Guntis Berelis
Guntis Berelis (1961) – rakstnieks un literatūrkritiķis. Literatūrā debitējis ar stāstu krājumu "Mitomānija" (1989). Gunta Bereļa aktīvā un 20. gs. 90. gadu kontekstā oriģinālā darbība kritikā lasāma grāmatā "Latviešu literatūras vēsture: no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam" (1999) un divos eseju un recenziju apkopojumos: "Klusums un vārds" (1997) un "Neēd šo ābolu. Tas ir mākslas darbs:
postmodernisms un latviešu literatūra" (2001). Pēdējais no minētajiem darbiem godalgots ar Latvijas Literatūras gada balvu un uzskatāms par nozīmīgu pieturas punktu mūsdienu latviešu prozas interpretācijā. Publicējis trīs stāstu krājumus – "Mitomānija" (1989), "Minotaura
medības" (1999), "Es nekad nerunāju muļķības" (2018) –, stāstu bērniem "Agnese un Tumsas valdnieks" (1995), divus romānus: "Ugunīgi vērši ar zelta ragiem" (2007) un "Vārdiem nebija vietas" (2015). Gunta Bereļa prozu raksturo postmodernā skepse pret unificētu domāšanu, ironiska spēle ar kultūras kodiem, dekonstruējot tradicionālās prozas poētiku.
Dzimšanas laiks/vieta
02.07.1961
Cēsis
Personiska informācija
Mācījies Cēsu 1. vidusskolā.
1979–1981: studējis fiziku Latvijas Valsts
Universitātē.
1981–1983: studējis bibliotēkzinātni Latvijas Valsts
Universitātē.
1984–1986: vadījis Cēsu rajona Skujenes ciema bibliotēku.
1989–1992, 2003–2010: strādājis žurnāla "Karogs" redakcijā.
kopš 2003: vairākkārt bijis Latvijas Rakstnieku savienības prozas konsultants.
2007, 2013, 2016: Latvijas Rakstnieku savienības "Literārās akadēmijas" prozas meistardarbnīcas vadītājs.
2017–2020: strādājis žurnāla "konTEKSTS" redakcijā.
Profesionālā darbība
Pirmā kritikas publikācija
1986: recenzija par gleznotāju Kurta Fridrihsona un Ivara Bumbiera un keramiķa Pētera Martinsona
darbu izstādi "Robežas" laikrakstā "Literatūra un Māksla" (19. dec.).
Pirmā daiļliteratūras publikācija
1988: stāsti "Deus ex machina" un "Specfonds" žurnālā "Avots" (Nr. 6.).
Esejas, literatūras kritika
1997: "Klusums un vārds" (Daugava).
1999: "Latviešu literatūras vēsture:
no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam" (Zvaigzne ABC); labots un papildināts izdevums 2012. gadā (e-grāmata, Publicētava).
2001: "Neēd šo ābolu. Tas
ir mākslas darbs:
postmodernisms un latviešu literatūra" (Atēna).
2022: "...rakstīt..." (Orbīta).
Stāstu krājumi
1989: "Mitomānija" (Liesma).
1999: "Minotaura
medības" (Atēna).
2018: "Es nekad nerunāju muļķības" (Dienas Grāmata).
Romāni
2007: "Ugunīgi vērši ar zelta ragiem" (Dienas Grāmata).
2015: "Vārdiem nebija vietas" (Dienas Grāmata).
Darbi bērniem
1995: "Agnese un Tumsas valdnieks" (Daugava).
Tulkojumi svešvalodās
Stāsti publicēti kopkrājumos un periodikā angļu, somu, zviedru un krievu valodā.
Tulkojumi no krievu valodas
2016: Andrejs Ļevkins (Андрей Левкин) "Dūmi miglā" (Orbīta).
