Ilma Grauzdiņa

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (1)

VārdsIlma Grauzdiņa
Personiska informācija

GRAUZDIŅA Ilma (*1948.9.II Rīgā) – muzikoloģe: mūzikas teorētiķe un vēsturniece, pedagoģe. Vecāki Olga un Voldemārs G. bijuši  ilggadēji H. Medņa vadītā Skolot. nama kora dalībnieki. Viņu iespaidā pievērsusies mūzikai. 1955-66 māc. EDMV: sākumā J. Daugules klav. klasē, no 9. kl. mūz. teorijas nodaļā. 1966-71 stud. LVK muzikoloģijas nod., kuru abs. ar izcilību; izstrādājusi diplomdarbu Variēšanas procesi Imanta Kalniņa simfonijās (zinātniskā vad. J. Bogatirjova). 1973-83 papildin. Maskavā, Gņesinu Mūz. ped. inst. (tagadējās Gņesinu Krievijas Mūz. akadēmijas) neklātienes aspirantūrā. Kopš 1973 ir pasniedzēja JVLMA  Muzikoloģijas (līdz 2009 Mūz. teorijas) katedrā, no 1989 docente, kopš 1993 profesore. 1989-2005 bijusi arī Mūz. teorijas katedras vad., 2005-08 Mūz. ped. katedras vad., 2002-05 prorektore zinātniskajā un radošajā darbā. Kopš 2008 ir JVLMA Muzikoloģijas katedras Mūz. teorijas klases vad. un JVLMA Senāta pr-ja. Līdzās dažādiem lekciju kursiem (solfedžo,  mūz. forma, analīze un teorija, mūz. teorētisko priekšmetu metodika, mūz. psiholoģija u. c.) vada studentu bakalaura un maģistra darbus, doktora disertācijas. Pamatstudiju programmās viņas klasi abs. S. Pļavniece (tag. Šmite), A. Barkāne, I. Udodova, I. Gaile, I. Petļaka, I. Rozenbaha, I. Zeidemane, E. Selga, A. Ustjaņivska, G. Goiževska, J. Čakare (tagad Bimbere)  u. c. Doktora disertācijas G. vadībā aizstāvējuši A. Beitāne, I. Žune un V. Bernhofs. 1991-2002 G. pasniegusi mūz. teor. priekšmetus arī Salaspils MMāS. Bijusi KM Māc. iestāžu Metodiskā kabineta mūz. teorētisko priekšmetu metodiķe (1971-89), epizodiski pasn. JMMV un EDMV.

Publicējusi virkni darbu, kas adresēti gan mūz. mācību iestāžu, gan vispārizglītojošo skolu ped. un audzēkņiem. 1993-96 KM pasūtītā projekta Mūzikas vēsturisko un teorētisko disciplīnu materiālu komplekss republikas profesionālās izglītības trīspakāpju sistēmai ietvaros izstrādājusi principiāli jaunu mūz. teor. priekšmetu programmu mūz. skolām, kas paredz teorijas ciešāku saikni ar muzicēšanu un radošo, t. sk. improvizācijas spēju attīstību. Kopš 1996 G. darbojas Izgl. min. darba grupā, kas radīta vispārizglītojošo skolu māc. priekšmeta Mūzika programmu un māc. līdzekļu izveidei. Šobrīd sadarbību turpina kā lektore. Piedalās arī skolotāju kvalifikācijas celšanas kursu darbā, org. seminārus, audzēkņu jaunrades konkursus u. c.

