Darbi: Darba autors (13); Mākslinieks (15); Recepcijas persona (13)
| Vārds | Žebers |
|---|---|
| Pseidonīms | Žebers |
| Dzimtais vārds | Andris Breže |
| Kopsavilkums | Žebers (īstajā vārdā Andris Breže, 1958) – mākslinieks, dzejnieks. Žebers ir mākslinieka Andra Brežes literārais pseidonīms, kas veidots kā viņa uzvārda anagramma. Izstādēs piedalās kopš 1978. gada. Darbojies arī grāmatu mākslā (Klāva Elsberga "Bēdas uz nebēdu", 1986; Andra Neiburgas "Stāsts par Tilli un Suņu vīru", 1991; Hardija Lediņa un Jura Boiko "Ciku caku caurā tumba", 2016, sērija "Bikibuks"). Divu gadu desmitu laikā iznākušas divas Žebera grāmatas – dzejoļu krājums "Tetovējumi" (1988) un divkrājums "Šnabji/Blaknes" (2007), kas saņēmušas literārās balvas. |
| Personiska informācija | Dzimis strādnieku ģimenē. Dzeju sācis rakstīt 70. gadu vidū, pamudinājumu gūstot no Andrē Bretona frāzes "Kāpnes – tā arī ir mūzika" un izlasot franču dzejas izlasi "Es tevi turpinu" (1970, atdzejotāja Maija Silmale). |
| Profesionālā darbība | 1978: pirmā publikācija – dzejoļu kopa laikrakstā "Padomju Jaunatne" 21. februārī ar vārdu Andris Braže (nevis Breže). Darbojies arī grāmatu mākslā ar īsto vārdu (Klāva Elsberga "Bēdas uz nebēdu", 1986; Andra Neiburgas "Stāsts par Tilli un Suņu vīru", 1991; Hardija Lediņa un Jura Boiko "Ciku caku caurā tumba", 2016). Žebera dzejas tekstus komponējuši Armands Alksnis, Andris Dzenītis, Juris Kulakovs, Edgars Šubrovskis. |
| Citātu galerija | "[..] es visās grāmatās esmu centies pievērsties absurdam –, lietai, kura šeit nav sevišķi populāra. Absurds ir tieši tekstā balstīta lieta, mākslā tu to vabūt vari sastapt kādā gegā, ne vairāk, bet literatūrā tā ir pavisam noteikta, precīzi definējama lieta. Vesela līnija. Un tas, ka mums šīs līnijas nebija, man likās milzīgs trūkums. Absurdā es atradu to, kā man pietrūka sirreālismā, – to aloģisko loģiku, kas man ļoti patika." (Dzejnieks savā darbavietā: Guntara Godiņa un Kārļa Vērdiņa saruna ar Žeberu. Latvju Teksti, 2014, Nr. 2, 4. lpp.) Par dzejoļu krājumu "Tetovējumi" (1988)"[..] tai [Žebera dzejai] (tāpat kā vairāku citu astoņdesmito gadu jauno, piemēram, Egīla Zirņa, darbiem) arī piemīt antiutopijas iezīmes un tehnika: autors atsakās no "novecojušās emocionalitātes", no valodas un jūtu izpausmju bagātības, pasaules redzējuma krāsainības. Viņš piekopj konstruktīvi kailu, lietišķu protokolu un ierēdņu ziņojumu stilu, ko pa reizei izrotā mundri lozungi un apliecinājumi cilvēka visvarenībai."Čaklā I. Īsi ziņojumi no viņpasaules. Padomju Jaunatne, 1989, 4. janv. (Tas pats arī: Čaklā I. Kas dzīvo vārdos. Rīga: LU LFMI. 66.–71. lpp.) |
| Saiknes | Andra Neiburga - Bijusī sieva Katrīna Neiburga - Meita |
| Nodarbes | dzejnieks mākslinieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 23.02.1958 |
| Izglītība | 1965–1973 Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskola 1978 Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola Beidzis Koktēlniecības nodaļu 1978. gadā. 1979–1984 Latvijas Mākslas akadēmija Kalpaka bulvāris 13, Rīga Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1050 Beidzis rūpnieciskās mākslas (mūsdienās – dizaina) nodaļu. |
| Dalība organizācijās | 1984 Latvijas Mākslinieku savienība 11. novembra krastmala 35, Rīga 11. novembra krastmala 35, Rīga, LV-1050 |
| Apbalvojumi | Klāva Elsberga prēmija Tetovējumi Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Tetovējumi". 1988 Aleksandra Čaka balva Šnabji/Blaknes Balva piešķirta par dzejoļu dubultkrājumu "Šnabji/Blaknes". 2007 Latvijas Literatūras gada balva Šnabji/Blaknes Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Šnabji/Blaknes". Dzeja 2008 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Kalpaka bulvāris 13, Rīga (Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1050) | 1979 - 1984 | Izglītība | Ēka, māja |
| 2 | 11. novembra krastmala 35, Rīga (11. novembra krastmala 35, Rīga, LV-1050) | 1984 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |