Uldis Auseklis

Uldis Auseklis par dzejas rakstīšanu teicis: “Dzejoļus rakstīt ir ļoti atbildīgs darbs…. Esmu pateicīgs vietām un stundām, kas dāvājušas man dzejoļus. Ir vietas, kuras tev uztic savas gaismas spēles, savus putnus, savu vientulību, debesis, puķes, nojautas vai ūdeni māla krūzē un dāvā steidzīgus, bet labus un radošus mirkļus.” (Uldis Auseklis piedalīsies dzejas pasākumā bērniem. Liepajniekiem.lv, 2011, 7. sept. https://www.liepajniekiem.lv/aktiva-zona/uldis-auseklis-piedalisies-dzejas-pasakuma-berniem)

Uldis Auseklis dzimis 1941. gada 30. oktobrī Mētrienas pagasta Ataugās. Beidzis Ļaudonas vidusskolu (1962) un Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1967). Uldis Auseklis no 1966. līdz 1973. gadam strādāja Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, no 1973. līdz 1982. gadam izdevniecības "Liesma" Mūzikas un mākslas literatūras izdevumu redakcijā, no 1982. līdz 1985. gadam Bērnu literatūras redakcijā, bet no 1985. līdz 1989. gadam bija Bērnu literatūras redakcijas vadītājs. Savukārt no 1990. līdz 1992. gadam Uldis Auseklis bija galvenais redaktors grāmatu apgādā "Sprīdītis". 1992. gada jūlijā viņš nodibināja pats savu apgādu "Garā pupa".

Kopš 90. gadu sākuma Uldis Auseklis ražīgi strādā bērnu literatūras laukā. Egīls Venterspar viņu teicis: “Uldis Auseklis kā personība un dzejnieks iemieso galveno īpašību, kas nepieciešama, lai rakstītu bērnu literatūru, – knēveļu uzticību. Bērns ir ģeniāls literatūras vērtētājs – viņš jau pēc pirmās lappuses zina, vai grāmata ir laba vai ne. Un neviens viņam neiestāstīs pretējo.” (LALIGABA žūrijas ekspertu vērtējumi 2016. https://www.laligaba.lv/index.php/lv/kakens-margrietinas)

Viņš ir vairāku dzejoļu krājumu bērniem autors: "Mēness platmalē" (1991), "Kaķis ada zeķes zaķim" (1995), "Pulkstenis bonbongas dala" (1997), "Uz Klidziņu ar vienu koka zirdziņu" (2001), "Ķirbis saķēris iesnas" (2001), "Ko dara runcis Francis" (2002), "Runcis Francis un Parīzes dancis" (2003), "Ķiparri ūsās piparrus berrr" (2003), "Kad lido dzilna zaļa" (2004), "Še tev sauja piparkūku" (2005), "Runcis Francis, jeb, Pasaule sēd uz velosipēda" (2010), "Zīlītes pīlītes pūš" (2011), "Apaļš mēness, apaļš runcis" (2013), "Sīli iesēj zīli: maza sauja mīlestības Latvijai" (2014), "Klusā daba" (2014), "Dziesmiņa piekusušai kaķenītei" (2014), "Bante un tante" (2014), "Kaķēns margrietiņās" (2016), "Divas astes mušas kuļ" (2016), "Piparkūkas īkšķi tur" (2017), "Un tu esi brīvs" (2019), "Četras otas" (2019), "Burtiņš lēkā burkānos" (2019). Tapuši arī prozas darbi bērniem "Vēja kungs un briļļainais runcis, jeb, pasaka pasaku pasaka" (1999), "Trīs pasakas par baltām ķepām" (2007), "Viscaurumainākās siermaizītes" (2017). Uldis Auseklis sastādījis arī vairākas bērnu grāmatas un arī bērnu dzejas almanahu "Garā pupa" (1983–1988, 1990, 1991, 1994, 1998).

Viņš raksta arī dzeju pieaugušajiem. Iznākuši krājumi "Nopūt tumsu" (1995), "Nenopūt nojautas" (1999) un "Saplaukst puķes retas – trioletas" (2002), "Kūp kafija krūzē" (2005), "Vijolē spēlējas rudens" (2006), "Tepat ir viss" (2006), "Ja nebūtu Ziemassvētku, es tos izdomātu" (2007), "Un gaismas nomodā paliek" (2008), "Aizvien" (2010), "Man ir brīsniņš gaiša laika" (2012), "Tik krāsas dzirkst klusāk" (2016). Uldis Auseklis tulkojis arī no krievu valodas.

1997. gadā saņēmis Pastariņa prēmiju par grāmatu "Kaķis ada zeķes zaķim". Saņēmis Literatūras gada balvu par grāmatu "Kaķēns margrietiņās" un Autortiesību bezgalības balvu par dziesmu "Piparkūkas danco" (2017). Saņēmis grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2018" balvu par mūža ieguldījumu Latvijas grāmatniecībā. Apbalvots ar Atzinības krustu (IV šķira, 2019).