Pāvuls Pļavenieks

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (5); Tulkotājs (18); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsPāvuls Pļavenieks
PseidonīmsP. Pl.
KopsavilkumsPāvuls PĻAVENIEKS (1850 – 1888) ir sabiedrisks darbinieks, tulkotājs un publicists. Viņš ir mācījies Jelgavas ģimnāzijā, Rīgas Politehniskajā augstskolā un vēlāk - Tērbatas Universitātē, kur studējis astronomiju un matemātiku. Līdzekļu trūkuma dēļ Pļavenieks ir studijas pārtraucis un strādājis par mājskolotāju. 1880. gadā Pāvuls Pļavenieks ir atgriezies Rīgā un kļuvis par līdzstrādnieku un līdzredaktoru laikrakstā "Baltijas Vēstnesis", kā arī iestājies Rīgas Latviešu biedrībā, kur pildījis runasvīra, rakstveža un Teātra komisijas locekļa pienākumus. Pāvula Pļavenieka pirmā publikācija - stāsts "Vienas asaras spēks" ievietota laikrakstā "Latviešu Avīzes" (1867, 31.05./12.06.), rakstījis arī dzeju, piemēram, ziņģi "Nabags Indriķis" (1868). Darbojies Rīgas Latviešu teātrī, Ādolfa Alunāna izrāžu vajadzībām rakstījis kuplejas, tulkojis un lokalizējis galvenokārt vācu autoru lugas.
Personiska informācijaPāvuls Pļavenieks (1850-1888) ir dzimis mežsarga ģimenē, tēvs mirst zēnam vēl mazam esot, bet patēvs, pamanījis viņa apdāvinātību, uzņēmies rūpes par skološanu.

Profesionālā darbībaRakstījis kuplejas Ā. Alunāna vadītajam Rīgas latviešu teātrim.

Publicistika un teātra kritika

1885: Latviešu teātris. Baltijas Vēstnesis, nr. 266, nr. 279.
1885: Druskas par latviešu antropoloģiju. RLB Zinību komisijas Rakstu krājums nr. III, 117.-127. lpp.

Oriģināldzeja

1868: Zemnieka dziesma svešumā [Mīļa tēva zeme mana]. Latviešu Avīzes, nr. 7(14.02.)

Oriģinālproza

1867: Vienas asaras spēks. Latviešu Avīzes, nr. 22, (31.05.)
1867: Gaidāms zaglis [anekdote]. Latviešu Avīzes, nr. 43, (25.10.)
1868: Dušīga jumpraviņa. Latviešu Avīzes, nr. 14, (3.04.)
1868: Viena zemnieka labs prāts. Latviešu Avīzes, nr. 12. (20.03.)

Stāstu tulkojumi

1867: Francs Hofmanis. Darbs un zelts. Stāsts. Ar četrām bildēm. Rīga: H. Alunāns [vācu rakstnieka Frantz Hoffmann (1814-1882)
stāsta tulkojums]. Atkārtots izdevums 1894.
B.g.: Fēlikss Dāns. Cīniņš Romas dēļ. Vēsturisks stāsts [vācu rakstnieka Felix Dahn (1834-1912) vēsturiskā romāna "Ein Kampf um Rom" fragmenta tulkojums].

Atdzejojums

1868: Nabags Indriķis. Ziņģe. Latviešu valodā apgādāta no P. Pļavenieka. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls.

