Darbi: Darba autors (51); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (95)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Ilze Indrāne |
|---|---|
| Papildu vārdi | Undīna Jātniece |
| Dzimtais vārds | Undīna Liepiņa |
| Kopsavilkums | Rakstniece Ilze Indrāne (īstajā vārdā Undīna Jātniece) (1927) – spilgtākā romantiskā stila pārstāve latviešu prozā pēckara gados. Četru īsprozas krājumu, septiņu romānu, starp kuriem īpašu atzinību guvuši romāni "Lazdu laipa" (1963), "Ūdensnesējs" (1971) un "Zemesvēzi dzirdēt" (1984), deviņu bērnu grāmatu un četru lugu autore. Literāros tēlus autore vērtē ar maksimālu morālā prasīguma mēru, tie tēloti pastāvīgā emocionālā sasprindzinājumā. Indrānes prozu raksturo romantiska pasaules uztvere, poētiski izteiksmes līdzekļi un bagāta valoda. |
| Personiska informācija | Dzimusi zemnieku Bertas Jātnieces un Jāņa Liepiņa ģimenē. Bērnību pavadījusi Vestienas pagasta Brantos. 1935–41: mācījusies Vestienas pirmās un otrās pakāpes pamatskolā. 1946: beigusi Madonas vidusskolu. 1946–48: strādājusi par skolotāju Mārcienas pamatskolā apvienotajām 1.–4. bērnunama klasēm. 1948–51: studējusi Rīgas Pedagoģiskajā institūtā Latviešu literatūras nodaļā. 1948–56: strādājusi par direktori Kusas pamatskolā un par darbu saņēmusi Skolotāja teicamnieka nozīmi. 1956: no direktores amata atstādināta par nepakļaušanos padomju varas prasībām. 1956–67: strādājusi nepilnu darba slodzi Praulienas 1. pamatskolā, kur vadījusi arī skolēnu dramatisko pulciņu. Dzīvesbiedrs Rūdolfs Baltaisvilks (1903–1995), aktieris un režisors, darbojies Liepājas, Daugavpils un Rīgas teātros. Dēls – Juris Jātnieks, meita – Ieva Jātniece. Kopš 1968: nodarbojusies tikai ar rakstīšanu un bērnu audzināšanu. |
| Profesionālā darbība | 1955: Pirmā publikācija – tēlojums "Vēstule pedagoģijas lektoram" laikrakstā "Skolotāju Avīze" (11.augustā). 1973: Indrānes literārā apdarē izdotas ģenerāļa T. Kaufelda atmiņas "Sēkla nedeg". Stāsti"Dzirkstis" (1959)"Divpadsmit logi" (2012) Romāni"Lazdu laipa" (1963, LPSR Valsts prēmija 1965, inscinēta Valmieras teātrī 1963, Jaunatnes teātrī 1964)"Cepure ar kastaņiem" (1966, teātrī 1972) "Ūdensnesējs" (1971, ekranizēts 1975 ar nosaukumu "Liktenim spītējot") "Anemone" (1974) (garajā stāstā par kalpu meitenes bērnību izmantoti autobiogrāfiski motīvi) "Aisma" (1980) "Zemesvēzi dzirdēt" (1984, teātrī 1985, E. Veidenbauma prēmija 1984, LPSR Valsts prēmija 1985) "Putnu stunda" (1996) "Dievsunīši" (2007) Lugas"Tilts" (grāmatā un teātrī 1961)"Sudraba avots" (iestudēta Valmieras teātrī, 1965) "Dzeguzīte gadus skaita" (periodikā 1965, teātrī 1966) "Kam tu zviedzi, kumeliņi?" (iestudēta Ventspils tautas teātrī, 1972) Proza bērniem"Tipsis, Topsis un Tedis" (1960)"Kur ir tāda egle..." (1964) "Labā diena" (1967) "Cīņa ar milzi" (1969) "Pirmās klases pasakas" (1970) "Meklēju zēnu ar zaļām acīm" (1975) "Slotu karalis" (1990) "Baltā stunda" (2008) |
