Elza Sudmale

1 bilde

21.01.1922 – 27.05.2005

Elza Sudmale (Grīnberga, 1922–2005) – dzejniece, tulkotāja, grāmatu redaktore. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu. Strādājusi izdevniecībā “Liesma” (līdz 1965. gadam – Latvijas Valsts izdevniecība) (1948–1982) par redaktori, bijusi arī Oriģināldaiļliteratūras nodaļas vadītāja (1968–1973). Kā grāmatu redaktore un tulkotāja parakstījusies ar Elza Grīnbergas vārdu. Sākot no 50. gadiem, tulkojusi no krievu (Vitālija Bianki, Mihaila Prišvina, Ivana Gončarovam Aleksandra Kuprina, Ivana Turgeņeva, Rasula Hamzatova un citu autoru darbi), bet no 60. gadu otrās puses – arī no vācu valodas (Liona Feihtvangera, Hermaņa Kanta, Ēriha Marijas Remarka, Leonharda Franka un citu autoru darbi). Kā līdzautore piedalījusies “Latviešu valodas sinonīmu vārdnīcas” (1964) veidošanā. Dzejai pievērsusies 60. gadu vidū. Piecu dzejoļu krājumu autore.

Dzimšanas laiks/vieta

21.01.1922
Dzērbene
"Kalnameļļos"

Miršanas laiks/vieta

27.05.2005

Personiska informācija

Dzimusi 1922. gada 21. janvārī Dzērbenes pagasta "Kalnameļļos".
Dzīvesbiedrs – Emīls Sudmalis (1898–1964). 1930. gadā iestājies Latvijas komunistiskajā partijā, ievēlēts 4. Saeimā no Strādnieku un zemnieku partijas (1931–1932), bijis frakcijas priekšsēdētājs. 1932. gadā, lai izvairītos no aresta, devies uz PSRS, kur strādājis preses izdevumos "Celtne" un citos. Staļina Lielā terora laikā apcietināts un represēts (1937–1947, 1949–1956), Latvijā atgriezies 1956. gadā.
Dēli – Emīls Sudmalis un Pēteris Sudmalis.

Profesionālā darbība

1964: piedalījusies "Latviešu valodas sinonīmu vārdnīcas" uzrakstīšanā (atkārtoti un papildināti izdevumi 1967, 1972, 1987, 1998, 2002, 2012).
1966: 24. martā pirmā publikācija – dzejolis "Sveiciens Ardū kalnam Francijā" Liepājas rajona laikrakstā "Ļeņina Ceļš".

Dzejoļu krājumi
1972: Paļāvība
1975: Staru un pretstaru spēles
1979: Dzērveņstīgas
1982: Gundegu gaisma (izlase)
1984: Balta ābele pelēkā seģenē
1987: Sidrabupe

Tulkojumi
No angļu valodas
1998:
Robertsa, Nora. Mānīgās ilūzijas (kopā ar Peteri Grīnbergu). Rīga: Juventa.