Lugu tulkojumi

1869: Gustavs fon Mozers. Kā pagasta vecākus ceļ. Joku spēle vienā rādījumā. Jelgava: I. Šablovskis, drukājis K. Štālbergs Rīgā [vācu dramaturga Gustav von Moser (1825-1903) lugas tulkojums, izrāde 8.10.1870].
1870: Hermanis Ūde. Sulainis par dakteri. Joku luga vienā cēlienā [vācu dramaturga Hermann Uhde (1845-1879) lugas tulkojums, izrāde 29.11.1870 un 1.11.1880], drukājis K. Štālbergs Rīgā.
1870: Vilhelms Augusts Hese. Līziņa jeb Pilsētnieks uz laukiem. Joku luga vienā cēlienā [vācu aktiera un dramaturga Wilhelm August Hesse (1805-1854) lugas tulkojums, izrāde 15.11. 1870 un 29.11.1870], drukājis K. Štālbergs, Rīgā.
1871: Emīls Pols. Kurlais Krišus. Joku luga divos cēlienos. Jelgava: I. Šablovskis un J.F. Stefenhāgens; atkārtots izdevums 1888 [vācu aktiera rakstnieka Emil Pohl (1824-1901) lugas tulkojums, izrāde 27.09.1870].

1880: Ādolfs Laronžs. Dakteris Klauss. Joku luga 5 cēlienos. Jelgava: H. Alunāns. [vācu dramaturga Adolph L`Arronge (1838-1908) lugas tulkojums, pirmizrāde 1880. gada 30.XI], apgādājis H. Alunāns, drukājis M. Jākobsons.
1880: Eduards Jakobsons. Cīrulītis. Dziesmu luga vienā cēlienā. Mūzika no Th. Hauptnera. Jelgava: H. Alunāns [vācu dramaturga Eduard Jacobson (1833-1897) lugas tulkojums, pirmizrāde 6.01.1879, izrāda arī 18.03.1879; 1.08.1882: viesizrāde Vecpiebalgā; atkal Rīgā 20.09. 1898].
1880: Eduards Jakobsons. Viņš un viņa. Joks ar dziedāšanu vienā cēlienā. Jelgava: H. Alunāns [pirmizrāde ??]
1880: Dāvids Kališs. Atis un Anlīze. Operete vienā cēlienā. Jelgava: H. Alunāns [vācu rakstnieka David Kalisch (1820-1872) lugas tulkojums kopā ar Ādolfu Alunānu, pirmizrāde 16.04.1878]
1880: Šarlote Birha-Pfeifere. Mežā. Karakteru luga iz laucinieku dzīves. Četros cēlienos. Jelgava: H. Alunāns [vācu aktrises un rakstnieces Charlotte Birch-Pfeiffer (1800-1868) lugas tulkojums, pirmizrāde 2.11.1880]
1880: Frīdrihs Vilhelms Rīze. Labrīt, Fišera kungs! Operete vienā cēlienā. Jelgava: H. Alunāns [vācu rakstnieka Friedrich Wilhelm Riese (1807-1879) lugas "Guten Morgen, Herr Fischer!" vodeviļas tulkojums, izrāde 6.01.1880].
1880: Teodors Gasmans. Kambara sulainis jeb Precības kontrakts. Joku luga vienā cēlienā. Jelgava: H.Alunāns [vācu dramaturga Theodor Gaßmann (1828-1871) lugas tulkojums, izrāde 16.11.1880].
1880: Karls Augusts Gerners. Precības caur gardibeni jeb Chapeau de Mitau. Joks vienā cēlienā [vācu rakstnieka Karl August Görner (1806-1884) lugas tulkojums, izrāde 19.10.1880].
1880: Gustavs fon Mozers. Aiz mākslas kaislības jeb Operete! Joks ar dziedāšanu vienā cēlienā. Jelgava: H. Alunāns [vācu dramaturga Gustav von Moser (1825-1903) lugas tulkojums, izrāde 15.02.1881].
1880: Hermanis Salingrē. Trīs pāri kurpju. Sadzīves bildes ar dziedāšanu trīs nodaļās un ar vienu priekšlugu. Jelgava: H. Alunāns [vācu dramaturga, aktiera un žurnālista īst.v. Hermann Salinger (1833-1879) lugas "Drei Paar Schue" tulkojums, izrāde 28.12.1880].
1880: Biedrību sērga. Joku luga 3 cēlienos. [tulkojums, oriģināla autors nezināms, pirmizrāde 5.10.1880; izrāda arī 10.05.1881; 5.12.1882], drukājis H. Alunāns.
1881: Vilhelms Floto. Svētdienas skurba. Joku luga vienā cēlienā. Jelgava: H.Alunāns [vācu dramaturga Wilhelm Floto (1812-1869) lugas tulkojums, izrāde Vecpiebalgā 1.06.1881]. Atkārtoti izdevumi arī 1892. un 1913. gadā.
1884: Ādolfs Laronžs. Labdarīgas sievas. Joku luga 4 cēlienos. Jelgava: H. Alunāns. [vācu dramaturga Adolph L`Arronge (1838-1908) lugas "Wohltätige Frauen" tulkojums, pirmizrāde 1881. gada 19.VI]

