Darbi: Darba autors (33); Tulkotājs (1); Sastādītājs (2); Recepcijas persona (23)
Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(9)
Vārds | Antons Bārda |
---|---|
Kopsavilkums | Antons Bārda (1891–1981) – dzejnieks. Izglītību ieguvis Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, kur studējis filozofiju. Strādājis par latviešu valodas skolotāju Rīgas Poļu ģimnāzijā (1925–1940), bijis arī šīs ģimnāzijas direktors (1935–1940). Vairāku dzejoļu krājumu autors – “Dziesmu Dievs” (1930), “Puķe pagalvī” (1971), pēc autora nāves iznācis krājums “Mūžīgā vasara” (1981), izdota arī nepublicētā dzeja “Dzied vientulībā dvēsele” (1992). Antona Bārdas dzejā dominē romantisks un panteistisks pasaules skatījums, reliģiski motīvi, dabas impresijas, rakstījis mīlas liriku un dzejoļus veidojis arī kā reālistiskas žanra gleznas, dzejai raksturīgas klasiskās panta formas. Dzejnieka Friča Bārdas (1880–1919) brālis. |
Personiska informācija | Dzimis 1891. gada 12. jūnijā Pociema pagasta Rumbiņos saimnieka Jāņa Bārdas (1844–1909) un Ievas (dzimušas Lācis, 1850–1941) ģimenē. Vecākiem bija 9 bērni – Fricis Bārda no tiem bija trešais, Antons Bārda – astotais, nepilnus 12 gadus jaunāks par Frici. |
Profesionālā darbība | 1912: 27. aprīlī laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" publicēts pirmais Antona Bārda dzejolis "Rīts".Dzejoļu krājumi1930: Dziesmu Dievs1971: Puķe pagalvī 1981: Mūžīgā vasara 1992: Dzied vientulībā dvēsele (nepublicēto dzejoļu izlases) Antona Bārdas dzejas recepcija mūzikāDziesmas ar Antona Bārdas dzejas vārdiem komponējuši Haralds Berino, Jānis Cīrulis, Georgs Dovgjallo, Jēkabs Graubiņš, Jānis Porietis, Lauma Reinholde, Teodors Tomsons, Aleksandrs Valle. |
Citātu galerija | Par dzejoļu krājumu "Dziesmu Dievs" (1930)"Dabas uztvere Antona Bārdas dzejā viscaur ir savos pamatos gaiši panteistiska: Dievs ir visur un ar savu būtību slēdz kopā dabu par apvienotu sfēru. Daba ar savu mainīgo seju viņam allaž pievilcīga, tā sniedz gan baudu, gan mieru un ir mūsu dzejnieka labākais draugs. Šāda attieksme pret dabu ir romantiķiem arvienu raksturīga. Parasti otra tāda viņiem gaiša sfēra ir draudzība, bet tās pagaidām Bārdas dzejā izpaužamies nemanām. Bārda labprāt dabā iet viens, viņu vairāk saista kāds putns vai zirgs nekā cilvēks. Vispār Bārdas organiskajai dabas izjūtai bieži jaucas klāt sava tiesa labsirdīga humora, sevišķi kad dzejnieks atceras, ka viņš reāli pie dabas vairs nāk tikai kā pusvaļīgs vasarnieks – atgūt spēkus, atjaunoties. [..]Ciešā saskaņā ar saturu ir Bārdas dzejoļu forma. Protams, tā ir arvienu labi apsvērta, izturēta, labi nokalta. Šīs īpašības jau formā sastāda vai visu, ja neprasa žilbinošas eksperimentācijas un pārsteigumu. Vairums dzeju sarakstīts jambos un trohajos – parastajās kvartās, ar labām un tīrām atskaņām."Jānis Grīns, Jānis. Antons Bārda. “Dziesmu Dievs”. Daugava, 1931, Nr. 3. Antons Bārda par savu vaļasprieku"Kādreiz man ļoti patika grieķu-romiešu jeb, kā tagad saka, klasiskās cīņas. Biju gluži spārnots, ja čempionāts bija tāds spilgts – ar daudziem skaistiem, izciliem cīkstoņiem un visā pasaulē plaši pazīstamiem slavenu atlētu vārdiem. Viens tāds slavens cīkstonis ar pasaules vārdu bija Jānis Leskinovičs. Kad tas bija čempionātā, biju gatavs vai katru vakaru sēdēt cirkū. Un iespēju šo prieku baudīt man deva Pāvils Rozītis, kurš