No krievu valodas

1950: Gulia, Georgijs. Labā pilsēta. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1950: Priļežajeva, Marija. Mašas Strogovas jaunība. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1953: Abrahams, Peters. Pērkona taka. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1955: Bianki, Vitālijs. Meža avīze katram gadam. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1958: Gončarovs, Ivans. Parasts notikums. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1959: Illešs, Bela. Ungāru rapsodija (kopā ar Emīlu Sudmali). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1960: Fedosejevs, Grigorijs. Pārbaudījumu taka. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1960: Virta, Nikolajs. Vientulība. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Ostromencka. Nadežda.Pie Spartaka. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1963: Jevdokimovs, Nikolajs. Grēciniece. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Kuprins, Aleksandrs. Izlase (kopā ar Kārli Egli, Tatjanu Jarmolinsku un citiem). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1965: Vorobjovs, Konstantīns. Neaizej pavisam. Rīga: Liesma.
1966: Oulafurs Sigurdsons. Zemes krāsu rotaļa. Rīga: Liesma.
1966: Čiviļihins, Vladimirs. Velna milti. Rīga: Liesma.
1970: Hamzatovs, Rasuls. Mana Dagestāna. (1. grāmata). Rīga: Liesma.
1973: Prišvins, Mihails. Dabas kalebdārs. Rīga: Liesma.
1977: Hamzatovs, Rasuls. Mana Dagestāna. (2. grāmata) Rīga: Liesma.
1981: Turgeņevs, Ivans. Dzejoļi prozā (kopā ar Emīlu Sudmali). Rīga: Liesma.
1984: Turgeņevs, Ivans. Mumu. Rīga: Liesma.
1988: Koptelovs, Afanasijs. Atbalsta punkts. Rīga: Liesma.
1990: Turgeņevs, Ivans. Dzejoļi prozā = Стихотворения в прозе (kopā ar Emīlu Sudmali). Rīga: Zvaigzne.

No vācu valodas
1966: Laksness, Haldors. Islandes zvans. Rīga: Liesma.
1969: Feihtvangers, Lions. Viltus Nerons. Rīga: Liesma.
1971: Tirks, Harijs. Nāve un lietus. Rīga: Liesma.
1974: Trāvens, B. Gājiens uz Kaobas valstību. Rīga: Liesma.
1980: Kants, Hermanis. Impressum. Rīga: Liesma.
1984: Remarks, Ērihs Marija. Lisabonas nakts. Rīga: Liesma.
1983: Drēvica, Ingeborga. Augstceltne. Rīga: Liesma.
1988: Zakovskis, Helmūts. Nolādēta un mīlēta. Rīga: Liesma.
1994: Franks, Leonhards. Sapņa līdzinieki; Karls un Anna. Rīga: Liesma.
1994: Matīss, Horsts. Mazā laumiņa Linkatalankata. Rīga: Sprīdītis.
1996: Blobela, Brigite. Klusais stūrītis. Rīga: Vaga.
2000: Hertlings, Pēters K. Atlantīda, Atlantīda! Rīga: AGB.

Citātu galerija



Par dzejoļu krājumu "Paļāvība" (1972)
""Paļāvība" ir Elzas Sudmales pirmais dzejoļu krājums, kurā apkopoti darbi, kas radušies no 60. gadu vidus līdz 70. gadu sākumam. Reizē tā ir arī izlase un jubilejas izdevums. Elza Sudmale (Grīnberga), kuru līdz šim pazinām kā labas literatūras labu tulkotāju (Ļ.Tolstoja, M. Gorkija, A. Serafimoviča, A. Kuprina stāsti, I. Gončarova "Parasts notikums", R. Hamzatova «Mana Dagestāna» u. c), tagad nostājas mūsu priekšā kā dzejniece. [..]
Gandrīz visi viņas dzejoļi ir lauku vidē (precīzāk – dabas valstībā) fundēti, dabas tēli, priekšstati un gleznas ieaužas gan mīlas dzejoļos ("Kā medus kārēs"), gan draudzībai un citām jūtām veltītajos ("Pienenes"). Labākie, bez šaubām, tie dzejdarbi, kuros dabas elementu atveidojumā iezīmējas arī skaidrāk izteikts otrais plāns dzejiskas paralēles, zemteksti ("Purva siekstas", "Roku grāvi", "Bērza cerība"). Visiemīļotākā uzturēšanās vieta krājuma liriskajai varonei ir mežs; koki, zāle, sūnas, ziedi savā augsnē un kustībā, ar floru saistītās krāsas, skaņas, smaržas un izjūtas nāk mums pretī vai ik rindā. Tikai retumis līdz ar dzejnieci noejam līdz jūrai vai vilcienā braucam no Vidzemes baltābola pļavām uz Rīgas pusi, lai atkal drīz vien atgrieztos bērnības un jaunības dienu pusē, lai atkal no dzērvenājiem un lācenājiem mācītos ikdienā nepieciešamo drosmi un neatlaidību. Autorei piemīt optimistisks dabas tvērums un izjūtas. Brīžam viņas dzejoļos pat nesaskatām kādu īpašu tēmu, bet saklausām gluži vienkāršu, cilvēcisku prieku par dzīvi un dzīvību ("Vasara")."

