Roalds Dobrovenskis

Roalds Dobrovenskis dzimis 1936. gada 2. septembrī Ļipeckas apgabalā Jeļecā, Krievijā, drīz pēc tam ģimene pārcēlusies uz Gatčinu. Otrā pasaules kara laikā tēvs frontē gājis bojā. Kara sākumā ar mammu dzīvojis Ļedenskā Vologdas apgabalā, vēlāk Novosokoļņikos netālu no Veļikije Lukiem, Daugavpilī un Maskavā.

1954. gadā Roalds Dobrovenskis absolvējis Maskavas Valsts kora skolu, 1954. un 1955. gadā studējis Maskavas konservatorijā. No 1958. līdz 1973. gadam strādājis par žurnālistu Habarovskā un Sahalīnā. 1975. gadā absolvējis Augstākos literatūras kursus Maskavā.

Roalds Dobrovenskis ir precējies ar dzejnieci Veltu Kaltiņu, kopš 1975. gadā dzīvo Latvijā. No 1977. līdz 1979. gadam un no 1989. līdz 1991. gadam bijis žurnāla "Daugava" nodaļas redaktors, bet no 1991. līdz 1995. gadam – žurnāla galvenais redaktors. No 1983. līdz 1988. gadam strādājis par redaktoru izdevniecībā "Liesma".

Kopš 1973. gada Roalds Dobrovenskis ir Krievijas PFSR Rakstnieku savienības biedrs, kopš 1976. gada – Latvijas Rakstnieku savienības biedrs.

1981. gadā saņēmis Dzejas dienu balvu dzejas kritikā par rakstiem laikrakstā “Literatūra un Māksla” (par Raiņa un Ojāra Vācieša darbu atdzejojumiem krievu valodā), 1999. gadā – Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu par romānu “Rainis un viņa brāļi”, savukārt 2006. gadā viņam piešķirta Latvijas Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu literatūrā un tulkošanā.

Roalds Dobrovenskis ir viens no trim pirmajiem, kam 1995. gadā piešķirta Latvijas pilsonība par īpašiem nopelniem. 2013. gadā viņam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis (III šķira), kopš 2002. gada rakstnieks ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Rakstnieks publicējas kopš 1955. gada. Krievijā izdota pasaka “Aiz vijoles atslēgas” (1967), garstāsti “Mana pilsēta Kiteža” (1972) un “Augstu, trešajā stāvā” (1974), Latvijā – biogrāfiskie romāni “Alķīmiķis jeb Komponista Aleksandra Borodina dzīve» (krieviski 1984, latviski 1987), “Reiz dzīvoja bruņinieks nabags… Grāmata par Musorgski” (1986, latviski 2016), “Rainis un viņa brāļi” (latviski 1999, atkārtoti 2005 un 2015; krieviski 2000, atkārtoti 2015), “Magnus, dāņu princis” (2004) un “Dons Kihots, viņa zirgs Rosinante, Sančo Pansa un Tobosas Dulcineja 400 gadu garumā, kā arī šeit un šodien” (2007). 2016. gadā izdots Veltas Kaltiņas un Roalda Dobrovenska kopkrājums “Dzeja. Стихи”.

Romāns “Rainis un viņa brāļi” daudzu uzskatā ir līdz šim izcilākā grāmata, kas sarakstīta par Raini; Ausma Cimdiņa to nodēvējusi par saturīgāko un būtiskāko latviešu romānu 20. gadsimta otrajā pusē.

Roalds Dobrovenskis ir viens no visu laiku spožākajiem latviešu dzejas atdzejotājiem un prozas tulkotājiem. Tulkojis krievu valodā Raiņa (traģēdijas “Indulis un Ārija” un “Jāzeps un viņa brāļi”), Aleksandra Čaka, Ojāra Vācieša, Imanta Ziedoņa, Vitauta Ļūdēna, Imanta Auziņa, Māra Čaklā, Ulda Leinerta, Klāva Elsberga, Māras Zālītes (lugas “Margarēta”, “Tiesa”, romāns “Pieci pirksti”), Andra Kolberga, Melānijas Vanagas (“Veļupes krastā”), Sandras Kalnietes (“Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”), Ingas Ābeles (romāns “Klūgu mūks”), Andra Grūtupa (“Tiesāšanās kā māksla”), Jura Zvirgzdiņa, Jāņa Joņeva, Jura Rubeņa u. c. latviešu autoru darbus. Dzeja, proza, atdzejojumi un raksti publicēti periodikā Krievijā – “Angara”, “Daļņij Vostok”, “Družba narodov”, “Ļiteraturnoje obozreņije” – un Latvijā: “Rodņik”, “Daugava”, “Karogs”, “Avots”, “Literatūra un Māksla” un citur. Sastādījis Ivana Buņina dzejoļu krājumu “Aukstais pavasaris” (1986, paralēli krievu valodā) un Raiņa lugu izlasi krievu valodā “Lugas” 2 sējumos (1991, arī priekšvārda un komentāru autors).

Informāciju apkopoja Jānis Oga.