Darbi: Darba autors (9); Komentāra autors (3); Recepcijas persona (6)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Staņislavs Antonijs Emils Kolbuševskis |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Stanisław Antoni Emil Kolbuszewski |
| Kopsavilkums | Staņislavs Kolbuševskis (1901–1965) – poļu literatūrzinātnieks, latviešu literatūras popularizētājs Polijā. Studējis Varšavas un Poznaņas universitātēs (1919 –1923), 30. gadu otrā pusē papildinājis zināšanas Sorbonnas un Berlīnes universitātēs. Strādājis Poznaņas (1931–1934), Vroclavas (1945–1954) universitātēs, Opoles pedagoģiskajā institūtā (1955–1964). Docējis slāvu literatūras un vispārējās literatūras vēstures kursus Latvijas Universitātē (1934–1944). Publicētas vairākas monogrāfijas poļu valodā, ap 400 rakstu par poļu literatūru un poļu literatūras darbiniekiem, teātri, to vidū arī par poļu un latviešu literatūras literārajiem sakariem. Zinātnisko interešu lokā līdzās komparatīvistikai bijusi romantisma pētniecība literatūrā un teātrī. Latviski izdots pētījums “Poļu literatūra viduslaikos un renesansē” (1938). Ievadu un komentāru autors divām dzejas antoloģijām – “Poļu dzeja” (1937) un “Antologia poezji lotewskiej” (“Latviešu dzejas antoloģija”, izdota Polijā, 1938). 1939. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. |
| Personiska informācija | Dzimis 1901. gada 22. jūnijā Lielpolijas finanšu kameras viceprezidenta ģimenē. Bērni:
|
| Profesionālā darbība | 1930: ieguvis Dr. phil. grādu. 1932–1965: Polijas Zinātņu akadēmijas Literatūras komitejas loceklis. No 1937: Baltijas institūta (Gdiņa) biedrs. 1957: viesojās Rīgā, vācot materiālus pētījumam par Raini. 1958: piedalījās ar referātu IV starptautiskajā slāvistu kongresā Maskavā. Darbi latviešu valodā un par Latviju1937: Główne rysy kultury łotewskiej (Latviešu kultūras galvenās iezīmes)1938: Poļu literatūra viduslaikos un renesansē 1938: Praktiska rokas grāmata latviešu valodas mācībā 1939: W stolicach panstw baltyckish (Baltijas valstu galvaspilsētās)
1937: Poļu dzeja (atdzejojis Kārlis Krūza) |
| Citātu galerija | Par Staņislava Kolbuševska zinātnisko darbību"No aizvadītajiem darba gadiem, kas sākušies Latvijā, kad Latvijas Universitāte 1934. gadā St. Kolbuševski ievēlēja par slāvu literatūras ārkārtas profesoru (vecāko docentu), daudz veltīts tieši latviešu un poļu literatūras sakaru paplašināšanai un padziļināšanai. Vienpadsmit gadus strādādams mūsu universitātē (no 1936. gada par slāvu filoloģijas profesoru, no 1938. gada par vispārīgās literatūras profesoru, no 1944. gada decembra par romāņu filoloģijas katedras vadītāju), St. Kolbuševskis veicis nozīmīgu kultūras darbu. Neminot vairāk nekā 100 īsāku apcerējumu par poļu kultūras darbiniekiem, poļu rakstniecību, teātri, mūziku un zinātni, St. Kolbuševskis sarakstījis latviešu valodā pagaidām ari vienīgo monogrāfiju par poļu literatūru viduslaikos un renesansē (Rīgā, 1938). Nozīmīgs devums latviešu literatūrai ir K. Krūzas tulkotā antoloģija "Poļu dzeja" (Rīgā, 1937), kam ievadu uzrakstījis St. Kolbuševskis, kā arī nozīmīgs devums poļu literatūrai ir St. Čerņika tulkotā "Latviešu dzejas antoloģija" (Ostžešuva, 1938), kam St. Kolbuševskis sniedzis komentārus. Atgriezies Polijas Tautas Republikā, profesors savā dzimtenē turpina darbu latviešu literatūras popularizēšanā. Viņš tulko Tautas dzejnieka J. Raiņa darbus un raksta apcerējumus par latviešu literatūru. Savā jaunākajā darbā "Romantisms un modernisms" (Katovicē, 1959), kur sakopoti pētījumi par vairākiem poļu literātiem, ievietota ari īpaša nodaļa par valodu, kurā apcerētas valodas psiholoģijas un valodas estētikas problēmas, izmantojot arī latviešu valodas materiālu."Ozols, Arturs. Gadsimta ceturksnis latviešu un poļu literatūras sakaru laukā. Literatūra un Māksla, 1959, 19. decembris. |
