Astra

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (18); Recepcijas persona (11)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsAstra
Papildu vārdiDīriķe
PseidonīmsMākonīts, A.
Dzimtais vārdsLūcija Mačiņa
KopsavilkumsAstra (īstajā vārdā Lūcija Dīriķe) (1890–1985), dzejniece. Piedalījusies 1905. gada revolūcijā. Kopš 1908. gada LSD biedre, segvārds Astra kļuvis arī par pseidonīmu. 1915. gadā devusies bēgļu gaitās uz Krieviju. Astras dzejā dominē revolucionāra romantika. No 1920. gadu vidus ar literāro jaunradi nav nodarbojusies. 1950. gadu beigās, dzīvodama Maskavā, rakstījusi atmiņas un atjaunojusi sakarus ar Latviju. Dzejnieka Šalkoņa sieva.
Personiska informācijaDzimusi zemnieku ģimenē.
1905: piedalījusies 1905. gada revolūcijā.
1908: LSD biedre. Segvārds Astra kļuva arī par pseidonīmu.
1912: iepazinusies ar Kristapu Dīriķi (Šalkoni).
1913: apprecējusies ar Šalkoni.
1914: piedzimst dēls Arvīds (1914–1943).
1915: devusies bēgļu gaitās uz Vitebsku, Krievijā.
1918–1925: dzīvojusi Orlā, Krievijā.
1941: sākoties karam, evakuējusies uz Taškentu.
Profesionālā darbība1910: pirmā publikācija – dzejolis "Cietumā" ievietots laikraksta "Jaunā Dienas Lapa" literārajā pielikumā (25. septembris / 8. oktobris).
No 1913: darbojusies rakstnieku biedrībā "Ideja" Rīgā.
1918–25: Orlā lasījusi literāri politiskus referātus, publicēja dzejoļus un rakstus Krievijas latviešu presē, rakstījusi dramatiskus sacerējumus latviešu teātra vajadzībām ("Uz robežas", 1922, u.c.).
Darbojusies arī literatūrkritikā.
No 1920. gadu vidus: ar literāro jaunradi nav nodarbojusies.

1950. gadu beigās: atsākusi literāro darbību, rakstījusi atmiņas.

Izlase

1970: "Kad cīņa dun"

1988: nodibināta Astras prēmija (Bauskas rajona kolhozs "Bārbele", laikraksta "Komunisma Ceļš" redakcija, LPSR Žurnālistu savienība), kuru piešķīra reizi divos gados par labākajiem periodikā publicētajiem darbiem, kas veltīti jaunatnei.
Citātu galerija

Astra par sevi

"Sāku rakstīt jau skolas gados. Pirmie dzejo|i bija notikumu apraksti vai arī manu jūtu izteikumi. Nopietnāk un dedzīgāk rakstīt mani sajūsmināja 1905. gada revolūcija, kas arī mani aicināja izteikt savas jūtas un domas. Es rakstīju par revolucionāriem: "Lai slava jums, nemiera dvēseles, kas tvīkstat labākas pasaules". Ganos iedama, izlasīju daudzas grāmatas. Mani īpaši sajūsmināja Veidenbauma "Mosties, mosties reiz, svabadais gars", Raiņa "Pats", "Tā nepaliks", Skalbes "Mēs nākam saulei vārtus cirst", Akuratera "Ar kaujas saucieniem uz lūpām", Zvārguļa "Mosties, mosties, mana tauta" un daudzas citas revolucionāras vārsmas. Mani sajūsmināja ari Aspazijas, Poruka, Blaumaņa un citu dzejnieku dzeja. Pat tagad aiz politiskiem motīviem aizmirstā dzejnieka A. Niedras "Dažu skaistu ziedu", "Verdzenes dziesma", "Kā pa tumsu, kā pa ēnu", "Vienas dziesmas gribētos", "Pa krēslā slīkušo mežu" atceros. Pati rakstīju, necenšoties kādu atdarināt Drukāt savas dzejas nedomāju. Man likās, ka, ar tādu mazu izglītību rakstot, nevar drukāties Bet 1910. gadā māsas vīrs Zaurs paņēma no manis divas dzejas un aizveda uz Rīgu, kur viena no tām ("Cietumā") tika iespiesta "Jaunajā Dienas Lapā". Pēc tam es sāku drukāties strādnieku avīzēs "Laika Balss", "Darba Balss", "Jaunajā Avīzē", "Jaunajā Dienas Lapā" un dažādos krājumos. 1913. gadā aizbraucu uz Rīgu Biju progresīvo rakstnieku savienības "Ideja" biedre. Man uzdeva nolasīt referātu par Aspaziju, manām jaunajām biedrenēm tas patika (..)"

