Ernests Rirdāns

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (3); Mākslinieks (9); Recepcijas persona (3)

Attēli: Attēla autors(2); Persona attēlā(3)

VārdsErnests Rirdāns
Papildu vārdiErnests Eduards Rirdancis
KopsavilkumsErnests Rirdāns (īst. v. Ernests Rirdancis; 1901–1954) – feļetonists, karikatūrists. Mācījies Rīgas pilsētas amatniecības skolā un Latvijas Mākslas akadēmijā, bijis Latvijas tēlotāju mākslinieku biedrības biedrs. Pirmā pasaules kara beigu gados viņa interesi saista teātris un viņš Krievijā latviešu bēgļu teātros parāda ievērojamas aktiera dāvanas. Kopš 1923. gada publicējis karikatūras periodiskajos izdevumos "Svari", "Brīvā Zeme", "Latvis", "Rīts", "Jaunākās Ziņas", "Vecais Sikspārnis", "Aizsargs", kopš 1936. gada piedalījies izstādēs. Bijis redaktors un redakcijas loceklis žurnālā "Svari" (1929-31) un redakcijas kolēģijas loceklis žurnālā "Aizsargs" (1932-40). Apbalvots ar Atzinības krustu. Sadarbojies ar feļetonistiem Ačuku (A.Rubertu) un K.Krūmāju (K.Štrauhu). 1942.-1944. gadam Rīgas radio programmās publicējis asi politiskas karikatūras par padomju okupācijas gadu (1940-41) un kara notikumiem. Izdevis karikatūru krājumu "Trijotne" (1942, izdota arī vācu valodā "Das Trio"). 1944. gadā izbraucis uz Vāciju, 1948. gadā pārcēlies uz Lielbritāniju. Londonā izdevis karikatūru krājumu par J.Staļinu – "Tētiņš Josifs Rirdāna zīmējumos" (1949, teksts arī angļu valodā) un "Uncle Joe" (1952), par latviešu bēgļu gaitām – "DievPutniņš" (1950) ar Drūmā (K.Salma-Salmiņa) "Ģeogrāfijas īso kursu" un feļetonu krājumu "35 ielāpi" (1951, kopā ar Ačuku un Drūmo, R. ilustrācijas).
Personiska informācijaDzimis mašīnista ģimenē.
1926. gadā salaulājies ar Emmu Lilli Bankavu.
Citātu galerijaSākoties otrajam karam, viņš arvien vairāk pievēršas politiskai karikatūrai, karodams ar to pret savas tēvzemes ienaidniekiem un politiskiem avantūristiem. Viņa zīmētais tēvocis Džo, kuram veltītā karikatūru sērija iznākusi grāmatā 1950. gadā, tāpat Hitlera rēgainie vaibsti ir kļuvuši par simboliem, kas sevī vieno latviešu protestu pret varmācību. Tikpat zīmīgas viņa Rūzvelta un Čerčila karikatūras, rādot lielās politikas maldu ceļus. Latvijas brīvības pēdējos gados Rirdāns strādāja ciešā sadarbībā ar feļetonistiem Ačuku un Kārli Krūmāju. Ačuks palika Latvijā. Krūmāju nāve aizsauca 1944. g. augustā tikpat untumainā pēkšņumā kā Rirdānu. Abu kopīgi radīts tēls ir Vilibalds Drosmiņš, latviešu Sveiks otrā kara apstākļos. Pēc kara Rirdāns viņu paaugstināja par dižkareivi un katru gadu publicēja Vilibalda Drosmiņa kalendāru. Dzīvodams Anglijā, Rirdāns sadarbojās ar jaunās paaudzes feļetonistu Drūmo (K. Salmiņu). Abu kopīgi radīta grāmata, izmantojot arī pieejamos Ačuka darbus, ir lelāpi. [..] Viņš mācās Rīgas pilsētas amatniecības skolā un vēlāk Latvijas mākslas akadēmijā prof. R. Zariņa vadītajā grafikas klasē. Pamanīdams sava audzēkņa izcilo karikatūrista talantu, Zariņš pievērš viņa interesi šim žanram. Rirdāns kļūst par Zariņa tuvāko palīgu humoristiskajā žurnālā "Svari", un, sākot ar 1924. gadu, "Svaros" bieži atrodami Rirdāna zīmējumi.