Vītols, Herberts. Par "Paļāvību". Karogs, 1972, Nr. 1.

Par dzejoļu krājumu "Dzērveņstīgas" (1979)
"Tāpat kā iepriekšējos krājumos, arī "Dzērveņstīgās" E. Sudmale turpina kultivēt sev tik raksturīgo ziemeļniecisko kolorītu (šķiet, ka mūsu dzimtene atrastos vismaz dažus simtus kilometru tālāk uz ziemeļiem) un ne mazāk ziemeļniecisko liriskās varones mentalitāti, kura aicināta izcelt mīlestības uguns dzīvinošo spēku. Mūsu dzejā patstāvīga, lepna, sīksta sieviete pazīstama, jau sākot ar folkloru, netrūkst niemēru arī mūsdienu dzejā. Šo tēlu mēs zinām visai niansēti, jo tajā izpaužas mūsu tautas sievietes mentalitāte. Tāpēc, lielos vilcienos zīmēta, šāda varone mums nav nekas jauns. Gaidīts tiek savdabīgāks, dziļāks šī rakstura zīmējums. E. Sudmales dzeja nav viengabalaina blakus patiesām emocijām, kas krājumā ir mazākumā, daudz gatavu, zināmu atziņu, pārdzīvojuma sadomātības... [..]
Autorei labāk padodas tie dzejoļi, kuros viņa ļaujas kādai noskaņai, visbiežāk dabas izraisītai (tikai šīs etīdes, impresijas savās noskaņās stipri vienveidīgas), taču tur, kur dzejoli rada nevis "mīlestības dvēsele", bet prāts, atrodam diezgan daudz pārliecinošas sadomātības ("Sevmīlība", "Par pacietību un Bēthovenu", "Jauns karavīrs raksta uz mājām", "Bezbēdīgie ritmi"). Vērojot dzejnieces attīstību, šķiet, ka viņa savu augšanu pārāk forsē, cenšoties būt ražīgāka, nekā tas ir viņas spēkos, un tāpēc kļūst liekvārdīga, ir spiesta ņemt no vispārīgu atziņu apcirkņa un aizvien vairāk nokļūst citu dzejnieku radīto darbu varā, neapzināti pārnesot uz savu dzeju svešas intonācijas, pat rindas [..]."

Mackova, Jolanta.Ja nemeklējam graudus vien. Literatūra un Māksla, 1979, 21. decembris.

Dzimtais vārds

Grīnberga

Ceļojums

Somija

1971
Zviedrija

1972
Vācijas Demokrātiskā Republika

1974
Ungārija

09.1976
Vācijas Demokrātiskā Republika

08.1978
Vācijas Demokrātiskā Republika
Dalība tulkotāju seminārā.

02.10.1988–12.10.1988
Rostoka

Izglītība

1930–1931
Cēsis

1931–1936
Dzērbenes sešklasīgā pamatskola
Dzērbene

1936–1939
Cēsu Pilsētas vidusskola
Cēsis

1939–1941
Jelgavas 2. ģimnāzija
Jelgava

1944–1947
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Mākslas zinātnes nodaļa

1947–1949
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

Darbavieta

1948–1956
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktore

1956–1965
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Vecākā redaktore

1965–1968
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Vecākā redaktore

1968–1973
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Oriģināldaiļliteratūras redakcijas vadītāja

1973–1982
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Vecākā redaktore

Dalība organizācijās

1961–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

1990–2005
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Biedre

Apglabāts

2005
Raiņa kapi