Kopš 70. gadiem G. interešu lokā pastāvīgi ir Ljas ērģeļmāksla. Laikr. LunM publicējusi recenzijas par ērģeļkoncertiem, rakstījusi anotācijas sērijā Latvijas vēsturiskās ērģeles izdotajām skaņuplatēm, veidojusi ērģeļmākslai veltītus TV un radioraidījumus. Kopš 80. gadiem vada LVK/JVLMA koncertlekciju ciklus Ērģeles – J. S. Bahs – laikmets, Piektdienu muzikālās pēcpusdienas u. c. Publicējusi virkni rakstu un metodisku materiālu par atsevišķiem ērģeļmākslas aspektiem almanahā Latviešu mūzika u. c. izdevumos. Trešās atmodas laikā (80./90. gadu mijā) piedal. Ljas Ērģeļu centra darbā: lasījusi ievadvārdus un rakstījusi anotācijas konc. Ljas bazn., festivālos Sasaucas Latvijas ērģeles, Rīgas Doms u. c. Sarakstījusi grāmatu Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē, par ko 1988 saņēmusi LZA J. Sudrabkalna prēmiju. Uz šīs u. c. publikāciju pamata 1993 aizstāvējusi promocijas darbu Latvijas ērģeļkultūra gadsimtu ritumā Eiropas kontekstā, iegūstot mākslas zinātņu doktores grādu. Kopš 1995 ir Amerikas Latviešu Ērģeln. ģildes goda biedre, kopš 1999 – Ljas Ērģeln. ģildes biedre. Sastādījusi vairākus ērģeļmūzikas krājumus.

Līdzās ērģeļmākslai G. pētījusi arī citus Ljas mūz. vēstures aspektus, t. sk. DZSV kustību, LK/JVLMA darbību u. c. Darbojas rakstu krājumu Mūzikas akadēmijas raksti (JVLMA, kopš 2004) un Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais (DU, kopš 2009, ar citiem nosaukumiem kopš 2005) redkolēģijās.

Kopš 1977 G. ir LKS biedre un līdzdarbojusies Mūz. dienās dažādos Ljas rajonos, regulāri uzstājusies Baltijas muzikologu konferencēs, publicējusi recenzijas un ekspresrecenziju ciklus par jaunumiem Ljas koncertdzīvē. 2011 saņēmusi JVLMA augstāko apbalvojumu – JVLMA un Swedbank Gada balvu 2010. Kā pētniece un lektore aktīvi piedalījusies JVLMA 90. gadskārtas (2009-10) un Jāzepa Vītola 150. atceres pasākumu (2013) sagatavošanā un norisē.

G. ir komp. R. Jermaka dzīvesbiedre. Jaunākā meita Auriga Jermaka ir muzikoloģe un pedagoģe, vecākā meita  Eridana Žiba – pianiste un pedagoģe.