Astra. Mani literāriskie gadi. "Karogs" Nr. 9, 1980.

"Laikā no 1910. gada līdz 1922. gadam Astra publicējusi ap simt dzejoļu. Tematiskā ziņā dzejoļi stipri vienveidīgi, mākslinieciski augstvērtīgākie tie, kuros autore spējusi pacelties pāri deklarācijai vai empīriskajam vērojumam (..) Astras proza – reālistiskie tēlojumi un stāstiņi – nozīmīgi galvenokārt kā sava laika ilustratīvi dokumenti."

Reinis Ādmīdiņš, Kārlis Preiss. "Kāda laime gaismas karotājam būt!" Astra. Kad cīņa dun. Liesma, 1970, 15. lpp.
SaiknesŠalkonis - Vīrs
Nodarbesdzejniece
Dzimšanas laiks/vieta21.09.1890
Bārbeles pagasts
Bārbeles pagasts, Vecumnieku novads
Dzimusi Bārbeles pagasta Mačiņos.

Dzīvesvieta1890–1913
Bārbeles pagasts
Bārbeles pagasts, Vecumnieku novads

1913–1915
Rīga
Rīga

Pēs apprecēšanās ar Šalkoni dzīvo Rīgā – vispirms Avotu ielā, pēc tam pārcēlusies uz Matīsa un Marijas ielas stūra nama sesto stāvu.


1915–1918
Vitebska
Viciebsk, Belarus

1918–1926
Orla
Oryol, Oryol Oblast, Russia

1926
Maskava
Moscow, Russia
Izglītība1903–1905
Bārbeles pagastskola
Bārbele
Bārbele, Bārbeles pagasts, Vecumnieku novads

1940 (Datums nav precīzs)
Maskava
Moscow, Russia

A. Lunačarska Teātra mākslas institūts
Studē neklātienē

Darbavieta1926–1931 (Datums nav precīzs)
Simferopole
Simferopol, Crimea, Ukraine

Strādājusi Galvenās literatūras pārvaldes sistēmā.


1926–1931 (Datums nav precīzs)
Ivanova
Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia

Strādājusi Galvenās literatūras pārvaldes sistēmā.


1931
Maskava
Moscow, Russia
Strādājusi Galvenās literatūras pārvaldes sistēmā.

1940
Maskava
Moscow, Russia
Teātra biedrības direktore.
Dalība organizācijās1908
Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)
Emigrē1915
Vitebska
Viciebsk, Belarus

1941 (Datums nav precīzs)
Taškenta
Tashkent, Uzbekistan
Miršanas laiks/vieta20.12.1985
Maskava
Moscow, Russia