Recenzijas par Pļavenieka lugu un tulkojumu iestudējumiem

1869: Kā pagasta vecākus ceļ [Bojenieka-Brieža recenzija]. Baltijas Vēstnesis, nr. 93; arī Baltijas Vēstnesis, 1870. nr.41
1870: "Kurlais Krišus", izrāde Rīgas Latviešu teātrī. Baltijas Vēstnesis, nr.39, nr. 41
1870: "Līziņa" Rīgas Latviešu teātrī. Mājas Viesis, nr. 48; Baltijas Vēstnesis nr.48 (1870); 1872, Baltijas Vēstnesis nr.13 (1872) [A. Vēbera recenzija].
1870: "Sulainis par dakteri" izrāde Rīgas Latviešu teātrī. Baltijas Vēstnesis, nr. 48
1880: Rīgas notikumi [recenzija par izrādi "Dakteris Klauss"]. Balss, nr. 71 (3.12.)
Citātu galerijaP.Pļavenieks bij - varētu sacīt - milzīgi resns vīrs, ļoti omulīgs, apaļu un inteliģentu vaigu, īstena Falstafa figūra. (..) Šis mans mīļots draugs, šis mūsu jautrais "Kocebus" [atsauce uz vācu komēdiju sacerētāju Augustu von Kocebū], kā viņu mūsēju starpā sauca (..), bija ar lieliem nopelniem Latviešu teātra lietā. Kad 1870. gadā sāku nodibināt latviešu skatuvi Rīgā, tad lugu gandrīz nepavisam nebija - tādu vajadzēja, taisnību sakot, fabricēt (..). Šādā klizmā bij Pļavenieks mans nepiekusušais darba biedris. Viņš ražoja lielu pulku lugu un strādāja tik ātri, ka jaunās skatuves repertoarā atradās vienmēr jaunas lugas.
No: Ādolfs Alunāns. Ievērojami latvieši. Skices un atcerējumi. 2. burtnīca. Jelgava, 1890, 33.-34.lpp.

Pļavenieks bija taisnas dabas cilvēks, kas nemīlēja glaumus un kuplus teikumus. Ko viņš par kādu cilvēku domāja, to viņš tam teica taisni acīs un tā - kā domājams - būs dažu labu arī iekaitinājis, kura juteklīgā godkārība nespēj panest patiesību. Bet viņa draugi zināja cienāt šo krietno, taisno dabu, viņa zelta sirdi, un pieķērās pie viņa ar patiesu, sirsnīgu mīlestību un cienību. Pļaveniekam bija ass, ļoti ass prāts un tomēr viņš bija sirds, īsts jūtu cilvēks līdz pēdējam miesas pantiņam. (..) Kā tāds reti pilnīgs sirds cilvēks viņš cienīja vienīgi ideālas mantas: viņa karstai sirdij rūpa tikai latviešu tautas liktenis un kas ar to stāv sakarā: pret to viss cits, arī paša labums, pazuda pīšļos.
No: Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. Sast. P. Klāvs, Rīga, 1893, 65.-66. lpp.

