Darbi: Darba autors (41); Tulkotājs (1); Redaktors (1); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (9)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Kārlis Kārkliņš |
|---|---|
| Pseidonīms | Voldemārs |
| Kopsavilkums | Kārlis Kārkliņš (1888–1961) – literatūrzinātnieks, pedagogs. Viņa mazdēls Juris Kronbergs – dzejnieks un tulkotājs. Dzimis Kauguru pagasta "Iemetēju" mājās. Mācījies Kauguru un Jaunvāles pagastskolās un Trikātas draudzes skolā. Beidzis Valmieras skolotāju semināru (1910). Strādājis tirdzniecības skolā Valmierā (1911-1919), pēc tam skolās Rīgā. Beidzis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu (1926), studējis ģermāņu filoloģiju Bonnas universitātē (1928-1929). No 1930. gada sācis strādāt Latvijas Universitātē, sākotnēji par docētāju, privātdocentu; profesors no 1943. gada. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, kur strādājis Baltijas universitātē Pinnebergā un Fišbahas latviešu nometnes ģimnāzijā. No 1951. gada dzīvojis ASV. Devis būtisku ieguldījumu Rūdolfa Blaumaņa, Friča Bārdas, kā arī Apsīšu Jēkaba, Viļa Plūdoņa, Annas Brigaderes, Kārļa Krūzas, Ata Kronvalda, Valda, Saulieša, Antona Austriņa daiļrades apguvē un izpratnē. Līdzās akadēmiskajam darbam lasījis lekcijas latviešu valodas metodikā un literatūras vēsturē dažādos skolotāju kursos. 20. gadsimta 20. un 30. gados sarakstījis daudzas latviešu valodas un literatūras mācību grāmatas pamatskolai. |
| Personiska informācija | Māte Anna Kārkliņš – laukstrādniece. Trīs reizes precējies. Pirmajā laulībā dzimusī vecākā meita Dzidra Kārkliņa (precējusies Kronberga) apprecējās ar mākslinieku un aktieri Rūdolfu Kronbergu. Kārļa Kārkliņa mazdēls Juris Kronbergs – dzejnieks un tulkotājs. Otrā laulība ar skolotāju Mildu Pommeri. Trešajai sievai, skolotājai un literatūrzinātniecei Mildai Gundegai Kārkliņai (dzimusi Vitrunga) veltīts trimdā tapušais Kārļa Kārkliņa dzejolis "Mīla". |
| Profesionālā darbība | 1910: pirmā publikācija – 1896. gadā 6. krievu ārstu kongresa sapulcē nolasītās krievu psihiatra, psihologa, neiropataloga Vladimira Behtereva runas "Apzinīgās darbības lokalizācija dzīvniekos un cilvēkā" tulkojums (publicēts ar pseidonīmu Voldemārs). No 1912. gada žurnālā "Druva", laikrakstā "Tēvija" u. c. rakstījis par literatūras jautājumiem. Kārlis Kārkliņš devis būtisku ieguldījumu Rūdolfa Blaumaņa, Friča Bārdas, kā arī Apsīšu Jēkaba, Viļa Plūdoņa, Annas Brigaderes, Kārļa Krūzas, Ata Kronvalda, Valda, Saulieša, Antona Austriņa daiļrades apguvē un izpratnē. 20. gadsimta 20. un 30. gados sarakstījis daudzas latviešu valodas un literatūras mācību grāmatas pamatskolai. Sarakstījis grāmatas "Rakstniecības teorija" (1921, 1928 {5}), "Latviešu literatūra" (1932, 1939 {5}), "Fricis Bārda" (1935, kopā ar Kārli Kraujiņu), "Kronvaldu Atis dzīvē un darbā" (1936, kopā ar Alfrēdu Gobu), valodas mācības grāmatu pamatskolai "Vārds" (1.-6. klasei, 1926-1930), "Latviešu tautas dziesmu problēmas", "Tīri toniskais pantmērs latviešu dzejā" (abas 1948), skolu vajadzībām "Latviešu literatūras vēsture" (1-4, 1946-1947), "Cittautu literatūra" (1-3, 1948-1949). Līdzās akadēmiskajam darbam lasījis lekcijas latviešu valodas metodikā un literatūras vēsturē dažādos skolotāju kursos. Piedalījies Izglītības ministrijas vidusskolas grāmatu vērtēšanas komisijā. Publikācijās un metodiskajos rakstos pievērsies literatūras teorijas jautājumiem, īpaši daiļdarba satura un formas vienotībai, daudzveidīgām metodiskām idejām dažādu literatūras veidu un žanru apguvē, kā arī dzejas apguves jautājumiem, atziņām par dzejas specifiku un dzejas mācīšanas īpatnībām pamatskolā un vidusskolā. 1940. gada 6. februārī ieguvis doktora grādu, aizstāvot disertāciju par tematu "Rūdolfa Blaumaņa darbu ārējā forma". |