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Bārbeles pagasts
(Bārbeles pagasts, Vecumnieku novads)
21.09.1890Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Orla
(Oryol, Oryol Oblast, Russia)
1918 - 1926DzīvesvietaPilsēta
3Vitebska
(Viciebsk, Belarus)
1915 - 1918DzīvesvietaPilsēta
4Maskava
(Moscow, Russia)
1926DzīvesvietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1913 - 1915DzīvesvietaPilsēta
6Bārbeles pagasts
(Bārbeles pagasts, Vecumnieku novads)
1890 - 1913DzīvesvietaPagasts
7Maskava
(Moscow, Russia)
20.12.1985Miršanas laiks/vietaPilsēta
8Vitebska
(Viciebsk, Belarus)
1915EmigrēPilsēta
9Taškenta
(Tashkent, Uzbekistan)
1941EmigrēPilsēta
10Bārbele
(Bārbele, Bārbeles pagasts, Vecumnieku novads)
1903 - 1905IzglītībaCiems
11Maskava
(Moscow, Russia)
1940IzglītībaPilsēta
12Simferopole
(Simferopol, Crimea, Ukraine)
1926 - 1931DarbavietaPilsēta
13Ivanova
(Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia)
1926 - 1931DarbavietaPilsēta
14Maskava
(Moscow, Russia)
1931DarbavietaPilsēta
15Maskava
(Moscow, Russia)
1940DarbavietaPilsēta
1890. gada 21. septembrī Bauskas apriņķa Bārbeles pagasta zemnieku ģimenē piedzimst meitene, kurai dod vārdu Lūcija. 1905. gadā viņa pabeidz Bārbeles pagastskolu. Lai arī skolotāji un inspektors, kuri pieņēma eksāmenus, rosina meiteni mācīties tālāk, ir nomirusi viņas māte, un Lūcijai jāpalīdz tēvam saimniecībā, tādēļ no tālākas skološanās jāatsakās.

Vēlāk savās atmiņās Astra rakstīs: "Tālu no pilsētas trokšņa, klusā mežmalā es ieraudzīju dzīvi. Mūžam šalcošais mežs, pelēkas miglas pilnais purvs un plikas, klusas, kadiķīšiem apaugušās ganības bija mana pirmā pasaule, pilna savāda skaistuma un noslēpumu. Vienkārši darba zemnieki, pelēki, mūžam rūpju un raižu pilni, bija tā sabiedrība, kas mani iepazīstināja ar dzīvi, mācīja strādāt, domāt, vērot... Darbs un atkal darbs te bija pirmais tikums. Augu dienu no mazas gaismiņas līdz vēlai naktij visi bija darbā. Un kā spilgts sarkans pavedieniņš šajā zemnieku dzīves pelēkajā audumā vijās poēzija, kas izteicās tautas dziesmās, teikās un stāstos... Šī pavedieniņa galvenā ritinātajā un lasītāja bija mana tēva pamāte. Stundām ilgi mēs, bērni, sēdējām pie tās, kad viņa vērpa, šuva vai lāpīja, sēdējām un klausījāmies vai nu klaušu laiku stāstos, pasakās vai tautas dziesmās. (..) Un, kad es tā sēdēju un klausījos, man likās, ka dzīve ir tik bezgala skaista ar savām skumjām un prieku, ar savām sāpēm un līksmi kā tas baltais, ziedu pilnais rožu krūms, kurš auga pret mūsu durvīm un rīta saules staros kā dārgakmeņiem izrotāts mirdzēja tūkstoš dzirkstošās krāsās... (..) Un tomēr daudzreiz man uzmācās skumjas, smagas, nospiedošas skumjas. Es nezināju, kāpēc, kur iemesls šīm skumjām, bet, kad tās uznāca, tad visa mana mazā dvēsele liecās zem viņu smaguma. Vientulības sajūta, tālums, kaut kas draudošs, liels, briesmīgs mani smacēja. Es nezināju, kā to pateikt citiem, un neteicu. Kad biju pavisam maza, tad tādās reizēs raudāju, raudāju, kamēr aizmigu. Kad paaugos, neraudāju, tomēr savu smagumu arī apslēpt nemācēju. (..) Es atklāju, ka vārdu saskaņā mīt liels, spirdzinošs, apmierinošs spēks. Ka izteikts smagums un bēdas zaudēja savu asumu. Ja tos izteica ritmā, ka saskaņā izteiktas domas dziļāk iespiežas atmiņā. (..) (Astra. Kā es iesāku dzejot. Padomju Jaunatne, Nr.213 (27.10.1957)

