Biruta Senkēviča-Ziemane

lv

Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (17); Recepcijas persona (11)

Attēli: Persona attēlā(2)

Vārds	Biruta Senkēviča-Ziemane
Kopsavilkums	Biruta Senkēviča-Ziemane (1904–1993) – folkloriste, etnogrāfe, literāte, žurnāliste un sabiedriska darbiniece. Dzimusi Jūrkalnes pagastā, izglītību pamatos ieguvusi pašmācības ceļā. 1944. gadā devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk dzīvoja Toronto. Vākusi folkloras tekstus, sarakstījusi vairākas folkloristiskas ievirzes grāmatas. Lielu daļu sava mūžu veltījusi skolotājas un redaktores darbam. Folkloras, prozas un dzejas grāmatu un daudzu skatuvisku uzvedumu autore kopš 1927. gada, vairāku neatkarīgās Latvijas laikrakstu līdzstrādniece, vēlāk redaktore "Tēvzeme" Vācijā un "Brīvajā Balsī" Kanādā, Latviešu preses biedrības Kanādas kopas dibinātāja. Vairāku grāmatu autore gan daiļliteratūrā, gan etnogrāfijā.
Personiska informācija	Dzimusi Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagasta Lanceniekos. Lancinieku saimnieka ģimene bērniem (3 brāļi un 2 māsas) svētīta, to starpā Biruta izceļas ar savu sparu, drosmi un zinātgribu. Vēlāk dzīvojusi un darbojusies Rīgā un arī savās lauku mājās Tērvetes Zelmeņos. Izšķirīgs brīdis viņas dzīvē bijis, kad frontei tuvojoties, nepilnas stundas laikā vajadzējis atstāt savas lauku mājas Zelmeņus, lai kopā ar vīru, agronomu Voldemāru Ziemani, dotos trimdā. Dzimtenē dzejniecei palikušas daudzas vērtīgas latviešu mākslinieku gleznas, mīļas grāmatas un citas vērtības. Precējusies ar agronomu Voldemāru (Valdi) Ziemani.
Profesionālā darbība	Literārā darbība 1930: pirmā publikācija - raksts "Jaunatnes audzināšana" laikrakstā "Kurzemes Vārds" 20. novembrī. Laikrakstā "Brīvā Zemē" iespiesti 28 stāsti. Viņas darbi lielāko tiesu palikuši izkaisīti periodikā, jo ar grāmatu izdošanu nav laimējies. Iebrūkot boļševikiem pirmo reizi, tika iznīcinātas iespiešanai nodotās divas stāstu grāmatas jaunatnei: "Degošais brīdis" un "Samaksātā dzīve." Arī vācu okupācijas laikā sakārtotais stāstu krājums "Spējais pagrieziens" palika spiestuvē. Darbi Dzimtenē manuskriptā palicis etnogrāfisks pētījums - "Ganu dzīve" un Jelgavas spiestuvē stāstu grāmata "Samaksātā dzīve". 1939: grāmata "Godi Vidus-Kursā", sērijā "Latviešu folkloras krātuves materiāli, B. 5 (5. burtnīca). 1940: grāmata "Senie Jāņi Zemgalē" (Kārļa Strauberga virsredakcijā), sērijā: "Latviešu folkloras krātuves materiāli ; B. 9 (9. burtnīca)". Bēgļu nometnē Vācijā sarakstīta grāmata "Latviešu godi"; ietver ap 1000 tautas dziesmu un raksturīgākās rotaļas. 1957: grāmata "Latviešu ģimenes godi". 1963: stāstu krājums "Ziedošais ērkšķis". 1965: dzejas krājums "Zeme un jūs". 1969: grāmata "Jāņi - vasaras saulgrieži" (K.Barona prēm. 1970; Latvijā 1992). 1976: dzejas krājums "Baltie bērzi". Darbība folkloristikā Sākot ar 1938. gadu nelielas apceres ("Dārzāji tautas dziesmās un ticējumos", "Ganiņš dainās", "Siena pļāvējs dainās", "Senās talkas", "Veļu godināšana", "Senas vedības", "Mūsu senču ticējumu Jaungada naktī", "Putni tautas dainās") galvenokārt publicētas žurnālā "Mūsu Mājas Viesis" un "Darbs un Zeme". Sadarbībā ar Pēteri Šmitu, Kārli Straubergu un Ernestu Blesi vākusi folkloras un etnogrāfiskos materiālus, daļēji tos nododot Folkloras krātuvei, daļēji publicējot Folkloras krātuves materiālu sērijā: "Godi Vidus-Kursā" (1939, Kārļa Strauberga redakcijā, saņēma Kultūras fonda godalgu), "Senie Jāņi Zemgalē" (1940). Rīgas radiofonā lasījusi vairāk kā 30 lekciju par etnogrāfiju un ar to saistītiem tematiem. Piedalījusies profesora Luda Bērziņa vadītos semināros Rīgā, turpinot saraksti ar profesoru par folkloras jautājumiem arī pēc dzimtenes atstāšanas. Latvisko gara mantu krāšana tā kļuvusi par nozīmīgu viņas mūža darba daļu. Nozīmīgākā darbības nozare – etnogrāfija. Latvijas Kultūras fonds godalgojis viņas darbus "Senie Jāņi Kurzemē" un "Kurzemes godi", par pētījumiem etnogrāfijā un latvisko stāju saņēmusi "Latvju Dainu" komplektu. Trimdā sarakstījusi un iestudējusi piecus Jāņu brīvdabas uzvedumus, arī Ūsiņdienas, Apkūlību, Ziemassvētku, Lieldienu uzvedumus, izrādei sagatavots 4 cēlienu uzvedums "Senlatviešu kāzas". Darbība žurnālistikā Latvijā darbojusies presē – laikrakstos "Brīvā Zemē," "Kurzemes Vārds", "Zemgales Vēstnesis", "Zeltene" un citur, tur kopš 1927. gada publicēti dzejoļi, apceres un stāsti. Trimdā turpinājusi darbu žurnālistikā, strādājusi laikraksta Tēvzeme" (Hānava) redakcijā. 1949–1951: laikraksta "Brīvā Balss" (Toronto) redaktore. 1974–1975: žurnāla "Treji Vārti" redkolēģijas locekle. Sabiedriskā darbība 1949: decembrī dibinājusi Latviešu Preses biedrības Kanādas kopu. Darbojusies Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) un Toronto Latviešu biedrības valdē. Pazīstama kā kvēla patriote, it sevišķi rūpējoties par mūsu jaunatnes nacionālo ievirzi un audzināšanu. Kopš 1962. gada, kad nodibināts B. Senkēvičas fonds, tas apbalvo par izcilām sekmēm un labāko latviešu valodas prasmi sekmīgākos latviešu skolu absolventus visas Kanādas mērogā. 2001. un 2002. gadā Birutas Senkēvičas-Ziemanes fonds piešķīris arī godalgas labākajiem literārās sacensības darbu autoriem prozā un dzejā.