| Citātu galerija | "Manās krūtīs vienmēr mita dziļas slāpes pēc zinātnes. Zinātni esmu mīlējis un nodevies tai ar visu sirdi. Tā bijusi mana mīļākā, kam esmu ziedojis savu mūžu. Zinātne ir spēks, kas vairāk saista, jo vairāk tam nododas. Zinātne tāpat aizrauj kā filozofija, māksla, reliģija." Kārkliņš, Kārlis. Mana dzīve. Ērmanis, Pēteris (virsredaktors). Trimdas rakstnieki. Autobiogrāfiju krājums. 1. sējums. Viļa Štāla apgāds, 1947, 158. lpp. "Kārlis Kārkliņš ir viens no nedaudzajiem mūsu literatūrzinātniekiem, kas nav rakstnieki. Labi pazīdams cittautu, īpaši vācu un krievu literatūru, kā arī literatūrzinātniekus, no kuriem viņš īpaši Valceļa, Ermatingera, Muller-Freienfelsa un formālistu skolas sasniegumus iekļāvis savas metodes pamatā, viņš prot gan dziļi iespiesties atsevišķa rakstnieka darbu ideju, motīvu un formas elementos, gan apvienot tos laikmetu un literāro virzienu attīstības gleznās. Viņa raksti par Apsīšu Jēkabu, Fr. Bārdu, bet jo sevišķi Blaumani, kura darbu apceri Kārkliņš bija izvēlējies arī savai disertācijai, pieder pie labākā, kas par šiem rakstniekiem atrodams. Tāpat dziļas vagas neiestrādātā laukā ir viņa pārskati par romantismu un reālismu latviešu literatūrā [..]. Bez tam viņš rakstījis par Valdi, Saulieti, Plūdoni, Austriņu, K. Krūzu, Brigaderi, objektīvi interpretēdams dažādus rakstniekus. Kārlis Kārkliņš daudz pūļu un intereses veltījis arī paidagoģijai, gan arī šeit palikdams tuvu literatūrai. Ģimnāzijā viņš daudzus gadus māca latviešu valodu. Viņa sastādītās un savā laikā diezgan plaši lietotās māc. grāmatas ir rakstniecības teorija un lasāmā grāmata. Skolotāju sanāksmēs un kursos viņš lasījis lekcijas par literatūru un literatūras metodiku. Daudz no viņa mācās arī jaunā literatūras zinātnieku paaudze universitātē, jo Kārkliņš, pieiedams ir dzīves, ir zinātnes uzdevumiem ar sirsnību un nopietnību, tā risina arī literatūras problēmas. Prazdams iejusties dzejas darba daiļumā, viņš tomēr nekad savu zinātnisko pētījumu nepadara beletristisku, nekad neizlīdzas ar poētiskiem, bet neskaidriem apzīmējumiem, kaut taisni literatūras pētnieki šai ziņā bieži grēko. Kārlī Kārkliņā ar analītisku domātāju laimīgi apvienota gaiša un silta personība." Ancītis, Krišjānis. Kārlis Kārkliņš. Tēvija, Nr. 4, 1942. gada 6. janvārī, 8. lpp. |
| Saiknes | Juris Kronbergs (1946–2020) - Mazdēls |
| Nodarbes | skolotājs literatūrzinātnieks pedagogs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 09.05.1888 Iemetēji Iemetēji, Kauguru pagasts, Valmieras novads |
| Dzīvesvieta | 1920 Rīga Rīga 1920. gadā Kārlis Kārkliņš kopā ar ģimeni pārceļas uz Rīgu. 1951 Amerikas Savienotās Valstis United States No 1951. gada dzīvojis ASV. |
| Izglītība | Kauguru pagastskola Kauguri Kauguri, Kauguru pagasts, Valmieras novads Jaunvāles pagastskola Jaunvāle Jaunvāle, Brenguļu pagasts, Valmieras novads Trikātas draudzes skola Trikāta Trikāta, Trikātas pagasts, Valmieras novads 1906 – 1910 Valmieras skolotāju seminārs Leona Paegles iela 40, Valmiera Leona Paegles iela 40, Valmiera 1911 1911. gadā ieguvis mājskolotāja tiesības krievu valodā. 1920 – 1926 Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte Rīga Rīga Beidzis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu. 1928 – 1929 Bonnas Universitāte Bonna Bonn, North Rhine-Westphalia Studējis ģermāņu filoloģiju. |
| Darbavieta | Latvijas Republikas Izglītības ministrija Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010 Strādājis Izglītības ministrijas vidusskolas grāmatu vērtēšanas komisijā. Kārļa Skalbes ģimnāzija Fišbaha Fischbach bei Nürnberg, Bavaria, Germany Strādājis Fišbahas latviešu nometnes ģimnāzijā. Valmieras sieviešu ģimnāzija Rīgas iela 42, Valmiera Rīgas iela 42, Valmiera, LV-4201 Strādājis par skolotāju. Bijis Valmieras apriņķa tautskolu inspektors. 1911 – 1918 Valmieras tirdzniecības skola Valmiera Valmiera Skolotājs 1919 – 1920 Valmieras pilsētas komercskola Valmiera Valmiera Valmieras tirdzniecības skolai pārveidojoties par Valmieras pilsētas komercskolu, Kārlis Kārkliņš kļūst par tās direktoru. Šeit turpina strādāt arī par latviešu valodas skolotāju. 