1905. gadā Astra iesaistās revolucionārajā kustībā. Piecpadsmitgadīgā meitene palīdz brālim Kārlim Mačiņam un māsas vīram Pēterim Zauram uz hektogrāfa pavairot uzsaukumus un revolucionāro dziesmu tekstus un tos izplatīt, piedalās mītiņos un sapulcēs. Vēlāk par iesaistīšanos revolucionārajā kustībā viņa stāstīs: "Tas bija 1905. gadā. Biju beigusi Bārbeles pamatskolu un ļoti iemīlējos mūsu jaunajā skolotājā. Kādu dienu viņš uzaicināja mani pastaigāties pa mežu. Priecājos par šo randiņu, gāju satraukta, bet izrādījās – tur bija nelegālistu sanāksme. Un tā tas sākās... Ko viņš lika, to darīju." (Reinis Ādmīdiņš. Literārais kalendārs. "Laiks" Nr. 38, 29.09.2007.) Revolucionāru pulciņš Bārbelē ar Sociāldemokrātiskās partijas, par kuras biedri Astra kļūst 1908. gadā, atbalstu nodibina kultūrizglītības biedrību "Rīts", darbojas bibliotēka, tiek rīkotas teātra izrādes, koncerti, priekšlasījumi un organizēti sarīkojumi, kuros skan Veidenbauma, Raiņa, Aspazijas, Plūdoņa dzejoļi. 1910. gadā laikraksta "Jaunā Dienas Lapa" literārajā pielikumā publicēts arī Astras – revolucionārajā darbā Lūcija Mačiņa tiek iesaukta par Astru, un šo vārdu viņa pieņem arī par savu dzejnieces pseidonīmu – pirmais dzejolis "Cietumā".

Sākusi dzejot jau skolas laikā, ganos iedama viņa lasa latviešu dzejnieku dzeju. Īpaši Astru sajūsmina Veidenbauma "Mosties, mosties reiz, svabadais gars", Raiņa "Pats", "Tā nepaliks", Skalbes "Mēs nākam saulei vārtus cirst", Akuratera "Ar kaujas saucieniem uz lūpām", Zvārguļa "Mosties, mosties, mana tauta" un daudzas citas revolucionāras vārsmas. Arī Aspazijas, Poruka, Blaumaņa un citu dzejnieku dzeja. Par savu dzejoļu publicēšanu viņa nedomā, jo šķiet, ka "ar tādu mazu izglītību rakstot, nevar drukāties". Māsas vīrs Zaurs paņem divus Astras dzejoļus un aizved uz Rīgu, kur viens no dzejoļiem – "Cietumā" – tiek publicēts laikraksta "Jaunā Dienas Lapā" literārajā pielikumā. Vēlāk Astras dzejoļus publicē laikraksti "Jaunā Dienas Lapa", "Darba Balss", "Jaunā Balss" u. c.

Nozīmīga ir viņas iepazīšanās ar dzejnieku Šalkoni, īstajā vārdā Kristapu Dīriķi, kuru viņa satiek, meklējot deklamatoru, kas ar savu dalību Bārbeles izglītības biedrības "Rīts" sarīkojumā, varētu pacelt revolucionāro noskaņojumu Bārbeles pagastā. "Darba Balss" redakcijā Astrai tiek ieteikts Šalkonis, kas tajā laikā strādā par Rīgas strādnieku kultūras biedrības priekšsēdētāju un ir pazīstams arī kā labs Raiņa un Veidenbauma dzejoļu deklamētājs. Iecerētais Veidenbauma vakars Bārbelē gan tiek aizliegts, taču 1913. gadā Astra un Šalkonis apprecas, un Astra sāk dzīvot Rīgā. Viņa darbojas rakstnieku un žurnālistu biedrībā "Ideja", šajā laikā Astra arī daudz raksta un aktīvi publicējas presē. Viņas dzejoļos pausta ticība gaišākai rītdienai un aicinājums aktīvi piedalīties šīs rītdienas veidošanā. Astras dzeja ir romantiski trauksmaina, publicistiska un sparīga, lozungiem bagāta. Viņas dzejā stipri jūtama arī Raiņa un Aspazijas ietekme. Pavisam Astra uzrakstījusi ap 100 dzejoļu un krietna daļa no tiem tapusi tieši šajā laikā.

