Artis Ostups

Dzejnieks un literatūrkritiķis Artis Ostups dzimis 1988. gadā Madonā. Pēc Ādažu vidusskolas absolvēšanas studējis Latvijas Kultūras akadēmijā un Latvijas Universitātē. Ieguvis filozofijas maģistra grādu. No 2014. līdz 2018. gadam strādājis Rakstniecības un mūzikas muzejā, pildot projektu kuratora pienākumus. Patlaban strādā par pētnieku LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, kā arī vada laikmetīgās literatūras un filozofijas žurnālu "Puctum". Artis Ostups debitē dzejā ar krājumu "Biedrs Sniegs" (2010), kam drīz seko krājumi "Fotogrāfija un šķēres" (2013) un "Žesti" (2016). Ostupa dzejai raksturīga spilgta vizualitāte un intelektuāla refleksija apvienojumā ar precīzu un oriģinālu valodas lietojumu. Viņa darbi tulkoti vairākās Eiropas valodās. ASV iznācis dzejoļu krājuma "Žesti" tulkojums (2018). Paralēli dzejas rakstīšanai Ostups regulāri publicē recenzijas par jaunākajām grāmatām, raksta filozofiskas esejas par dažādiem ar literatūru un mākslu saistītiem jautājumiem un iesaistās literatūrai veltītu pasākumu rīkošanā.

2005. gadā pirmoreiz piedalījies skolēnu literārās jaunrades vasaras seminārā "Aicinājums", viņa dzejoļus recenzēja Aivars Eipurs, Ieva Melgalve un Māris Salējs. Pirmie dzejoļi publicēti 2005. gadā portālā "Satori".

---

Cittautu autoru darbu tulkojumi

2011: piedalījies Volta Vitmena (Walt Whitman) dzejas izlases atdzejošanā (Neputns).
2011: tulkojis Valtera Benjamina (Walter Benjamin) Rīgai veltīto tekstu "Stereoskops" (publicēts interneta žurnālā "Satori").
2012: atdzejojis Gotfrīda Benna (Gottfried Benn) dzejoli "Cikls" (publicēts interneta žurnālā "Satori").
2014: kopā ar Arvi Vigulu atdzejojis Dmitrija Sumarokova (Дмитрий Сумароков) dzejoļu krājumu "Café Europe" (Orbīta).
2018: atdzejojis Ingeborgas Bahmanes (Ingeborg Bachmann) dzeju (darbi nolasīti "Punctum" festivālā).

---

Līdzdalība ar literatūru saistītos projektos

2006: Jaunā Rīgas teātra izrādē "Latviešu mīlestība" izmantoti daži Arta Ostupa dzejoļi.
2014-2015: kopā ar grupu "Sigma" piedalījies projektā "Dzejkoncerts".
2016: kopā ar grupu "Sigma" piedalījies projektā "Mūsdienu skaņu celiņš".
2017: viens no pasākumu cikla "Punctum festivāls. Iztēles ģeogrāfija" organizatoriem.
2018: viens no pasākumu cikla "Punctum festivāls. Pēc atmiņas motīviem" organizatoriem.

---

Organizatoriskā darbība

2014: kopā ar Justīni Janpauli un Igoru Gubenko izveidojis literatūras un filozofijas interneta žurnālu "Punctum".

Par dzejoļu krājumu "Biedrs Sniegs" (Mansards, 2010)

"Ostupu ar [Arvi] Vigulu, pagaidām tuvāko domubiedru viņu paaudzē, vieno interese par dzeju ne tikai kā pašatklāsmi, savu vētru un dziņu demonstrējumu, bet arī kā kārtīgi nostrādātu mākslas darbu. Dzejoļus veido nevis kopā sagrābstīti personiskās dzīves izjūtu mirkļi, kas izteikti lasītājam neatšifrējamos tēlos, bet gan visai precīzi, ar jutekļiem uztverami tēli, kas mērķtiecīgi palīdz pateikt, kas nu kuro reizi sakāms."

Vērdiņš, Kārlis. Puisītis un jauneklis. Latvju Teksti, Nr. 2, 2010.

Par dzejoļu krājumu "Fotogrāfija un šķēres" (Mansards, 2013)

"Ostupa dzejā līdzās pastāv un pārklājas daudzas realitātes un laiktelpas, un tomēr autoram tās ir izdevies atklāt caur šauru skatījuma prizmu, it kā visus grāmatā redzamos un tikai uzminamos un nojaušamos laikus, vietas un notikumus dzejas varonis patiešām nestu uz saviem pleciem, un atsevišķos ceļa gabalos tos tiek ļauts panest arī lasītājam, taču neapgrūtinot viņu ar lieku smagumu, atstājot vieglu izbrīnu par to, kā tik daudz iespējams iekļaut kādā veselumā (sevī), to nesagraujot."

Rudzīte, Katrīna. Klusās fotogrāfijas. Satori, 16.10.2013.

Par dzejas krājumu "Žesti" (Neputns, 2016)

"Ostupa dzeja nekad nav bijusi ritmiska un skaniskiem mākslinieciskiem paņēmieniem bagāta, drīzāk vizuāla, intelektuāla; Ostupu nevarētu eksponēt arī "ar izcilu valodas izjūtu" apveltīto dzejnieku panteonā; šīs dzejas dzejiskums izpaužas tēla intensitātē, idejas un emocijas koncentrētā precizitātē, valodas figūrā kā vērtībā."

Baklāne, Anda. Tumsas stūrgalvība. Domuzīme, Nr. 2, 2016.