Darbi: Darba autors (50); Tulkotājs (1); Atdzejotājs (1); Sastādītājs (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (5)
Attēli: Persona attēlā(1)
Vārds | Fricis Rokpelnis |
---|---|
Pseidonīms | Kvadrāts, Emīls Brūns |
Kopsavilkums | Fricis Rokpelnis (1909–1969) – rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks. Organizējis Raiņa muzeja izveidošanu (1929), vadījis Raiņa muzeju Durbes pilī un piedalījies Literatūras muzeja organizēšanā. Pēc Latvijas okupācijas, 1940. gadā, aktīvi iesaistījies jaunā režīma nomenklatūrā. Bijis Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes sekretārs, Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldes priekšnieks un Latvijas PSR Kinematogrāfistu savienības valdes sekretārs. Friča Rokpeļņa daiļrade ir sociālistiskā reālisma estētikā un apliecina komunistiskās ideoloģijas principus. Kopā ar Jūliju Vanagu sarakstījis libretu pirmajai latviešu padomju operai "Rūta" un Latvijas PSR himnas tekstu. LPSR Valsts prēmijas un PSRS Valsts prēmijas ieguvējs, LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks. Dzejnieka Jāņa Rokpeļņa tēvs. |
Personiska informācija | Dzimis laukstrādnieku ģimenē. 1915–1919: Pirmā pasaules kara gados ģimenē dzīvoja Pleskavā un Pleskavas apkaimē. 1919: ģimene atgriezās Latvijā. |
Profesionālā darbība | 1929: pirmā publikācija – dzejolis "Draugam, kas šaubās" žurnāla "Signāls" 4. numurā. Pēc tam publicējies žurnālā "Domas", laikrakstos "Sociāldemokrāts", "Dienas Lapa", "Darba Dzīve". 1941: kopā ar Jūliju Vanagu sarakstījis pirmo padomju oriģināllugu "Ceļa cirtēji" (teātrī 1945. gadā, grāmatā – 1946. gadā). Dzejoļu krājumi1950: "Auž māsa zvaigzni karogā".1959: izlase "Rudzu maize". 1969: izlase "Vējš cērtas vaigā" Lugas1946: "Ceļa cirtēji" (kopā ar Jūliju Vanagu).1948: "Raiņa jaunība". 1950: "Ugunis pie upes". 1965: "Viņš trīs reizes sauca mani" (Raiņa nepabeigto lugu kompozīcija). 1966: "...atceries egles". 1974: "Tēva pārnākšana" ("Gaisma", periodikā un teātrī 1945). Darbība kinodramaturģijā1949: scenārijs filmai "Rainis" (kopā ar Vladimiru Krepsu).1959: scenārijs mākslas filmai "Atbalss" (pēc Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijas "Aija"). Literārā līdzdarbība mūzikā1942: kopā ar Frici Rokpelni librets pirmajai latviešu padomju operai "Rūta" (komponists Nilss Grīnfelds; teātrī 1943. gadā).1945: kopā ar Frici Rokpelni sarakstījis Latvijas PSR Valsts himnas tekstu (komponists Anatols Liepiņš). 1954: librets operai "Uz jauno krastu" (pēc Viļa Lāča romāna). 1965: librets "Audriņi". Ārzemju autoru darbu tulkojumiNo krievu valodas1940: Ļevs Levins "Vijolīšu actiņas". 1942: "Strēlnieku dziesmas" (kopā ar Andreju Balodi un Mirdzu Ķempi). Sabiedriskā darbība1929–1933: Latvijas Skolotāju savienības deleģēts, organizējis Raiņa muzeja izveidošanu. Piedalījies Literatūras muzeja organizēšanās Rīgā.20. gadsimta 30. gados darbojies nelegālos pagrīdes izdevumos "Fronte" un "Vienotā Fronte", iestājies Latviešu revolucionāro rakstnieku, žurnālistu un mākslinieku savienībā, bijis saistīts ar komunistisko kustību. |
Citātu galerija | "Īpašu ievērību guva Rokpeļņa
kara gadu dzeja, izteiksmē koncentrēta, valodā labskanīga. Tās pamatmotīvi –
dzimtenes mīlestība, tautu draudzība, naids pret vācu iebrucējiem. [..] Rokpeļņa
dzejā bieži izmantoti folkloras motīvi, atsevišķas tautasdziesmu rindas, kas
piešķir tai izteikti latvisku kolorītu." Ābola, Mirdza. Fricis Rokpelnis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 489. lpp. |
Saiknes | Jānis Rokpelnis - Dēls |
Nodarbes | dzejnieks rakstnieks dramaturgs |
Dzimšanas laiks/vieta | 06.10.1909 Medzes pagasts Medzes pagasts, Grobiņas novads Dzimis Liepājas apriņķa Grobiņas pagasta "Alkšņos". |
Izglītība | Grobiņas 6-klašu pamatskola Grobiņa Grobiņa, Grobiņas novads 1928 Liepājas ģimnāzija Ausekļa iela 9, Liepāja Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401 1928 (Datums nav precīzs) Rīgas Tautas augstskola Bruņinieku iela 24A, Rīga Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001 1931–1933 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studējis Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē, studijas pametis. |