| Saiknes | Staņislavs Francišeks Kolbuševskis (1933–1986) - Dēls Jaceks Kolbuševskis (1938) - Dēls |
| Nodarbes | tulkotājs literatūrzinātnieks pedagogs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 22.06.1901 |
| Izglītība | 1907 – 1911 Ļviva Lviv, Lviv Oblast, Ukraine Mācījies pamatskolā Ļvovā 1911 – 1918 Belsko-Bjala Bielsko-Biała, Silesian Voivodeship, Poland Mācījies Bjalas ģimnāzijā Silēzijā. 1919 Ļviva Lviv, Lviv Oblast, Ukraine Beidzis 7. ģimnāziju. 1919 – 1920 Varšava Warsaw, Masovia, Poland Varšavas Universitātes Filozofijas fakultāte 1920 – 1923 Poznaņa Poznań, Greater Poland, Poland Studējis Poznaņas Universitātes Humanitārajā fakultātē. 1923 Ieguvis ģimnāzijas skolotāja tiesības. 1925 – 1926 Sorbonnas Universitāte Parīze Paris, France Studējis franču literatūru 1928 – 1930 Sorbonnas Universitāte Parīze Paris, France 1928 – 1930 Berlīnes Humboltu universitāte Berlīne Berlin, Germany |
| Darbavieta | 1923 – 1925 (Datums nav precīzs) Poznaņa Poznań, Greater Poland, Poland Strādājis par skolotāju 1923 – 1928 Sroda Wielkopolska, Poland Strādājis par skolotāju 1930 – 1934 (Datums nav precīzs) Poznaņa Poznań, Greater Poland, Poland Poznaņas teātra studija, dramatiskās literatūras docētājs, profesors 1931 – 1934 Poznaņa Poznań, Greater Poland, Poland Poznaņas Universitāte, poļu literatūras vēstures docētājs 1934 – 1944 Latvijas Universitāte Rīga Rīga Filoloģijas un filozofijas fakultāte, slāvu literatūras ārkārtas profesors-vecākais docents. Lasījis kursu arī vispārējā literatūras vēsturē. No 1944. gada decembra īsu brīdi 1945 – 1954 Vroclava Wrocław, Lower Silesian Voivodeship, Poland Vroclavas Universitāte, Poļu literatūras katedras vadītājs 1955 – 1964 Opole Opole, powiat opolski, województwo opolskie, Polska Opoles Pedagoģiskā institūta rektors 1960 – 1961 Monreāla Montreal, Quebec, Canada Monreālas Universitāte, vieslektors |
| Dienests | 1918 – 1920 Polija Poland Polijas armija, brīvprātīgais |
| Miršanas laiks/vieta | 07.01.1965 Vroclava Wrocław, Lower Silesian Voivodeship, Poland |
| Apbalvojumi | Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar 1939. gada 25. septembra lēmumu. III šķira 1939 |
|---|
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Vroclava (Wrocław, Lower Silesian Voivodeship, Poland) | 07.01.1965 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Ļviva (Lviv, Lviv Oblast, Ukraine) | 1907 - 1911 | Izglītība | Pilsēta |
| 3 | Belsko-Bjala (Bielsko-Biała, Silesian Voivodeship, Poland) | 1911 - 1918 | Izglītība | Pilsēta |
| 4 | Varšava (Warsaw, Masovia, Poland) | 1919 - 1920 | Izglītība | Pilsēta |
| 5 | Poznaņa (Poznań, Greater Poland, Poland) | 1920 - 1923 | Izglītība | Pilsēta |
| 6 | Parīze (Paris, France) | 1925 - 1926 | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Ļviva (Lviv, Lviv Oblast, Ukraine) | 1919 | Izglītība | Pilsēta |
| 8 | Parīze (Paris, France) | 1928 - 1930 | Izglītība | Pilsēta |
| 9 | Berlīne (Berlin, Germany) | 1928 - 1930 | Izglītība | Pilsēta |
| 10 | Rīga (Rīga) | 1934 - 1944 | Darbavieta | Pilsēta |
| 11 | Poznaņa (Poznań, Greater Poland, Poland) | 1923 - 1925 | Darbavieta | Pilsēta |
| 12 | Sroda Wielkopolska, Poland | 1923 - 1928 | Darbavieta | Pilsēta |
| 13 | Poznaņa (Poznań, Greater Poland, Poland) | 1930 - 1934 | Darbavieta | Pilsēta |
| 14 | Poznaņa (Poznań, Greater Poland, Poland) | 1931 - 1934 | Darbavieta | Pilsēta |
| 15 | Vroclava (Wrocław, Lower Silesian Voivodeship, Poland) | 1945 - 1954 | Darbavieta | Pilsēta |
| 16 | Opole (Opole, powiat opolski, województwo opolskie, Polska) | 1955 - 1964 | Darbavieta | Pilsēta |
| 17 | Monreāla (Montreal, Quebec, Canada) | 1960 - 1961 | Darbavieta | Pilsēta |
| 18 | Polija (Poland) | 1918 - 1920 | Dienests | Valsts |