1920 – 1940 (Datums nav precīzs) Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010 No 1920. gada līdz pat 1940. gadam strādājis par latviešu valodas un literatūras skolotāju Rīgas pilsētas 3. vidusskolā (vēlāk ģimnāzijā). 1923 – 1930 (Datums nav precīzs) Rīgas Skolotāju institūts Talsu iela 7A, Rīga Talsu iela 7A, Rīga, LV-1002 1923. gadā sācis strādāt par latviešu valodas metodijas skolotāju. Sākot darbu Latvijas Universitātē, 1930. gadā Kārlis Kārkliņš pametis darbu Rīgas Skolotāju institūtā. 1924 Rīgas pilsētas 2. vidusskola Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010 1924. gadā sācis strādāt par skolotāju arī Rīgas pilsētas 2. vidusskolā. 1929 – 1943 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 1930: ievēlēts par lektoru; 1932: ievēlēts par privātdocentu. Sākot ar 1932./1933. mācību gada pavasara semestri lasījis latviešu jaunākās literatūras kursu "Sabiedriskās individuālās diferencēšanās laikmets (1893–1919)". Otrā pasaules kara gados kļuvis par docentu latviešu valodas metodikā. 1943: ievēlēts par profesoru latviešu literatūras vēsturē. 1947 – 1949 (Datums nav precīzs) Baltijas Universitāte Pinneberga Pinneberg, Schleswig-Holstein, 25421 Latviešu literatūras vēstures profesors Baltijas universitātē Pinnebergā. |
| Dalība organizācijās | 1917 Valmieras apriņķa skolotāju biedrība Valmiera Valmiera Kārlis Kārkliņš ievēlēts biedrības valdē, pārstāvējis skolotājus bezzemnieku saeimā Valmierā 1917. gadā no 16. līdz 18. aprīlim. |
| Emigrē | 1944 Vācija Germany 1944. gadā emigrējis uz Vāciju. |
| Miršanas laiks/vieta | 17.12.1961 Ņujorka New York, USA Citos avotos – Vašingtonā. |
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Iemetēji (Iemetēji, Kauguru pagasts, Valmieras novads) | 09.05.1888 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Amerikas Savienotās Valstis (United States) | 1951 | Dzīvesvieta | Valsts |
| 3 | Rīga (Rīga) | 1920 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 4 | Ņujorka (New York, USA) | 17.12.1961 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 5 | Vācija (Germany) | 1944 | Emigrē | Valsts |
| 6 | Kauguri (Kauguri, Kauguru pagasts, Valmieras novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ciems |
| 7 | Jaunvāle (Jaunvāle, Brenguļu pagasts, Valmieras novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ciems |
| 8 | Trikāta (Trikāta, Trikātas pagasts, Valmieras novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ciems |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1920 - 1926 | Izglītība | Pilsēta |
| 10 | Leona Paegles iela 40, Valmiera | 1906 - 1910 | Izglītība | Ēka, māja |
| 11 | Bonna (Bonn, North Rhine-Westphalia) | 1928 - 1929 | Izglītība | Pilsēta |
| 12 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1929 - 1943 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 13 | Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Ēka, māja |
| 14 | Pinneberga (Pinneberg, Schleswig-Holstein, 25421) | 1947 - 1949 | Darbavieta | Pilsēta |
| 15 | Fišbaha (Fischbach bei Nürnberg, Bavaria, Germany) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsētas daļa |
| 16 | Valmiera (Valmiera) | 1911 - 1918 | Darbavieta | Pilsēta |
| 17 | Valmiera (Valmiera) | 1919 - 1920 | Darbavieta | Pilsēta |
| 18 | Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010) | 1920 - 1940 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 19 | Rīgas iela 42, Valmiera (Rīgas iela 42, Valmiera, LV-4201) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Ēka, māja |
| 20 | Talsu iela 7A, Rīga (Talsu iela 7A, Rīga, LV-1002) | 1923 - 1930 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 21 | Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010) | 1924 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 22 | Valmiera (Valmiera) | 1917 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