Darbavieta | Rīga Rīga Pārdevējs Latvijas Skolotāju savienības grāmatu veikalā. Laikraksts "Latviešu Strēlnieks" Krievija Russia Korespondents 1929–1933 (Datums nav precīzs) Raiņa muzejs Durbes pilī M. Parka iela 7, Tukums, Tukuma novads M. Parka iela 7, Tukums, Tukuma novads, LV-3101 Muzeja pārzinis 1935 Rīga Rīga Valsts statistikas pārvalde, tautas skaitīšanas materiālu apstrādātājs 1940 Laikraksts "Darbs" Rīga Rīga Redakcijas līdzstrādnieks 1940–1941 (Datums nav precīzs) Rīga Rīga Jaunatnes teātra literārās daļas vadītājs 1940–1941 Rīgas kinohronikas studija Rīga Rīga Rīgas kinohronikas studijas redaktors 1942 Latvijas PSR Valsts Mākslas ansamblis Ivanova Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia Dramaturgs 00.12.1943–1944 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Maskava Moscow, Russia Valdes sekretārs 1944 Žurnāls "Karogs" Maskava Moscow, Russia Atbildīgais sekretārs 1944–1952 Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvalde Rīga Rīga Priekšnieks 1946 Maskava Moscow, Russia PSRS Augstākās Padomes 2. sasaukuma deputāts 1950 Maskava Moscow, Russia PSRS Augstākās Padomes 3. sasaukuma deputāts 1952–1954 Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs Pils laukums 2, Rīga Pils laukums 2, Rīga, LV-1050 Muzeja direktors 1954–1960 Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvalde Rīga Rīga Priekšnieks 1960–1969 (Datums nav precīzs) Rīgas kinostudija Skolas iela, Rīga Skolas iela, Rīga Scenāriju daļas vadītājs, vēlāk – scenāriju redakcijas kolēģijas loceklis 1962–1965 Latvijas PSR Kinematogrāfistu savienība Elizabetes iela 49, Rīga Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010 Valdes pirmais sekretārs |
Dalība organizācijās | 1940–1969 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs 1947–1952 Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952) Biedrs 1952–1969 Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991) Biedrs |
Dienests | 1941–1945 Sarkanā armija Krievija Russia |
Miršanas laiks/vieta | 15.09.1969 Jūrmala Jūrmala |
Apglabāts | 18.09.1969 Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 |
Apbalvojumi | Darba Sarkanā Karoga ordenis Ordeni saņēmis kā Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldes priekšnieks. 1946 Staļina prēmija Prēmija piešķirta par scenāriju kinofilmai "Rainis" (1949). Otrās pakāpes prēmija 1950 LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks 1959 Latvijas PSR Valsts prēmija Rudzu maize Prēmija piešķirta par dzejoļu izlasi "Rudzu maize". Literatūrā 1960 |
---|
# | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Medzes pagasts (Medzes pagasts, Grobiņas novads) | 06.10.1909 | Dzimšanas laiks/vieta | Pagasts |
2 | Jūrmala (Jūrmala) | 15.09.1969 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
3 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | 18.09.1969 | Apglabāts | Kapsēta |
4 | Ausekļa iela 9, Liepāja (Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401) | 1928 | Izglītība | Ēka, māja |
5 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1931 - 1933 | Izglītība | Ēka, māja |
6 | Grobiņa (Grobiņa, Grobiņas novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
7 | Bruņinieku iela 24A, Rīga (Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001) | 1928 | Izglītība | Ēka, māja |
8 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
9 | M. Parka iela 7, Tukums, Tukuma novads (M. Parka iela 7, Tukums, Tukuma novads, LV-3101) | 1929 - 1933 | Darbavieta | Ēka, māja |
10 | Krievija (Russia) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Valsts |
11 | Maskava (Moscow, Russia) | 01.12.1943 - 1944 | Darbavieta | Pilsēta |
12 | Maskava (Moscow, Russia) | 1944 | Darbavieta | Pilsēta |
13 | Ivanova (Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia) | 1942 | Darbavieta | Pilsēta |
14 | Rīga (Rīga) | 1944 - 1952 | Darbavieta | Pilsēta |
15 | Rīga (Rīga) | 1954 - 1960 | Darbavieta | Pilsēta |
16 | Elizabetes iela 49, Rīga (Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010) | 1962 - 1965 | Darbavieta | Ēka, māja |
17 | Rīga (Rīga) | 1935 | Darbavieta | Pilsēta |
18 | Rīga (Rīga) | 1940 | Darbavieta | Pilsēta |
19 | Rīga (Rīga) | 1940 - 1941 | Darbavieta | Pilsēta |
20 | Rīga (Rīga) | 1940 - 1941 | Darbavieta | Pilsēta |