tad bija laikraksta "Pēdējā Brīdī" redaktors. Rozītis man iedeva redakcijas karti brīvā lietošanā pa visu čempionāta laiku, kas arvien turpinājās turpat vai veselu mēnesi. Bet par to man bija par katra vakara sacīkstēm jāuzraksta humoristiski intriģējošā garā vienkāršu lasītāju patīkami saviļņojošs raksts jeb pastāstījums par to, kas un kā bija. Un to es laikam sekmīgi veicu. Šis mēnesis nebija no vieglajiem. Dienā taču bija jāstrādā. Puksten 9 vakarā steidzos uz cirku. Pēc 11 biju atkal mājās, rakstu uzrakstīju un to pēc 1 naktī nodevu tipogrāfijā, jo citādi tas nevarēja parādīties nākošajā rīta laikrakstā."Bārda, Antons. Autobiogrāfija. Varavīksne 1991. Rīga: Liesma, 1991, 134.–135. lpp. |
Saiknes | Fricis Bārda (1880–1919) - Brālis Paulīna Bārda (1890–1983) - Radiniece Zigurds Bārda (1916–1984) - Brāļadēls |
Nodarbes | dzejnieks |
Dzimšanas laiks/vieta | 12.06.1891 |
Izglītība | 1901 – 1902 Pociema pagastskola Pociems Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads 1902 – 1907 Umurgas draudzes skola Umurgas pagasts Umurgas pagasts, Limbažu novads "Mācījos vispirms Pociema 3 klasīgajā pagasta skolā 2 ziemas. Tad Umurgas draudzes skolā 4 ziemas. Ceturto ziemu te nogāju gluži par velti. Pēc trim ziemām skolu biju tikpat kā beidzis, bet vajadzēja vēl tikai pamācīties kādus 1 1/2 mēnešus vasarā – maijā un jūnijā – un tad turēt gala eksāmenus. Bet tēvs man lika iet ganos, un tā pie pārbaudījumiem netiku. Domāju, ka šāds eksāmens ir goda pilns sasniegums, kā to bija kārtojuši arī mani vecākie brāļi. Tāpēc gāju vēl vienu ziemu draudzes skolā un nākošajā vasarā eksāmenos dabūju piedalīties." Bārda, Antons. Autobiogrāfija. Varavīksne 1991. Rīga: Liesma, 1991, 117. lpp. 1907 – 1909 Limbažu pilsētas skola Limbaži Limbaži, Limbažu novads "[..] klusībā loloju cerības – varbūt arī man tāpat [kā brālim Fricim Bārdam] izdosies skološanos turpināt [Limbažu pilsētas skolā]. Tāpēc pa vasaru pats uz savu iniciatīvy gatavojos varbūtējiem iestāju pārbaudījumiem, jo sevišķi matemātikā – ģeometrijā. Noskaidroju, kad būs uzņemšanas pārbaudījumi. Kad pienāca attiecīgā diena, bija pārāk slikts laiks – lietus gāza bez apstājas. Es jau agri no rīta biju kājās un centos ar tēvu un vecāko brāli aprunāties, vai mani ar zirgu neaizvestu uz Limbažiem – taču 16 kilometri. Sarunām nebija panākumu – atrunājās ar daudziem darbiem un slikto laiku. Tad es pa slapjo, dubļaino ceļu devos uz Limbažiem un tur nonācu pilnīgi izmircis un pieteicos uz pārbaudījumiem. [..] Protams, ja es šai slapjajā dienā kājām uz Limbažiem nebūtu aizgājis, tas nebūtu noticis [nebūtu izturējis pārbaudījumu un uzņemts skolā] un varbūt pat mana tālākā izglītošanās gaita kaut kā pajuktu. Tagad nu es biju Limbažu pilsētas skolas skolnieks ar kokardi pierē un spīdīgu siksnu ap vidu." Bārda, Antons. Autobiogrāfija. Varavīksne 1991. Rīga: Liesma, 1991, 118. lpp. 1911 – 1914 Cēsu Longīna Ausēja reālskola Cēsis Cēsis, Cēsu novads 1916 Cēsis Cēsis, Cēsu novads 1916 strādājis Baltijas Bēgļu apgādāšanas komitejā Cēsīs. 1917 IX pārgājis uz Filoloģijas fakultātes literatūras nodaļu. 1917 – 1918 Tērbatas Universitāte Tartu Tartu, Tartu County, Estonia Iestājies Juridiskajā fakultātē, bet pārgājis uz Filoloģijas fakultātes Literatūras nodaļu (1917). 1920 – 1942 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Pabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens filozofija un vēsture, ieguvis filozofijas maģistra grādu. |
