Augusts Melnalksnis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (74); Tulkotājs (6); Atdzejotājs (1); Sastādītājs (5)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsAugusts Melnalksnis
PseidonīmsMelnais Alksnis, Sila Brencis (arī Silabrencis), Beku Bērtulis, Sveķu Miķelis, Mag. Bonifācijs Palustrus
KopsavilkumsAugusts Melnalksnis (1876–1944) – literatūrvēsturnieks, rakstnieks. Mācījies Valtenberģu draudzes skolā (1888–91), beidzis pedagoģiskos kursus Vietalvā (1897). Strādājis par pagasta rakstvedi, skolotāju Ropažos, Vecsalacas Cērpēnu skolā. Bijis laikraksta "Pēterburgas Avīžu Cīņa" un "Pēterburgas Lapa" redaktors (1906). 1905. g. revolūcijā Melnalksnis bija viens no mežabrāļu organizētājiem Vecsalacā. Vairoties no soda ekspedīcijām, dzīvojis dažādās vietās Krievijā, Somijā, Latvijā. 1909. gadā Melnalksnis apcietināts un izsūtīts mūža nometinājumā Sibīrijā. Pēc 1917.g. Februāra revolūcijas atgriezies Latvijā, dzīvojis Valmierā, rediģējis un izdevis laikrakstu "Vidzemnieks" (1919). 1919–1927. gadam bijis Valmieras apriņķa valdes priekšsēdētājs. Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma Melnalksnis strādājis Latvijas Radiofonā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Melnalksnis tulkojis un sakopojis stāstus un pasakas bērniem "Mazajo atpūtai" (1-4, 1902-11) un "Bērnu atpūtas brīžiem" (1-4, 1904-08). Bērniem rakstīts arī viencēliens "Nelāgais biedris" (1903). Mazpilsētas stāsti izdoti krājumā "Murdā" (1910). 1906.-1908. gadam sarakstītās bēgļu gaitu skices Melnalksnis apkopojis krājumā "Cerību un gaidu rītā" (1912), Sibīrijas laika dzīve tēlota drāmā "Atbalss taigā" (1918). Melnalkšņa pētījumi par dzimto pusi – Valmieras apraksti sakopoti grāmatā "Dzimtā zeme" (1921, 1923), "Mazsalaca", "Rūjiena senatnē un tagadnē" (abas 1928), "Limbažu saviesīgā biedrība", "Vecie Limbaži jautros nostāstos" (abas 1934) u.c. Melnalksnis sastādījis grāmatu "Vadonis pa rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku un kultūras darbinieku šūpuļa vietām" (1931). Periodikā publicēti Melnalkšņa raksti par G. Merķeli, J. Neikenu, Ausekli, R. Kaudzīti, Raini, Rietekli u.c. Dramatizējis J. Poruka stāstu "Kauja pie Knipskas" (1904, grām. 1919) un Sudrabu Edžus "Dullais Dauka" (1910). Tulkojis H. Ibsena luga "Heda Gablere" (1911), D. Merežkovska "Aleksandrs I" (1928) u.c.
Personiska informācijaDzimis saimnieka ģimenē, brālis – Krišs Melnalksnis, svaine Antija, dēls Sigurds Melnalksnis.
Profesionālā darbība1899: Pirmā publikācija – stāsts "Zem āmura" laikraksta "Dienas Lapa" literārajā pielikumā 20.XI.
Citātu galerija"Augusts Melnalksnis bija sava laikmeta dzīvā vēstures grāmata. Viņa kolosālā atmiņa bārstīja bagātīgu birumu it visās nozarēs. Tautas gara mantas un novadu vēsture, literatūra un sadzīves cīņas Melnalksni saistīja tikpat cieši kā asprātīgs anekdots vai bērnu gara dzīve, kam viņš – tēvocis Augusts, – gadiem ilgi radiofo nā veltīja savus dialogus. Viņš bija humora mīļotājs, viņš bija pats dzīvais humors. Daudzkārt sastopot Melnalksni uz ielas, viņš, nepaguvis vēl lāgā sasveicināties, klāj vaļā kādu asprātību. Pat vistraģiskākās situācijās viņš atrada mierinājumu veselīgā latviskā dzīves priekā. Ziemeļvidzemes dēls savās krūtīs nesa skaidru, apgarotu un jūtīgu latvisku kalpa zēna dvēseli. Melnalksnis bija lat viska personība mūsu avīžnieku saimē, un pēc viņa nāves tur paliks kāda neaizpildāma vieta. Rakstnieks bez noapaļotas, viengabalainas personības ir tikai rakstītājs. Melnalkšņa personība parādījās pat sīkākā avīžnieka rakstiņā. Viņa spalva allaž palika uzticīga klasiskajam latvju preses stilam, ko nodibinājuši E Dīriķis, A. Vēbers un citi latviešu avīžniecības celmlauži. Nekā kliedzoša, nekā ārīga – mierīgais latviskās domas plūdums labā latviešu rakstu valodā tērpts. Dzīves un sabiedrisko cīņu plūdums Augustā Melnalksnī atrada gudru vērtētāju un vērīgu novērotāju. Viņa acij nepagāja garām neievērots un nenovērtēts nekas svarīgs Latvijas sadzīves cīņu pēdējā pusgadusimtā. Ja Melnā Alkšņa (tā viņš dažkārt parakstījās) rakstus sakopotu, tad iznāktu biezi, biezi sējumi. Latvijas preses vēsturnieks tiem garām vienaldzīgi nepa ies, tāpat kā Melnalksnis nepagāja garām savu priekšteču rakstiem "Latviešu Avī zēs", "Baltijas Vēstnesī" un citos izdevumos. Zīmīgi, ka viņš tur meklēja visu, kas attiecas uz latviešu sadzīvi, vēsturi, kultūru un valodu. Ja viņš vecajos avīžu gada gājumos atrada kādu humora pilnu rakstu, tad pie alus kausa viņš nekavējās šo atradumu darīt zināmu draugiem."