Recepcija
1888: Nāves piemiņa, Baltijas Vēstnesis, nr. 97, 99;
1888: Iekšzemes ziņas [nekrologs] Balss nr. 18 (4.05.)
1888: No iekšzemes [nekrologs] Dienas Lapa nr. 97 (29.04.)
1890: No iekšzemes. Godam pušķots kaps [par marmora krusta uzstādīšanu]. Baltijas Vēstnesis, nr. 149 (4.07.)
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
žurnālists
Dzimšanas laiks/vieta26.09.1850
Dzimis Kurzemē, agrākā Grienvaldes, tad Zālītes pagasta Plēsāju mežsarga mājās.
Dzīvesvieta1870
Jelgava
Jelgava
Pēc Ādolfa Alunāna ziņām - apmeties uz dzīvi un gada sākumā strādājis par privātskolotāju.

1880 – 1888 (Datums nav precīzs)
Blaumaņa iela, Rīga
Blaumaņa iela, Rīga
Dzīvojis bij. Fūrmaņu ielā ( tg.Pērses vai Blaumaņa ielā).
Izglītība1866 – 26.12.1869 (Datums nav precīzs)
Jelgavas vīriešu ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001

mācījies kopā ar Krišjāni Kalniņu, Andreju Šlēziņu un Zanderu Vēberu, nolemjot dzīvē īstenot jaunlatviešu laikraksta "Pēterburgas Avīzes" paustās idejas, precīzs mācību laiks nav zināms. Pēc Ādolfa Alunāna rakstītā, gatavojis matemātiskus uzdevumus skolēniem, kas sēdēja augstākās klasēs par viņu.



1870 – 1871
Rīgas Politehniskā augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

studējis inženierzinātnes


1871 – 1874
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

studējis matemātiku un astronomiju, naudas trūkuma dēļ studijas nebeidz.

Darbavieta1874 – 1879 (Datums nav precīzs)
Rūjienas novads
Rūjienas novads

Pēc Ādolfa Alunāna ziņām dzīvojis un strādājis par mājskolotāju pie tirgotāja Stieres Rūjienas apkaimē.


1874 – 1879 (Datums nav precīzs)
Vecauce
Vecauce, Vecauces pagasts, Auces novads

Pēc Ādolfa Alunāna ziņām dzīvojis pie ārsta von Losberga (Otto Friedrich von Lossberg, 1829-1899) un strādājis par mājskolotāju


1880 – 1888
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis"
Rīga
Rīga

Līdzstrādnieks, vēlāk - līdzredaktors.

Dalība organizācijās1880 – 1888
Rīgas Latviešu biedrība

Runasvīrs, rakstvedis, Teātra komisijas loceklis.

Taisni sakot: Pļavenieks bija pilnīgi saaudzis ar Rīgas Latviešu biedrību un viņas telpās varēja Pāvuli puslīdz droši atrast, tiklīdz tam bija kāds vaļasbrīdis. Minētai biedrībai līdz tam nav bijis un laikam arī turpmāk vairs nebūs biedra, kas viņai kalpojis tik uzcītīgi un ar tādu pašuzupurēšanos, kā to darīja nelaiķis Pļavenieks. Reiz viņš manim prasīja, vai es jau dzirdējis, ka daži viņu saucot par "biedrības māti". Un patiesi - viņš arī bij uz to lepnis.

No: Ādolfs Alunāns. Ievērojami latvieši. Skices un atcerējumi. 2. burtnīca. Jelgava, 1890, 36. lpp.