Citātu galerija	Par Biruta Senkēvičas personību un darbību ".. pulcējoties dzejnieces un sabiedriskās darbinieces Birutas Senkēvičas jubilejas svinībās, nebūs grūti šai vakarā viņu garā iedomāties Jūrkalnes saulainajās druvās un vēlāk skolotājas gaitās, skaistākās jaunības dienas veltījot jaunatnes audzināšanai, bet arī ar riteni braucot pa Kurzemes, Latgales un Vidzemes ceļiem, lai ar bites čaklumu vāktu latviešu tautas folkloru." Vtr. Cildinājuma runu maratons. Latvija Amerikā, 1970, 7. febr. Par grāmatu "Godi Vidus-Kursā" (1939) "156 lappušu biezā grāmatā Latviešu folkloras krātuve izdevusi Birutas Senkevičas sakopotās seno laiku ziņas par godiem Vidus-Kursā, kas savāktas un uzrakstītas Alsungā, Gudeniekos, Basā, Sakā, Dunalkā, Rudbāržos, Skrundā, Jūrkalnē, Ulmālē, Ēdolē, Raņķos, Virgā, Durbē. Visvairāk ziņu ir no Alsungas un suitu apgabaliem; tās ir vērtīgākās. [..] Kursas seno godu ierašu aprakstus Biruta Senkeviča kārtojusi cilvēka mūža rituma secībā: Pirmkārt - bērnu godības ar radību, piertižu, krustību, šķirību norisēm; otrkārt - tautās iešanas godības ar precību, derību, vedību (kāzu), pūra vešanas un vedību (tautieša sētā) aprakstiem; treškārt - sēru godības ar miršanas, bedības, veļu goda senajām parašām. Aprakstos ietilpst ticējumi, kas likti dažādo maģisko izdarību pamatos, tad pašas izdarības, kas jo bieži izvēršas krāšņā un plašā latviskā ceremoniālā un jau pieminētās, īpašos gadījumos dziedamās, zīmīgās dziesmas. Īsumā pieminēta un cik necik nojaušama arī etnogrāfiski visai interesantā, līdz šim pavisam maz pētītā parādība - radu pulka tiesiskais un sabiedriskais kārtojums un viņu savstarpējās attiecības senos laikos. Diezgan daudz grāmatā dažādu aprakstu, piemēram, ziņas par ēdienu sagatavošanu, mielastiem un to pasniegšanas kārtību, pie galda sēdēšanas kārtību, seno dzērienu pasniegšanu un dzeršanu, ziņas par tautas tērpiem un to nēsāšanu, ziņas par braukšanu, jāšanu, pajūgiem u. c. Doti arī daži tautas deju un rotaļu apraksti un beidzot liels skaits ļoti vērtīgu, senu, tagadnē aizmirstu, apvidus vārdu, īpatnēju priekšmetu un izdarību apzīmēšanai. Tūliņ gan jāpiezīmē, ka nezin kāda iemesla dēļ, nav ievērota visai svarīga elementāra prasība, pierakstot interesantajiem apvidus vārdiem, kuri vienā otrā vietā tekstā iespiesti pat retināti, to pagastu vārdus - kur dotie apvidus vārdi uzrakstīti un kur tie senāk lietoti." Sējējs, 1940, Nr. 6. Par dzejas krājumu "Zeme un jūs" (1965) "Senkeviča ir patriote un cīnītāja. To liecina viņas dzeja katra rinda. Viņa pat pārāk uzsver idejisko un nacionālo momentu, tāpēc mākslinieciskais atstāts novārtā. Un tā jau sākumā jāsaka, ka tā ir cīnītaja, sludinātāja un apsūdzētāja dzeja mūsu tautas likteņsituācijā, bet nepretendē būt mākslas dzeja, tā kā tādai tai ir sava jēga un kategorija." Spoģis, Alberts. Varoņu jundai un dzimtenei. Latvija, 1966, 9. apr.
Nodarbes	literāte rakstniece sabiedriskā darbiniece
Dzimšanas laiks/vieta	11.11.1904 Jūrkalne Jūrkalne, Jūrkalnes pagasts, Ventspils novads Dzimusi Lanceniekos.
Dzīvesvieta	00.04.1949–00.05.1993 Toronto Toronto, Ontario, Canada
Izglītība	Beigusi pedagoģiskos kursus ar pamatskolas skolotājas tiesībām. Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studējusi baltu filoloģiju.
Darbavieta	Latviešu folkloras krātuve Rīga Rīga Folkloras krātuves, kā arī Valsts Vēsturiskā Mūzeja uzdevumā apceļo dažādas Latvijas malas, krādama tautu tērpus un folkloras materiālus - dziesmas, rotaļas, paražu aprakstus. It īpaši šo materiālu viņa sakrājusi savā dzimtajā novadā. 1945–1947 (Datums nav precīzs) Hānava Hanau, Hesse, Germany Strādājusi par lektori Hanavas latviešu nometnē ar UNNRA's atbalstu atvērtajā Tautas augstskolā, kas dibināta, lai palīdzētu vidusskolu beigušiem jauniešiem palīdzēt sagatavoties studijām augstskolās. 1945–1948 Laikraksts "Tēvzeme: Latvian Newspaper" Hānava Hanau, Hesse, Germany Literārās nodaļas vadītāja. 1945–1949 Hānava Hanau, Hesse, Germany Dzīvoja latviešu bēgļu nometnē.
Dalība organizācijās	Konkordijas "Zelmenis" goda filistre. Latviešu preses biedrība Kanāda Canada Kanāda kopas biedre, arī goda priekšsēde. Akadēmiskās organizācijas Konkordija Zintniece locekle. Latviešu preses biedrība Rīga Rīga
Emigrē	00.02.1949 Kanāda Canada Izceļoja no latviešu bēgļu nometnes Hānavā.
Miršanas laiks/vieta	10.05.1993 Toronto Toronto, Ontario, Canada
Apglabāts	Toronto Toronto, Ontario, Canada Apbedīta Jorkas kapos.