E.B. Augusts Melnalksnis miris. Laikmets, Nr.35 (25.08.1944)

Literatūrā zināms ar pseidonīmiem Melnais Alksnis, Sila Brencis, Beku Bērtulis u. c., bet radio klausītājiem viņš bija "tēvocis (krusttēvs) Augusts". Tiesa, ka radio "balsis" bieži vien kļūst gandrīz vai par ģimenes locekļiem. Nozīmīgo raidījumu sēriju aizsāka 1935. gada martā ar vēstījumu par Vidzemes jūrmalu, 1937. gada [..] jūlijā jau pārraidīja 100. skaņu ceļojumu. Jubilejas pārraidei par godu klausītājus iepazīstināja ar dažiem profesionāliem noslēpumiem, ļaujot noprast, kas tieši skanēja tiešraidēs. "Raidīšana notiek no četrām studijām, pa kurām uzveduma laikā staigā kreklos izmetušies aktieri — ja jāstaigā tā, lai klausītāji dzird, tad pa dēli, ja tā, lai nedzird, — pa mīkstajām grīdsegām." Skaņu efektus atveidoja gan ar skaņu platēm: "[..] mašīnas, bērns, suņi, cepas, vistas, lauvas, žurkas, vilki, karš, ziema — staigā sniegā viens, staigā sniegā divi", gan trokšņus veidoja paši. "Vēl arvien studijā redzams lielais ūdens baseins, kas pie reizes bijis Daugava, Gauja, Lielupe, Venta un jūra, pa kuru brauc plosti, laivinieki cilā airus, un pakšķina kuģītis. Virs baseina ir četri lieli krāni: ūdenskritumam, sīkam lietutiņam, pērkona lietum, briesmīgam negaisam."
[..] Muzikālos fragmentus dažkārt saglabāja un izmantoja citos raidījumos, bet teksti zuduši. Tomēr ir iespējams uzzināt, ko talsenieki par savu pilsētu dzirdēja 1936. gada 23. novembra vakarā. Jūrmalas vēstures pētnieks Ainars Radovičs laipni dalījās ar A. Melnalkšņa sagatavotā raidījuma scenāriju. Tajā lomām atbilst tikai burti M., Dz., Č., V. un L., tomēr gandrīz visus tos iespējams identificēt, izmantojot citus avotus. Tie bija pats autors un aktieri Kārlis Dzelde, Teodors Lācis un Emīlija Viesture.
Lasījumu lomās daudzveidoja Raiņa "Karaļmeitas" un "Senatnes" deklamējumi arfistes Eiženijas Brūganes un T. Lāča izpildījumā. Arfas skaņu fons bagātināja Talsos dzimušās vācu dzejnieces Elizabetes Gērkes "Sapņu ezeram" deklamējumu. "Ieslēgts augstu koku zaļā lokā,/ Ezers sapņo mūža sapni sirmo./ Vēji nelauza te it nevienā kokā/ Zaru vaiņagu un dzelmi nesavirmo./ Krasta malu rotā zāle zaļā./ Ūdens spogulī plaukst rozes savā vaļā. [..]" Runātais lielākoties bija vīru balsīs, bet dāmas — Mirdza Bajare un Ellija Druva — dziedāja duetus. Pavisam astoņu muzikālo priekšnesumu vidū trīs Alfrēda Kalniņa kompozīcijas, četras tautas dziesmas (divas Talsu novadā pierakstītas: Jurjānu Andreja "Peliņš brauca, ratiņ` čīksta/ Bērniņam(i) miedziņ` ved [..]" un talsenieces Lerhes-Šepski "Tec, saulīte, drīz pie Dieva"), kā arī vīru balsis dziesmā "no plates" "Mūžam zili".
Antra Grūbe. Pirmie radiosižeti par Talsiem. http://www.talsuvestis.lv/2020/01/10/pirmie-radiosizeti-par-talsiem/
SaiknesAntija (1877–1967) - Svaine
Sigurds Melnalksnis (1905–1965) - Dēls
Krišs Melnalksnis (1879–1930) - Brālis
Nodarbesrakstnieks
literatūrzinātnieks
vēsturnieks
literatūrvēsturnieks
Dzimšanas laiks/vieta01.05.1876
Mazsalaca
Mazsalaca, Mazsalacas novads
Dzimis Valtenberģu, vēlākajā Mazsalacas pagasta Melnalkšņos.
Dzīvesvieta1917 – 1928
Valmiera
Valmiera