1880 – 1888 (Datums nav precīzs)
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
Protokolists
Ceļojums00.06.1887 – 00.08.1887
Ufa
Ufa, Republic of Bashkortostan, Russia
Ārstējies no tuberkulozes, precīzs laiks nav zināms; norāde: vasara, vairāki mēneši.
Miršanas laiks/vieta10.05.1888
Zālītes pagasts
Iecavas novads
Kopš agra pavasara tuberkulozes dēļ uzturas pie brālēna Zālītes pagasta (bij. Grienvaldes pag.) Maleniekos, kur arī mirst pēc v.st. 28. aprīļa rītā.

Apglabāts13.05.1888
Iecava
Iecava, Iecavas novads

Apglabāts Iecavas Ratenieku kapos pēc v.st. 1. maijā.

Dārgajam aizgājējam pēdīgo godu parādīt bija, bez viņa radiem un tuveniekiem, no Rīgas atbraukuši: Latviešu biedrības priekšnieks advokāts Fr. Grosvalds, daži nelaiķa darba biedri, daži dziedātāji zem diriģenta Lubau kunga vadības, labs pulciņš nelaiķa Rīgas komilitoņu u.c. Bēru mājā runāja Vagnera kungs dziļi izjustu bēru runu, aizrādīdams uz nelaiķa agro nāvi un uz zaudējumu, kas caur to ceļas latviešu tautai. Pēc tam nodziedāja kvartets "Neraudiet" un nelaiķa Rīgas komilitoņi sēru lentās iznesa zārku. (..) Kad kapu kalniņš bija uzmests, runāja Latviešu biedrības vārdā Fr. Grosvalda kungs, aizrādīdams uz Pļavenieka nopelniem Latviešu biedrības lietā (..). Pēc tam runāja E. Skujenieks. (..) Pēc tam dziedātāji nodziedāja "Salda dusa tam" un J. Berga kungs, nolikdams uz nelaiķa kapvietas ļoti krāšņu ziedošu puķu vaiņagu, no dažām Rīgas tautietēm sūtītu, aizrādīja, ka nelaiķim bijuse tikai viena līgava, Latviešu tauta, bet ka viņa centienus pratušas cienīt arī latviešu tautietes, to liecinot šis vaiņags, Krēgera kungs, norādīdams, kāds atbalsts baltās un nebaltās dienās nelaiķis bijis latviešu jaunajai paaudzei, nolika uz viņa kapa puķu vaiņagu; tāpat B. Lubau kungs no dziedātāju puses.

No: Pāvula Pļavenieka bēres. Baltijas Vēstnesis, nr. 99 (1888, 2.05.).

Vietigā [vietējā] skolotāja bēru un visas citas runas pie kapa bij ļoti aizgrābjošas, tā ka nevienam acis nepalika sausas. Bet kad nelaiķa mīluļi, Baltijas politehnikas studenti, ap kapu ceļos nometušies, dziļi noskumuši sēri nodziedāja: "Ja kādu brāli vest uz kapu klusu", tad visi bērinieki dikti šņukstēja.

No: Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. Sast. Puriņu Klāvs. Rīga, 1893, 67. lpp.

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Jelgava
(Jelgava)
1870DzīvesvietaPilsēta
2Blaumaņa iela, Rīga1880 - 1888DzīvesvietaIela
3Zālītes pagasts
(Iecavas novads)
10.05.1888Miršanas laiks/vietaPagasts
4Iecava
(Iecava, Iecavas novads)
13.05.1888ApglabātsCiems
5Akadēmijas iela 10, Jelgava
(Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001)
1866 - 26.12.1869IzglītībaĒka, māja
6Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1870 - 1871IzglītībaĒka, māja
7Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1871 - 1874IzglītībaĒka, māja
8Rīga
(Rīga)
1880 - 1888DarbavietaPilsēta
9Rūjienas novads
(Rūjienas novads)
1874 - 1879DarbavietaNovads
10Vecauce
(Vecauce, Vecauces pagasts, Auces novads)
1874 - 1879DarbavietaCiems
11Ufa
(Ufa, Republic of Bashkortostan, Russia)
01.06.1887 - 01.08.1887CeļojumsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.