Eduards Kozlovskis
18.10.1878 – 24.05.1943
Dzimšanas laiks/vieta
18.10.1878
Dzimis Varakļānu pagasta Masaļsku ciemā.
Miršanas laiks/vieta
24.05.1943
Kirovas apgabala Kaiskas rajona Volosnicā, vienā no Vjatlaga nometnēm, Krievijā, konkrēta vieta nav zināma.
Personiska informācija
KOZLOVSKIS Eduards (1878.18.X Varakļānu pag. Masaļsku c. - 1943. 24.V Kirovas apg. Kaiskas raj. Volosnicā, vienā no Vjatlaga nometnēm, Krievijā, kapa vieta nav zināma) - latgaliešu sabiedrisks darbinieks un grāmatizdevējs. Eduarda Kozlovska, juniora, tēvs.
Dz. zemnieku ģim. Kad K. bija 3 gadus vecs, nomira viņa tēvs, māte bija spiesta atdot zēnu audzināšanā savam brālim. Beidzis Varakļānu pagastsk. (1893). K. iestājās darbā Viļānu ādu fabrikā. 1897 devies uz Pēterburgu, kur māc. par burtlici, tad strād. vairākās tipogrāfijās. Turpinājis izglītību privātos kursos. Rosīgi darbojies latgaliešu nac. atmodas kustībā. 1910 sakarā ar mātes nāvi atgriezies Latgalē. 1912 K. piedalījies Rēzeknē pirmās latv. tipogr. "Dorbs un zineiba" dibināšanā, bijis tās pārzinis un tehn. vadītājs. Kopā ar S.Cunski un S.Tuču izdevis tirdzniecības sk. audzēkņu vākto latv. folkloru: pasakas (1913), tdz. (1914), mīklas (1915), kalendāru "Latgola" (1915). 1916 kopā ar N. Rancānu tipogrāfijā nodib. burtliču sk., kur strād. par skolotāju. Ljas apvienošanās kongresā Rēzeknē 1917 IV ievēlēts Latgales zemes padomē. Izd. laikr. "Breivais Vords" (1917), un kalendāru "Aglyuna" (1917). Vadījis tipogr. "Gromota" Rēzeknē (1921-23), izd. un rediģējis laikr. "Dryva" (1932).
Izd. vairāk nekā 20 grāmatu, galvenās: K. sastādītās lasāmās grām. "Lobo sākla" (1-3, 1921-22) vairāki izdevumi dažādos gados, gramatikas uzdevumu krāj. "Gramatikas aizdavumi" (1921), ābece "Lementars del mozim bārnim" (1917), "Krīvu-latgalīšu-vocu vordneica" (1918), tdz. krāj. "Dzimtines skaņes" (1-2, 1918), Naaizmērstules un S. Putāna darbi.
K. atdzejojis no kr. un poļu val., rakstījis par latgaliešu kult. jautājumiem. 1920 bijis Rēzeknes apr. valdes pr-ja biedrs, strād. Latgales pagastu sav. (1923-26), pēc tam atvēris privātu rakstu darbu biroju. par aktīvu sab. darbu apbalvots ar triju Zvaigžņu ordeni (1927).
1932 rediģējis laikr. "Dryva". No 1933 strād. par Rēzeknes pols. valdes sekretāru un valdes locekli. Kopā ar M.Apeļu, S.Seiļu un K.Strodu-Plencinīku organizējis Rēzeknē latgaliešu grām. izstādi (1936, Pļaujas svētku laikā). kas kļuva par pamatu Latgales Centrālā muzeja izveidei. K. bijis viens no muzeja dibinātājiem 1940.
1941. 14.VI K. ģim. deportēta uz Krasnojarskas novadu, bet k. pats ieslodzīts Kirovas apg. nometnē. - Ps.: Maltanīts.
L. Erts L. Uzklausot tautas ilgas // Brīvā Daugava, 1993, 23.XI; Trojanovskis V. Latgaļu grāmatizdevējs // Ludzas Zeme, 1993, 26.XI; Broks J. Eduards Kozlovskis // Broks J. Latgales kultūras darba entuziasti. R., 1995; Latkovskis D. Eduards Kozlovskis // Latkovskis D. Nacionālā atmoda Latgalē. Rēzekne, 2002. 2.d.
I. Salceviča
Profesionālā darbība
Publicējis dzejoļus, atdzejojumus no krievu un poļu valodas: latgaliešu periodiskajos izdevumos ar pseidonīmu Maltanīts.
Nodarbes
Pseidonīms
Maltanīts
Izglītība
beidzis kursusizglītību turpinājis privātos kursos
1893
mācījiesbeidzis Varakļānu pagastskolu