Darbība kinodramaturģijā
Kopš 1999: kopā ar režisori Ināru Kolmani (filmu studija "Deviņi") veido dokumentālo materiālu ciklu "Rakstnieks tuvplānā". Kopdarbībā tapuši aptuveni 30 materiāli par nozīmīgiem latviešu rakstniekiem: Imantu Ziedoni, Zigmundu Skujiņu, Regīnu Ezeru, Andreju Eglīti, Knutu Skujenieku, Uldi Bērziņu, Māru Zālīti un citiem.
2018: scenārija autors populārzinātniskajai filmai "Baltu ciltis" (kopā ar Tomu Ķenci; režisori Raitis un Lauris Ābeles, Tritone Studio)
Citātu galerija
Par darbību kritikā un prozā
"Ar kontrastu poētikas palīdzību G. Berelis nereti ļāvis jaunā gaismā ieraudzīt arī latviešu un pasaules literatūras kopsakarības. Nevar sacīt, ka literatūrzinātne Latvijā nebūtu interesējusies par šiem jautājumiem. Tomēr nereti ārzemju literatūras speciālisti iztirzājuši interesantas sakarības, izliekoties, ka uz latviešu literatūru kā atpalikušu un provinciālu tās nekādi neattiecas. Savukārt latviešu procesu analizētāji, starptautiskos kontekstus tik labi nepārzinot, ir bijuši spiesti ieslīgt zināmā vienpusībā. Bet G. Berelis saka: "Latviešu literatūrā mīklainā veidā, neraugoties uz dzelzs priekškariem, ir bijuši visi tie paši procesi, kas pasaules literatūrā." (..) Gunta Bereļa recenzijās pasaules literatūras problēmas (ar to nedomājot, protams, sociālās problēmas) ļoti tiešā veidā attiecas arī uz mums, savukārt latviešu literārajā procesā saskatāmie kontrasti izmantojami arī ārzemu darbu analīzē."
Sekste, Inguna. Guntis Berelis. Latviešu rakstnieku portreti, 70.–90. gadi. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.
"90. gados Guntis Berelis bija galvenais latviešu postmodernisma teorijas advokāts un centās dekonstruēt padomju literatūras mītus par sociālistisko reālismu kā objektīvu īstenības atspoguļošanas veidu. Viņš paplašināja realitātes jēdzienu, apgalvojot, ka arī literatūra un iztēle ir realitāte, jo mūsdienu prozā vēstījums kā īstenības konstruēšanas veids ieguvis nozīmīgāku lomu un funkcionalitāti, literatūras uzdevums nav tikai kaut ko atainot, radīt līdzīgu realitāti tai, kas tiek interpretēta, bet radīt nemateriālās dzīves modeli. (..) Liekot liekā dažādus paradoksālus līdzekļus, Guntis Berelis savos stāstos līdz absurda kvintesencei noved reālisma literatūras izvirzīto tēzi "viss kā dzīvē", bet vienlaikus pauž pašironisku attieksmi pret teorētiskās mākslas ģenealoģisko strupceļu."
Dubiņa, Ieva. Stāsta un dzīves mijiedarbe. Versija par... Latviešu literatūra 2000-2006. Rīga: Valters un Rapa, 2007, 73., 74. lpp.