Apbalvojumi	PBLA Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par darbu "Jāņi – vasaras saulgrieži". 1970

Kartes leģenda

Dzimšanas laiks/vieta:

Dzīvesvieta:

Miršanas laiks/vieta:

Emigrē:

Apglabāts:

Izglītība:

Darbavieta:

Dalība organizācijās:

Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.

#	Vieta	Datums	Veids	Vietas tips

1	Jūrkalne (Jūrkalne, Jūrkalnes pagasts, Ventspils novads)	11.11.1904	Dzimšanas laiks/vieta	Ciems
2	Toronto (Toronto, Ontario, Canada)	01.04.1949 - 01.05.1993	Dzīvesvieta	Pilsēta
3	Toronto (Toronto, Ontario, Canada)	10.05.1993	Miršanas laiks/vieta	Pilsēta
4	Kanāda (Canada)	01.02.1949	Emigrē	Valsts
5	Toronto (Toronto, Ontario, Canada)	(Nav norādīts)	Apglabāts	Pilsēta
6	Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)	(Nav norādīts)	Izglītība	Ēka, māja
7	Hānava (Hanau, Hesse, Germany)	1945 - 1947	Darbavieta	Pilsēta
8	Hānava (Hanau, Hesse, Germany)	1945 - 1948	Darbavieta	Pilsēta
9	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Darbavieta	Pilsēta
10	Hānava (Hanau, Hesse, Germany)	1945 - 1949	Darbavieta	Pilsēta
11	Kanāda (Canada)	(Nav norādīts)	Dalība organizācijās	Valsts
12	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Dalība organizācijās	Pilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.