
Jūrmalas 1. vidusskola
Raiņa iela 55, Jūrmala
Skolotājs
1964–1965
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktors
1966–1967
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Valdes sekretārs
Ceļojums
Altaja Republika
Batumi
Oslo, Norvēģija
Indija
Roma
Sicīlija
Burgasa
Nesebara
Tadžmahāls
Tadžikistāna
Karēlija
Druskininki
Moldova
Azovas jūra
Brauciens uz Azovas kuģniecības kuģiem ar iegriešanos ārzemju ostās.
1970
Bulgārija
Ārstniecības brauciens.
1971
Čehoslovākija
1972
Čehoslovākija
1973
Bulgārija
1974
Rumānija
10.1975
Dienvidslāvija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
1976
Dienvidslāvija
1977
Čehoslovākija
1977
Ungārija
10.1977
Ņujorka
10.1977
Toronto
1978
Kobe
Brauciens kopā ar kori "Ave Sol" no Padomju un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrību savienības.
01.1979
Filipīnas
Tūrisma brauciens sakarā ar kora "Ave, Sol!" braucienu uz mūzikas festivālu.
09.1980
Brauciens ar Latvijas Jūras kuģniecības kuģi ar jūrnieka pasi uz trim mēnešiem.
09.1980–11.1980
Vācijas Federatīvā Republika
Brauciens sakarā ar literārās asociācijas "KOGGE" ielūgumu.
12.1980
Zviedrija
1982
Armēnija
04.1982
Bulgārija
Brauciens uz 10 dienām.
07.1982
Nīderlande
Brauciens uz mēnesi pēc personīga ielūguma.
07.1982
Luksemburga
Brauciens uz mēnesi pēc personīga ielūguma.
07.1982
Beļģija
Brauciens uz mēnesi pēc personīga ielūguma.
09.1982
Somija
Brauciens uz 10 dienām.
06.1983
Vācijas Demokrātiskā Republika
08.1983
Kanāda
11.1983
Francija
Brauciens uz desmit dienām LPSR Draudzības biedrības specgrupas sastāvā braucienam uz Padomju Latvijas dienām Francijā.
05.1984
Rumānija
Brauciens uz desmit dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
10.1984
Indija
Brauciens uz 15 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
10.1984
Šrilanka
Brauciens uz 15 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
1985
Indija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
05.1985–06.1985
Zviedrija
Brauciens pēc ielūguma.
05.1985–06.1985
Šveice
05.1985–06.1985
Francija
06.1985
Stokholma
Dalība Baltijas Centra Stokholmas Universitātes organizētajā Kr. Barona 150. dzimšanas dienas atcerei veltītajā konferencē.
12.1985
Brauciens uz Latvijas PSR zvejas flotes kuģiem ar tiesībām iegriezties ārzemju ostās.
10.03.1990
Brisbena
1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 10. martā apmeklējis Brisbeni.
24.03.1990–25.03.1990
Sidneja
1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 24. un 25. martā apmeklējis Sidneju.
30.03.1990
Melburna
1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 30. martā apmeklējis Melburnu.
01.04.1990
Adelaida
1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 1. aprīlī apmeklējis Adelaidu.
Dalība organizācijās
1961–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs
1990–2013
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedrs
Dzīvesvieta
1975
Dzirnakmeņi
Vasaras māja Murjāņos sākta celt 1969. gadā, pabeigta 1975. gadā. Šeit Imants Ziedonis pavadījis visas vasaras līdz 2000. gadu sākumam.
Piemiņas vietas
18.05.2013
Brīvības laukums 13, Tukums
Tukumā, Katrīnas laukumā uz ēkas sienas ir dzejniekam Imantam Ziedonim veltīts vides objekts "Imanta Ziedoņa dzejolis "Tukums"". Objekts tika atklāts 2013. gada 18. maijā. Vides objekta autors ir mākslinieks Visvaldis Asaris.
Muzeji
2015
Imanta Ziedoņa muzejs
Dzirnakmeņi
Imanta Ziedoņa muzeju dibinājis fonds "Viegli". Ziedoņa muzeja vasarnīca saglabāta tāda pati, kā to iekārtojis par Imants Ziedonis kopā ar dzīvesbiedri Ausmu Ziedoni-Kantāni.
Apglabāts
Ragaciema kapi
Apbalvojumi
LĻKJS prēmija
Prēmija piešķirta par publicistikas darbu sabiedrisko aktualitāti un augsto māksliniecisko meistarību.
Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā
1972
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1972
Eduarda Veidenbauma literārā prēmija
Prēmija piešķirta par aprakstu grāmatu "Kurzemīte".
1974
Hansa Kristiana Andersena balva
Diploms piešķirts par grāmatu "Krāsainas pasakas".
Diploms
1976
Pastariņa prēmija
Prēmija piešķirta par darbiem "Blēņas un pasakas", "Krāsainās pasakas", "Lāču pasaka".
1982
Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Sākamgrāmata" un par aktīvu sabiedrisko darbību bērnu mākslinieciskās kultūras attīstīšanā.
Literatūrā, mākslā un arhitektūrā
1987
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
II šķira
1995
Pavasara balva
Iekļauts goda sarakstā ar darbu "Pasaka par bizi".
Goda saraksts
1998
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu dzejā.
Mūža ieguldījums
2001
LZA Raiņa balva
2001
Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā.
2002
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta Imantam Ziedonim un Norai Ikstenai par darbu "Nenoteiktā bija".
Proza
2007
Atzinības krusts
Ordeņa lielkrusta komandieris ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 11. novembrī Rīgas pilī.)
I šķira
2008
Astrīdas Lindgrēnas piemiņas balva
Nominācija bērnu literatūrā
2011
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par grāmatas "Krāsainas pasakas” plašu un ilgstošu izmantojumu. Grāmata pirmoreiz izdota 1973. gadā, tulkota rumāņu, franču, bulgāru, krievu, vācu, poļu, armēņu (2010), gruzīnu (2011) u.c. valodās, saņēmusi IBBY Hansa Kristia
2012
Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Balva piešķirta par dokumentālo prozu "Leišmalīte".
Labākā grāmata
2013