Tā kā Zariņš ir ļoti aizņemts akadēmijā un vērtspapīru spiestuvē, Rirdāns laikiem veic visus "Svaru" darbus, bet, kad izdevējs ilgu laiku nemaksā solīto algu, viņš paliek bez līdzekļiem studiju turpināšanai, un konflikta dēļ viņam jāatstāj tiklab "Svari", kā akadēmija. Pēc šī pagrieziena Rirdāns strādā satīriskajos žurnālos "Lapsene", "Sikspārnis", "Pūcesspieģelis", "Dadzis". Arvien biežāk viņa zīmējumi parādās arī dienas presē. Ilgus gadus viņš žurnāla "Aizsargs" tehniskais redaktors un kādu laiku aizsargu spiestuves vadītājs. 1947. gada vasarā Rirdāns no Vācijas ierodas Anglijā, pāris gadus ir virtuves strādnieks nometnēs Hullā un Londonā. Londonas avīzei tā gada rudenī sākot iznākt reizi nedēļā, viņš kļūst par vienu no darbīgākajiem līdzstrādniekiem. Neaizmirstamas palikušas daudzās naktis, kad kopā ar viņu šķirbainā Pedingtonas istabā gāzes spuldzes gaismā vajadzēja gatavot laikraksta maketu fotokopiskajam iespiedumam. Rirdāns zīmēja virsrakstus un karikatūras, pēc dienas darba virtuvē gaiņādams miegu ar stipru kafiju, šo rindu rakstītājs līmēja teksta slejas un zīmējumus lielajās maketa lapās. Kad manas rokas apgura pēkšņā, ļaunā slimībā, Rirdāna nakšu darbs ītona laukuma dzīvoklī ievilkās garumā, un bieži viņš atturīgi bažījās, cik ilgi to varēs izturēt. Kādu laiku viņš vadīja Londonas avīzes darbus un nolēma mēģināt dzīvot tikai no karikatūru, feļetonu un grāmatu ienākumiem. Kad maizes rieciens sadila pavisam plāns, viņš strādāja fabrikā un 1953. gadā dažus mēnešus uzkāpa uz kuģa par pavāra palīgu.
Jānis Andrups. Ernests Rirdāns. Māksla, Nr.1 (01.01.1991)
Nodarbespublicists
karikatūrists
Dzimšanas laiks/vieta28.05.1901
Rīga
Rīga
Dzīvesvieta1948–1954
Londona
London, Ontario, Canada, N6A 3K7
IzglītībaRīgas pilsētas amatniecības skola
Rīga
Rīga

Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1050
Darbavieta1929–1931
Žurnāls "Svari"
Rīga
Rīga
redaktors un redakcijas loceklis

1932–1940
Žurnāls "Aizsargs"
redakcijas kolēģijas loceklis
Dalība organizācijāsLatvijas tēlotāju mākslinieku biedrība
Emigrē1944
Vācija
Germany
Miršanas laiks/vieta14.08.1954
Londona
London, Ontario, Canada, N6A 3K7
Apglabāts
Pelni izkaisīti kādā Londonas parkā.

Kartes leģenda

Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
28.05.1901Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Londona
(London, Ontario, Canada, N6A 3K7)
1948 - 1954DzīvesvietaPilsēta
3Londona
(London, Ontario, Canada, N6A 3K7)
14.08.1954Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
5Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
6Kalpaka bulvāris 13, Rīga
(Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja
7Rīga
(Rīga)
1929 - 1931DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.