Fridrihs Veinbergs

VEINBERGS Fridrihs (arī Fricis Veinbergs; 1844.24.I Lielsvētes muižā - 1924.24.V Rīgā, apbed. Lielajos kapos) - politisks darbinieks un žurnālists.
Dz. skolotāja ģim. Māc. mājās pie tēva, Jelgavas apr. sk. (1855), ģimn. (1856-61). Pēc sk. beigšanas strād. par mājskolotāju barona Simolina ģim. Aizputē. Stud. tieslietas Pēterburgas univ. (1866), strād. par mājskolotāju Maskavas ģenerālgubernatora ģim., turpinājis studijas Maskavas univ. (1866-69). Pēc zin. kand. grāda iegūšanas atgriezies Jelgavā, strād. Kurzemes gub. valdē un tiesā. No 1869 V dzīv. Rīgā, bijis advokāts un ierēdnis, Vidzemes gub. valdes sekretārs (1887-89), līdztekus darbojies Rīgas Latv. b-bā un žurnālistikā. Bijis Rīgas Latv. b-bas priekšnieks (1871-72), Teātra komis. pr-ks, Zinību komis. loc., ilgu laiku b-bas idejiskais vadītājs. Aktīvs laikr. "Baltijas Vēstnesis" līdzstr. (1869-1902), ārzemju un iekšzemju ziņu nod. vad. (1876 un 1880-87), atbildīgais red. (1900-02, kopā ar N. Puriņu).
Pirmās publikācijas - raksti "Svētā Pētera krēsls" laikr. "Baltijas Vēstnesis" 1869.4.-8.I un "Lasīšanas grāmatu krātuves" turpat 1869.8.I. Izdevis laikr. "Baltische Zeitung" (1873-75). Laikr. "Rīgas Lapa" faktiskais red. (1877-80). Sar. daudzus ievadrakstus un rakstus par izgl., zemnieku lietām, lauksaimniecību, brošūru "Iz latviešu-leišu vēstures" (1885). Tulk. B. Bjernsona, V. Skota u.c. rakstn. darbus, Rīgas Latv. b-bas Zinību komis. vasaras sapulcēs (1901-03) referējis par dram. lit., rakstījis presē par R. Blaumaņa un A. Niedras lugām. 1902-15 izdeva un rediģēja galēji konservatīvo laikr. "Rīgas Avīze". V. propagandēja tautas aristokrātisko slāņu veidošanos, aizstāvēja cara patvaldību, uzskatot to par vienīgo varu, kas spēj pasargāt mazās tautas no nac. apspiešanas. V. vērsās pret rev., tās vietā cerot uz reformām, bija monarhisma un lojalitātes piekritējs. Apsveikdams soda ekspedīciju ierašanos 1905-06, V. ieguva melnsimtnieka slavu. 1915-16 uzturoties Petrogradā, V. mainīja savu krievisko orientāciju pret vācisko. 1917-18 bija laikr. "Rīgas Latviešu Avīze" red., aizstāvēja Ljas pievienošanu Vācijai, uzbruka demokr. centieniem. V. piedalījās aneksijas plāna izstrādāšanā, cīnījās par proģermānist. Baltijas valsts izveidi. 1919.13.I emigrēja uz Štetīni (tag. Šcecina), kur nodzīvoja līdz vasarai, tad atgriezās Liepājā, vēlāk Rīgā. Strād. Vidzemes savstarpējā kredīta b-bā un izdeva polit. brošūras: "Latvijas pirmā Saeima" (1922), "Politiskas domas iz Latvijas" (1924) u.c. - Ps.: Justus, Fr. V., Fr. W-gs.
L. Fridrihs Veinbergs. R., 1914; Ārons M. Fridrihs Veinbergs savā mūža darbā un savās idejās. R., 1932.
R. Briedis

politiķis
žurnālists

Fr. W-gs.

mācījies mājas pie tēva

1855
mācījiesJelgavas apriņķa skolā

1856–1961
mācījiesJelgavas ģimnāzijā

1866
studējistieslietas Pēterburgas universitātē

1866–1869
studējisMaskavas universitātē

1869
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Ārzemju un iekšzemju ziņu un ievadrakstu nodaļas vadītājs

1876
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Ārzemju un iekšzemju ziņu un ievadrakstu nodaļas vadītājs

1880–1887
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Ārzemju un iekšzemju ziņu un ievadrakstu nodaļas vadītājs

01.01.1900–06.03.1902
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Laikraksta redaktors kopā ar Nikolaju Puriņu.