Edvards Vulfs

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (72); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (20)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsEdvards Vulfs
PseidonīmsJ. Jo-na
Personiska informācijaVULFS Edvards (1886.16.XII Platones pag. Ķidraucku Vilkos - 1919.14.I Rīgā, apbed. Meža kapos) - rakstnieks.
Dz. saimnieka ģim. Māc. Platones pagastsk. un Jelgavas reālskolā (1898-1904). Krievu lit. stundu ietekmē sācis rakstīt pirmos dzejoļus kr. valodā. Jelgavā ieinteresējies arī par teātri. 1905 V. iestājās RPI, kur stud. tirdzniecību, bet studijas nebeidza. 1907. g. pavasarī sācis apmeklēt lekcijas A. Šaņavska Maskavas Tautas univ., bet līdzekļu trūkuma dēļ atgriezās Rīgā. 1907 bija žurn. "Dzelme" tulkojumu nod. vad., līdz 1909 krievu laikr. "Рижская мысль" latv. laikrakstu referents. 1908 dzīv. pie P. Gruznas, kur mēdza pulcēties plaša lit. sabiedrība. V. kļuva par Rīgas mākslinieku bohēmas dalībnieku. 1909-14 bija laikr. "Latvija" humora un satīras piel. "Skaidiena" vadītājs. 1910 apprecējās ar nākamo aktrisi Hertu Frišfeldi. 1911. g. rudenī V. sāka strādāt Rīgas Latv. t-rī par sekretāru un dramaturgu. 1914-15 bija laikr. "Dzimtenes Vēstnesis" red. loc. un rediģēja Ā. Alunāna "Zobugala kalendāru". 1915-16 V. dzīvoja Kaukāzā, 1916-17 - Pēterburgā, kur strād. laikr. "Baltija" par lit. un humora nod. vadītāju. 1917 V. atgriezās Rīgā, kur neilgi darbojās laikr. "Jaunākās Ziņas" un "Līdums" redakcijā. Miris ar tuberkulozi.
V. lit. darbība daudzpusīga, rakstījis lugas, stāstus, feļetonus un dzejoļus. Darbojies arī par t-ra recenzentu. Pirmā publikācija - dzejolis "Dod man savas rokas" žurn. "Apskats" 1903 (17. nr.) parakstīts ar ps. Odiņš. Dramaturģijā un prozā V. talants atklājas traģikomiskā pasaules skatījumā, precīzā raksturu zīmējumā un spraigā dialogā. V. sar. 39 viencēlienus un plašākas lugas. Tajās tēlota gk. pilsoniskā s-ba, kurā banāls flirts, intrigas, liekulība un prakt. aprēķins aizstāj patiesas jūtas un ideālus. V. agrīnajās lugās "Tea Moreni" ("Zelta lakstīgala"), "Rītos, kad sapņi dziest", "Rožainās dienas" (visas 1906) dzīves ideāls tiek meklēts mākslas pasaulē, mēģinot parādīt cilv. dabas pretrunīgumu. Vēlākajā daiļradē s-bas vērojumi izteikt gk. komēdijas un parodijas žanrā - "Faustiņš" (1913), "Mīlestības pārsteigumi" (1914), "Romas degšana jeb Lielais vinnests" (1915), "Līnis murdā" (1918). V. lugas nevienmērīgi izstrādātas, mākslin. veiksmīgākās - "Sensācija" (t-rī 1916, grām. 1921), "Svētki Skangalē" (t-rī 1918, grām. 1922). V. stāsti radniecīgi A. Čehova "mazo cilvēku" portretiem, kuros dabiska vitalitāte, vienkārša dzīves uztvere un zināma vientiesība nostatīta pretī inteliģentu pārsmalcinātajiem dvēseles kompleksiem. V. prozai raksturīga viegla ironija, plaši izmantots iekšējais monologs. Uzmanības centrā lielākoties sievietes psiholoģija. V. stāsti izd. gk. pēc autora nāves - krāj. "Lielākas sirdis" (1919), "Ziedi, kas ceļmalā vīst" (1927), "Ilūzijas" (1928), "Vienkāršās sirdis" (1935) u.c. Feļetoni izd. krāj. "Piķa rasā" (1923). Romant. ievirzē rakstītā dzeja apkopota krāj. "Dzejas" (1, 1922). Pēc V. lugas K. Jēkabsons veidojis libretu E. Dārziņa nepabeigtajai operai "Rožainās dienas" (1908-10). - Ps.: Puliera padēls, Do, Amigo, Riemers, J. Jo-na.
Kopoti raksti 6 sēj. (1937-38), prozas izlase "Ziedi, kas ceļmalā vīst" (1960), lugu izlase "Sensācija" (1986).
L. Ērmanis P. Edvarda Vulfa darbi // Vulfs E. Kop. r. R., 1937. 1. sēj.; Štrāls K. Edvarda Vulfa dzīve // Turpat. R., 1938. 2. sēj.; Bērziņš A. Edvards Vulfs // Bērziņš A. Pazīstamas sejas. Detmolda, 1947. 2.sēj.; Osis-Stunda A. Dzejnieks un Nezināmā. Toronto, 1973; Gudriķe B. Edvards Vulfs un viņa dramaturģija // Vulfs E. Sensācija. R., 1986; Stankevičs A. Dzīvoja reiz Edvards Vulfs // Karogs, 1986, 12; Kalnačs B. Edvards Vulfs 20. gadsimta sākuma drāmas kontekstā // Materiāli par literatūru, folkloru, mākslu un arhitektūru. R., 1999.
I. Treimane
SaiknesPauls Jurevičs (1891–1981) - Radinieks
Herta Krodere (1891–1942) - Bijusī sieva
Alise Jureviča (1889–1974) - Svaine
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta16.12.1886
Izglītība
mācījies
Platones pagastskolā

1898 – 1904
Jelgavas reālskola
Lielā iela, Jelgava
Lielā iela, Jelgava

1905
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

studējis tirdzniecību, studijas nebeidza


1907
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow
Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow, Russia

nebeidz līdzekļu trūkuma dēļ

Miršanas laiks/vieta14.01.1919
Rīga
Rīga
ApglabātsRīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-5 no 5.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
14.01.1919Miršanas laiks/vietaPilsēta
2Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
3Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow
(Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow, Russia)
1907IzglītībaĒka, māja
4Lielā iela, Jelgava1898 - 1904IzglītībaIela
5Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1905IzglītībaĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.