Darbavieta | 1909 – 00.12.1910 Dikļu draudzes skola Dikļi Dikļi, Dikļu pagasts, Valmieras novads Skolotāja palīgs 1916 – 1917 Baltijas Latviešu bēgļu apgādāšanas komiteja Cēsis Cēsis, Cēsu novads Strādāja šīs komitejas Sazināšanās birojā (kopā ar dzejnieku Kārli Krūzu). 1916. gada rudenī daļu biroja (arī Antonu Bārdu un Kārli Krūzu) pārcēla uz Rīgu. Darbavieta atradās namā Tērbatas un Elizabetes ielas stūrī. 00.08.1919 – 1922 Latvijas Nacionālais teātris Kronvalda bulvāris 2, Rīga Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010 Sekretārs 1922 – 1925 Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība Rīga Rīga Darbvedis 1925 – 1935 Rīgas pilsētas poļu ģimnāzija Rīga Rīga Latviešu valodas skolotājs 1935 – 1936 Marijas Beķeres sieviešu ģimnāzija Stabu iela 14, Rīga Stabu iela 14, Rīga, LV-1011 Latviešu valodas skolotājs 1935 – 1940 Valsts poļu ģimnāzija Rīga Rīga Direktors 1940 – 1941 Rīgas pilsētas arhīvs Rīga Rīga Tehnisku darbu veicējs 1949 – 1951 (Datums nav precīzs) Pociems Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads Kolhoznieks
|
Miršanas laiks/vieta | 24.06.1981 Limbaži Limbaži, Limbažu novads |
Apglabāts | 27.06.1981 Umurgas kapi "Umurgas kapi", Umurgas pagasts, Limbažu novads, LV-4004 1988. gada oktobra beigās uzstādīts tēlnieka Jura Tiščenko veidots kapa piemineklis. |
Muzeji | 26.06.1993 Bārdu dzimtas muzejs "Rumbiņi” Rumbiņi "Rumbiņi", Katvaru pagasts, Limbažu novads, LV-4061 |
Apbalvojumi | Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Dziesmu Dievs". Literatūra 1931 |
---|
# | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Limbaži (Limbaži, Limbažu novads) | 24.06.1981 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
2 | Umurgas kapi ("Umurgas kapi", Umurgas pagasts, Limbažu novads, LV-4004) | 27.06.1981 | Apglabāts | Kapsēta |
3 | Umurgas pagasts (Umurgas pagasts, Limbažu novads) | 1902 - 1907 | Izglītība | Pagasts |
4 | Limbaži (Limbaži, Limbažu novads) | 1907 - 1909 | Izglītība | Pilsēta |
5 | Cēsis (Cēsis, Cēsu novads) | 1911 - 1914 | Izglītība | Pilsēta |
6 | Pociems (Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads) | 1901 - 1902 | Izglītība | Ciems |
7 | Cēsis (Cēsis, Cēsu novads) | 1916 | Izglītība | Pilsēta |
8 | Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia) | 1917 - 1918 | Izglītība | Pilsēta |
9 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1920 - 1942 | Izglītība | Ēka, māja |
10 | Dikļi (Dikļi, Dikļu pagasts, Valmieras novads) | 1909 - 01.12.1910 | Darbavieta | Ciems |
11 | Cēsis (Cēsis, Cēsu novads) | 1916 - 1917 | Darbavieta | Pilsēta |
12 | Kronvalda bulvāris 2, Rīga (Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010) | 01.08.1919 - 1922 | Darbavieta | Ēka, māja |
13 | Rīga (Rīga) | 1922 - 1925 | Darbavieta | Pilsēta |
14 | Rīga (Rīga) | 1925 - 1935 | Darbavieta | Pilsēta |
15 | Rīga (Rīga) | 1935 - 1940 | Darbavieta | Pilsēta |
16 | Stabu iela 14, Rīga (Stabu iela 14, Rīga, LV-1011) | 1935 - 1936 | Darbavieta | Ēka, māja |
17 | Rīga (Rīga) | 1940 - 1941 | Darbavieta | Pilsēta |
18 | Pociems (Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads) | 1949 - 1951 | Darbavieta | Ciems |
19 | Rumbiņi ("Rumbiņi", Katvaru pagasts, Limbažu novads, LV-4061) | 26.06.1993 | Muzeji | Viensēta |