Kad ieroči skan – mūzas klusē.
Vai putni spēj dziedāt, kad vētras krāc?
Vai puķes var ziedēt, kad negaisi šņāc?
Kad ieroči skan – mūzas klusē.

Kad ieroči skan – mūzas klusē.
Bet tomēr caur ieroču griezīgām skaņām,
Caur vētras un negaisa dārdošām zvaņām
Uz jaunu cīņu sauc vētras putni...

Un ozoli staltie pleš zaru rokas,
Tie vētrās stāv un nebaidās mokas,
Kaut zibeņu bultas tos daudzreiz šķeļ,
Vēl lepnāk uz augšu tie galvas ceļ...

Un augšā – tur negaisa mākoņi brauc,
Vētras putni uz jaunu dzīvi sauc...
(Kopkrājumā "Sarkanie pavedieni" 1919)

1915. gadā Astra kopā ar vīru Šalkoni dodas bēgļu gaitās uz Vitebsku, bet no 1918. gada līdz 1925. gadam dzīvo Orlā. 20. gadu sākumā Astra Orlas latviešu klubā vada literāro pulciņu, lasa literāri politiskus referātus un publicē dzejoļus un rakstus Krievijas latviešu presē. Viņa sarakstījusi arī vairākus dramatiskus sacerējumus latviešu teātra vajadzībām, daļa no tiem palikusi rokrakstā un nav izrādīti, taču daži ir arī uzvesti. Tā, piemēram, 1918. gadā Astra Orlā saraksta viencēlienu "Prologs proletāriskai revolūcijai", kuru Oktobra revolūcijas svētkos izrāda Orlas latviešu kluba dramatiskā sekcija. Šo darbu 1919. gada 5. februārī publicē arī "Krievijas Cīņa". 1918. gadā Maskavas Latviešu Komunistiskās Darba Jaunatnes Savienība izrāda Astras alegorisko ludziņu "Vecā laika nāve", bet 1922. gadā Maskavā publicēta viņas luga "Uz robežas" (apgāds "Strēlnieks"). 1920. gadā Orlā Astra saraksta apcerējumu "Proletariāta māksla un viņas kritiķi", kurā polemizē ar Andreja Upīša grāmatu "Proletāriskā māksla". Manuskripts nav publicēts, taču tas ticis pārrunāts Orlas literārajā pulciņā. Tajā Astra pārmet Andrejam Upītim, ka viņš, jaunos latviešu proletāriskos rakstniekus kritizējot, nav ievērojis tos grūtos, īpatnējos apstākļus, kādos viņi darbojās. No 20. gadu vidus Astra ar literāro jaunradi vairs nav nodarbojusies.

20. un 30. gados viņa strādā Galvenās literārās pārvaldes sistēmā Simferopolē, Ivanovovozņesenskā, bet no 1931. gada – Maskavā. 1940. gadā bijusi Teātra biedrības direktore, studējusi neklātienē A. Lunčarska Teātra mākslas institūtā. Sākoties karam, evakuējās uz Taškentu. Pēc kara atgriezusies Maskavā, strādājusi kā konsultante un recenzente repertuāra jautājumos N. Krupskajas Vissavienības Tautas mākslas namā. 1950. gados Astra atsāka literāro darbību, viņa rakstīja dzejoļus, atmiņas un atjaunoja sakarus ar Latviju. 1970. gadā izdota Astras dzejas grāmata "Kad cīņa dun".

Astra mirusi 1985. gada 20. decembrī Maskavā.

Aprakstu 2020. gada septembrī sagatavoja Zita Kārkla.
Projekts "Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture" Nr. 1.1.1.2./VIAA/3/19/430

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.