Elza Mīla Ābele

2 bildes

01.02.1904 – 29.06.2002

Elza Ābele (1904–2002) – valodniece un rakstniece. Izglītību ieguvusi Rīgā, Tērbatā un Valmierā, beigusi Latvijas Universitātē Baltu filoloģijas nodaļu. Pirmā literārā publikācija 1922. gadā. No 1930.–1940. gadam bijusi "Latviešu konversācijas vārdnīcas" redaktore. 1944. gada rudenī ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur strādāja par skolotāju latviešu bēgļu skolās, Kopš 1949. gada dzīvoja Adelaidē, Austrālijā. Līdzās pedagoģes darba austrāliešu skolās no jauna pievērsusies literārajai jaunradei. Izdoti romāni "Ar saknēm izrautie" (1968) un "Mīlestība" (1984), kuros autobiogrāfiskas iezīmes un vērojumi, tēlojot gan laiku Latvijā, gan latviešu inteliģences dzīvi Austrālijā,

Dzimšanas laiks/vieta

01.02.1904
Ēvele

Miršanas laiks/vieta

29.06.2002
Adelaida

Personiska informācija

Dzimusi lauku tirgotāja Dāvida un Betijas (dzimusi Purgaile) Skrastiņu ģimenē. Pirmā pasaules kara apstākļu dēļ, apmeklējusi dažādās ģimnāzijas Valmierā, Tērbatā un Rīgā.


1928
: apprecējusies ar dabas zinātnieku un dzejnieku Kārli Ābeli (1896–1961), dēls – dzejnieks un ģeologs Kārlis Ābele (dzimis 1937), meita Zaiga (precējusies Sudrabs), meita Maija (precējusies Seglinieks).

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija

1922: tēlojums "Sveiciens augstskolai" laikrakstā "Students" 28. septembrī (ar pseidonīmu Smaida).


LITERĀRIE DARBI

1968: romāns "Ar saknēm izrautie".

1984: romāns "Mīlestība".

Prozas darbi un dzejoļi iespiesti žurnālā "Daugava", "Ceļa Zīmes" un laikrakstos "Tēvija", "Vircburgas Latviešu Vēstis","Austrālijas Latvietis"; piedalījusies Austrālijas latviešu literāros sarīkojumos.

Citātu galerija

PAR ROMĀNU "AR SAKNĒM IZRAUTIE" (1968)

"Tajā jūtam literāro talantu, bet darbam ir vairāk dokumentāra, mazāk literāra nozīme. [..] Liekas, romānā iekausēta laba tiesa autobiogrāfisku elementu, un starp personām var manīt portretējumus, kam modeļi bijuši Austrālijas latviešu sabiedrībā pazīstamas personas. [..] Kā dokumentārs romāns Elzas Ābeles darbs Ir ar nenoliedzamu nozīmi un var saistīt lasītāju interesi. Tajā izsekojam latviešu gaitām no ierašanās Austrālijā līdz laikam, kad viņi tur sāk iejusties, iedzīvoties. Šai gadījumā gan nav runa par „caurmēra latviešiem", bet tikai par inteliģences pārstāvjiem. Taču tas varbūt jo svarīgāk, jo viņiem pārslēgšanās mums vissvešākā kontinenta apstākļiem un dzīves veidu nez vai nebija visgrūtākā. No daudziem, kas tēlojuši latviešu trimdinieku likteņus svešās zemēs, svešos apstākļos, vairāk vai mazāk pasvītrādami disonances, Elza Ābele atšķiras ar vēlēšanos šīs disonances atrisināt, lai nokļūtu līdz ausij pieņemamam akorda kaut ari tas tomēr skanētu minora.

Rudzītis, Jānis Romāns par dzīvi Austrālijā. Latvija, 1969, 4. janv.

Saiknes

Pseidonīms

Smaida

Papildu vārdi

Skrastiņa

Izglītība

Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija
Raiņa bulvāris 29, Rīga

Tartu
Mācījusies Puškina meiteņu ģimnāzijā Tērbatā.

Valmiera
Mācījusies latviešu ģimnāzijā Valmierā.

–1922
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

1922–1930
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējusi Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: baltu filoloģija, beigusi ar maģistra grādu.

1926
Rīgas Tautas konservatorija
Rīga
Beigusi teorētisko mūzikas priekšmetuklasi ar tiesībām mācīt mūziku vidusskolās.

1958
Adelaida
Ieguvusi skolotājas tiesības (Teachers Certificate).

Darbavieta

Adelaida
Skolotāja austrāliešu skolās.

1930–1940
Rīga
Redaktore darbā pie Konversācijas vārdnīcas.

1945–1949
Mērbeka
Latviešu valodas skolotāja Latviešu ģimnāzijā Mērbekā.

1945–1949
Pineberga
Latviešu valodas skolotāja Pinebergas latviešu vidusskolā.

Ceļojums

1930
Itālija

1963
Bangkoka
Devās apciemot dēlu Kārli Ābeli.

Dzīvesvieta

1944–1949
Vācija
Dzīvojusi latviešu bēgļu nometnēs Ašerslēbenā, Mērbekā un Pinebergā.

1949–2004
Adelaida

Emigrē

1944
Vācija
Rudenī ar ģimeni devusies bēgļu gaitās.

1949
Austrālija