DARBI. Grāmatas: Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē, R., 1987; Kora dziesmas parauganalīzes, R., 1987; Dziesmu svētki Latvijā (līdzautors O. Grāvītis), R., 1990; Dziesmu svētku gara gaita (līdzautors A. Poruks), R., 1990; Latvijas ērģeļkultūra gadsimtu ritumā Eiropas kontekstā, R., 1993; Latviešu tautasdziesma tautā, R., 1994; Mūzikas mācība [Programma mūzikas skolu jaunākajām klasēm], R., 1994; Mana skaņu pūralāde, R., 1995; Doctor Gradus ad Parnassum [Darba burtnīca mūzikas skolu jaunākajām klasēm], 1. daļa, R., 1995; Doctor Gradus ad Parnassum [Darba burtnīca mūzikas skolu vidējām klasēm], 2.daļa, R., 1995; Rūķcepure: Mūzikas valodas mācība uzdevumos un vingrinājumos, R., 1996; Palīgs skolotājam mūzikas mācībā pamatskolā, R., 1997; Taisīšu tiltu pār plašu jūru: Latviešu dziesmu svētki pasaulē (līdzautors A. Poruks), R., 1998; Mūzika 9.-12. klasei (līdzautors Ē. Siliņš), R., 1998; Mūzikas burtnīca 9. klasei, R., 1999; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (līdzautors O. Grāvītis), R., 1999; Metodiski materiāli 9.-12. klašu mūzikas skolotājiem, R., 2001; Mūzikas burtnīca vidusskolai (līdzautore I. Čerpinska), R., 2001; Pūces skola [darba burtnīcas mūzikas mācībā mūzikas skolas 1.-3. klasei], 1.-3. daļa,  R., 2001-2003; Dziesmu svētku mazā enciklopēdija (sast.), R., 2004; Mūzika 6. klasei un Mūzikas burtnīca 6. klasei (līdzautors I. Vasmanis), R., 2004; Mūzika 7. klasei un Mūzikas burtnīca 7. klasei (līdzautors I. Vasmanis), R., 2005; Mūzika 8. klasei un Mūzikas burtnīca 8. klasei (līdzautors I. Vasmanis), R., 2006; Mūzika 9. klasei un Mūzikas burtnīca 9. klasei (līdzautori I. Vasmane, I. Vasmanis), R., 2008; Izredzētie. Latvijas lielā kora virsdiriģenti, R., 2008; Mūzikas mācība. Mūzikas literatūras un solfedžo integrētais kurss [metodisks materiāls] (līdzautors V. Bernhofs), R., 2011; Mūzika okupācijā. Latvijas Mūzikas dzīve un jaunrade 1940–1945 (līdzautori A. Klotiņš, L. Kārkliņš, D. Mazvērsīte, I. Šarkovska-Liepiņa), R., 2011. Raksti: Tradicionālā mūzika un solfedžo: tonālās un modālās domāšanas pamatu apguve uz latviešu tautasdziesmu bāzes // Latviešu tautas instrumentālā mūzika: process, mijiedarbe, problēmas, sast. I. Grauzdiņa un Ē. Daugulis, D-pils, 2006, 69. lpp.; Grieziet ceļu, grieziet ceļu praktiskai un radošai muzicēšanai mūzikas skolā // Mūzikas vēstures un teorijas mijiedarbe: Zinātniskais rakstu krājums, sast. I. Grauzdiņa un Ē. Daugulis, D-pils, 2008, 81. lpp.; Skolotāja tēls studentu atmiņās, atceroties mūzikas skolā un vidusskolā aizvadītos gadus // Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais, [1], sast. I. Grauzdiņa un Ē. Daugulis, D-pils, 2009, 133. lpp.; Kā dzīvoja un strādāja Latvijas Konservatorija 1940/1941. mācību gadā // Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais, 2, sast. I. Grauzdiņa un Ē. Daugulis, D-pils, 2010, 41. lpp.; Kadences kā formas tēlainie mezglu punkti Jāņa Ivanova [1906 - 1983] klavierdarbos // Mūzikas akadēmijas raksti, 7, sast. B. Jaunslaviete, 2010, 77. lpp.; Leonīda Breikša dzeja mūzikā un mūzika dzejā // Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais, 3, sast. I. Grauzdiņa un Ē. Daugulis, D-pils, 2011, 82. lpp.; Jauni fakti par Valkera ērģelēm Rīgas Domā // Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais, 4, sast. I. Grauzdiņa un Ē. Daugulis, D-pils, 2012, 120. lpp.; Skaņu ierakstu izmantojums muzikālās dzirdes attīstībā // Māksla un mūzika kultūras diskursā, 1, red. K. Laganovska, S. Iļjina, Rēzekne, 2012, 85. lpp; System of pitch and rhythm patterns to promote aural attention abilities by 7-8 years old children [līdzautors V. Bernhofs un R. Kreicbergs] // The GSTF Journal of Law and Social Sciences(JLSS). Global Sciences and Technology Forum, 2012 (1/2), 57. lpp.

LIT.: Ģeibaks M., Cik stīgu ir gaismai // Skola un Ģimene, 1985, 12, 18. lpp.; Latviešu komponisti un muzikologi 1989, sast. Lolita Fūrmane, R., 1989, 49. lpp.; Rotkāja E., Ilmas Grauzdiņas radošās personības portrets: bakalaura darbs (glabājas RPIVA bibliotēkā), 2001; Dūmiņa L., Mūzikas akadēmija apbalvo labākos [par JVLMA Gada balvas pasniegšanu] // Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 2011.7.I

B. Jaunslaviete, A. Rapa

 

Nodarbespedagoģe
vēsturniece
muzikoloģe
Dzimšanas laiks/vieta1948
ApbalvojumiLatvijas Rakstnieku savienības prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē jeb Grāmata par Latvijas ērģeļu būvētājiem, spēlētājiem, instrumentiem un mūziku".
1988

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.