Par stāstu krājumu "Es nekad nerunāju muļķības" (Dienas Grāmata, 2018)
"Tās nav vienkārši
"smalkās kaites" 21. gadsimta situācijā un Bereļa mērcē, jo autoram
nepietiek vien ar marginālijām raksturu līmenī – obligāta prasība ir arī
absurda un groteskas klātbūtnei, dažreiz abus (ne)gaidīti izbīdot pat
priekšplānā. Proti, kādēļ gan lai stāstā par zelta uzvedību un etiķeti
pie smalka vakariņu galda pēkšņi neienāktu kanibālisms? Kādēļ gan lai
šķietami rāmas sadzīviskas epizodes nekulminētos ar absolūtu asinspirti? (..) Ar pārliecību, ka "visu vajag darīt ar glanci" eksistē un rīkojas
lielākā daļa Bereļa radīto dīvaiņu un to, starp citu, var attiecināt uz
veidu, kā īsprozu izstrādājis pats autors. Berelis ir izvēlējies skart
tādu jautājumu loku, kurš, lai cik tas nešķistu paradoksāli, ar savu
atbaidošo marginalitāti šķiet pievilcīgs. Neticami, taču lasītājam ar
katru nākamo Bereļa stāstu izveidojas savdabīga imunitāte pret visām
aprakstītajām šausmām un riebeklībām. Vēl jo vairāk – uzplaukst gaidas
pēc nākamā upura, kārtējā nepārvaramā, samākslotā konflikta un
antivaroņa spožā uzvaras gājiena – bet kā gan citādi – ja pusi stāsta
tēvs māca dēlu pareizi uztecināt cirvi, tad beigās taču jāseko kaut kam
iespaidīgam, vai ne? Un vai tad tā nav populārās kultūras pamatiezīme –
tās pašas, kas šajā gadījumā kritusi par upuri autora smiekliem?"
Koroševskis, Arnis. Ārprātīgā piezīmes. Gunta Bereļa krājuma "Es nekad nerunāju muļķības" recenzija. Delfi, 04.04.2018.
Par romānu "Vārdiem nebija vietas" (Dienas Grāmata, 2015)
"Berelis spēj iemest savu varoni gan sirreālās, gan reālās ainās, aprakstīt mēmā kino tapšanas paralēles ar klusējošā Tuša dzīves izpratni, vienkopus salaist emocionālas atmiņas ar tagadnes notikumiem un – nesasmērēt savas rakstnieka rokas mehāniskā konstrukcijā, bet uzbliezt dzīvu bildi lasītāja acu priekšā. Galvenokārt pateicoties varoņa naivās, vienkāršās apziņas apcerēm un rūpīgi izstrādātajiem vides un detaļu aprakstiem. Tāpēc romāns nešķiet monotons, jo ir iespēja skatīt to, kas notiek. Kā jau kino. Ar visiem apziņas kritumiem un negludumiem, neizpratni par notiekošo un pēkšņumu."
Plūme, Ieva. Esamība bez vārdiem: klusuma troksnis. Punctum, 29.06.2015.
Pseidonīms
Viesturs Reimers
Izglītība
1979
Cēsu 1. vidusskola
Leona Paegles iela 1, Cēsis
1979–1981
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Zeļļu iela 25, Rīga
Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļa
1981–1983
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultātes Bibliotēku un bibliotēkas zinātņu nodaļa
Darbavieta
1984–1986
Skujenes ciema bibliotēka
Skujene
Vadītājs
1989–1992
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Kritikas nodaļas redaktors (1989), teorētiskās un aktuālās kritikas nodaļas vadītājs (1989–1992)
2003–2010
Žurnāls "Karogs"
Kuršu iela 24, Rīga
Kritikas nodaļas redaktors
2003
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Prozas konsultants
2017–2020
Laikraksts "Konteksts" (2017–2021)
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Redaktors
Dalība organizācijās
1994
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedrs
Apbalvojumi
Klāva Elsberga prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu krājumu "Mitomānija" un publikācijām presē.
1989
Latvijas Kultūras fonda balva
Balva piešķirta par kritiskās domas attīstības veicināšanu.
1995
Raiņa un Aspazijas fonda prēmija
1996
Latvijas Rakstnieku savienības Kritiķa kauss
Balva piešķirta par grāmatu "Latviešu literatūras vēsture: no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam".
2000
Laikraksta "Diena" balva
Balva piešķirta par grāmatu "Latviešu literatūras vēsture: no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam".
2000
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par darbu "Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs".
Literatūrzinātne
2002
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par romānu "Ugunīgi vērši ar zelta ragiem".
Proza
2008
Laikraksta "Diena" gada balva kultūrā
Balva piešķirta par romānu "Vārdiem nebija vietas".
Literatūra
2015
Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Balva piešķirta par romānu "Vārdiem nebija vietas".
2015