Pēc 1917.g. Februāra revolūcijas atgriezies Latvijā


1928 – 1944
Rīga
Rīga
Izglītība1888 – 1891
Valtenberģu pagastskola
Mazsalacas pagasts
Mazsalacas pagasts, Mazsalacas novads

Mācījies Valtenberģu draudzes skolā


1897
beidzis kursus
beidz pedagoģiskos kursus Vietalvā
Darbavieta1902 – 1905 (Datums nav precīzs)
Ropaži
Ropaži, Ropažu novads
Pagasta rakstvedis, skolotājs

1902 – 1905 (Datums nav precīzs)
Vecsalaca
Vecsalaca, Salacgrīvas pagasts, Salacgrīvas novads
Pagasta rakstvedis, skolotājs Vecsalacas Cērpēnu skolā

1906
Laikrakstu "Pēterburgas Avīžu Cīņa" un "Pēterburgas Lapa" redaktors

1919
Valmiera
Valmiera
Rediģējis un izdevis laikrakstu "Vidzemnieks"

1919 – 1927
Valmiera
Valmiera
Valmieras apriņķa valdes priekšsēdētājs

1935 – 1939 (Datums nav precīzs)
Latvijas Radiofons
Doma laukums 8, Rīga
Doma laukums 8, Rīga, LV-1050
Apcietinājums1909
Sibīrija
Siberia, Russia
Apcietināts un izsūtīts mūža nometinājumā Sibīrijā.
Miršanas laiks/vieta14.08.1944
Rīga
Rīga

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Mazsalaca
(Mazsalaca, Mazsalacas novads)
01.05.1876Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Valmiera
(Valmiera)
1917 - 1928DzīvesvietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1928 - 1944DzīvesvietaPilsēta
4Rīga
(Rīga)
14.08.1944Miršanas laiks/vietaPilsēta
5Mazsalacas pagasts
(Mazsalacas pagasts, Mazsalacas novads)
1888 - 1891IzglītībaPagasts
6Ropaži
(Ropaži, Ropažu novads)
1902 - 1905DarbavietaCiems
7Vecsalaca
(Vecsalaca, Salacgrīvas pagasts, Salacgrīvas novads)
1902 - 1905DarbavietaCiems
8Valmiera
(Valmiera)
1919DarbavietaPilsēta
9Valmiera
(Valmiera)
1919 - 1927DarbavietaPilsēta
10Doma laukums 8, Rīga
(Doma laukums 8, Rīga, LV-1050)
1935 - 1939DarbavietaĒka, māja
11Sibīrija
(Siberia, Russia)
1909ApcietinājumsReģions, apgabals

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.