| Citātu galerija | Par Ilzes Indrānes prozu"Ilze Indrāne ir spilgtākā romantisma stila pārstāve latviešu prozā pēckara gados. Savus literāros varoņus Indrāne vērtē ar maksimālu morālā prasīguma mēru, tie tēloti pastāvīgā emocionālā sasprindzinājumā. Indrānes romāniem raksurīga redzespunktu maiņa, autores un personāža valodas saplūsme, rakstnieces komentāri, retoriski jautājumi, plaši izmantoti caurviju motīvi. (..) Indrānes bērnu grāmatās ir tā pati romantiskā pasaules uztvere un dzejiskā izteiksmes līdzekļiem bagātā poētiskā sistēma, kas Indrānes grāmatās pieaugušajiem." Astrīda Vite. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003. "Indrānei ir sveša Regīnas Ezeras vai Dagnijas Zigmontes "pieticība", kuras ir ar mieru pasauli tvert vienas nakts (kurā "nekas nenotiek") vai viena fragmenta ierobežotajā ietvarā, mierīgi un detalizēti izzīmējot ik vaibstu cilvēka sejā. Ilzei Indrānei vajag mūža garumu, cilvēka dzīves vissaspringtāko emocionālo pārdzīvojumu pilnu notikumu virkni, visasākos kontrastus un hiperbolas." Ērika Zimule. Saruna par trešo romānu. Literatūra un Māksla, Nr.7 (12.02.1972) Par romānu "Ūdensnesējs" (1971)"Ūdensnesējs" nav nekādā ziņā ikdienas parādība mūsdienu latviešu literatūrā. Uz konkrētā literatūras ikdienas fona tas ir sniegums – pārākā pakāpē. (..) Romāns ierauj lasītāju it kā sūcošā, līdz raujošā palu straumē; un tas, kas pamodināto interesi ne tikai notur "uz līmeņa", bet kāpina un vairo, nav intriga, fābulas risinājuma piesaistītājs "kas nu būs", bet gan ietiepīgais un visa izšķīrējs – kā. No šā "kā" veidojas literāru darbu dziļuma dimensijas, un Indrānes jaunajā darbā šī dimensija ir kā staipeknis, kas apmeties ap kaklu un nelaiž vaļā." Irbe, Gunārs. Viss beigu beigās ir – sarežģīti. Jaunā Gaita, Nr. 93, 1973. Par darbu "Anemone" (1974)Sava stāsta "Anemone" (1974) sakarā Ilze Indrāne liecina: "Tā ir konkrēti mana bērnība, un neko spilgtāku par to laiku es nevaru pielikt un uzrakstīt. Tāds bija mans tēvs, viņa stāsti, viņa pašsacerētās pasakas, līdzības un fantāzijas (..) Mātes tēlā esmu vairāk (nekā patiesībā) uzsvērusi praktisko pusi, viņa bija gan mūsu dzīves praktiskās puses glābēja, taču arī ļoti izteiksmīga, temperamentīga dziedātāja, tēlotāja, dzīves un grāmatu romānu pārstāstītāja (..) Viņas stāsti arvien sakņojās reālajā dzīvē, arvien par cilvēkiem, spilgtiem, sulīgiem tēliem, nekad par dabu vai dzīvniekiem, nekad skaistas vai tukšas fantāzijas." B. Tabūns. Raksturs latviešu prozā. Iecere un izveide. Rīga: Zinātne, 1978, 85. lpp. |
| Nodarbes | rakstniece |
| Dzimšanas laiks/vieta | 23.04.1927 Ciskāni Ciskāni , Aronas pagasts, Madonas novads Dzimusi Lazdonas pagasta Ciskānos. |
| Izglītība | 1935–1941 Vestienas pamatskola Vestiena Vestiena, Vestienas pagasts, Madonas novads Mācījusies Vestienas pirmās un otrās pakāpes pamatskolā. 1941–1946 Madonas vidusskola Madona Madona, Madonas novads 1948–1951 Rīgas Pedagoģiskais institūts Rīga Rīga Latviešu literatūras nodaļa |
| Darbavieta | 1946–1948 Mārcienas pamatskola Mārciena Mārciena, Mārcienas pagasts, Madonas novads Skolotāja apvienotajām 1.–4. bērnunama klasēm. 1948–1956 Kusas pamatskola Kusa Kusa, Aronas pagasts, Madonas novads Direktore 1956–1967 Praulienas 1. pamatskola Prauliena Prauliena, Praulienas pagasts, Madonas novads Strādāja nepilnu darba slodzi, vadīja arī skolēnu dramatisko pulciņu. |
| Dalība organizācijās | 1961 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Rīga Rīga |
| Apbalvojumi | Latvijas PSR Valsts prēmija Lazdu laipa Prēmija piešķirta par romānu "Lazdu laipa". Literatūra 1965 LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1974 Eduarda Veidenbauma literārā prēmija Zemesvēzi dzirdēt Prēmija piešķirta par romānu "Zemesvēzi dzirdēt". 1984 Latvijas PSR Valsts prēmija Zemesvēzi dzirdēt Prēmija piešķirta par romānu "Zemesvēzi dzirdēt" (1984). Literatūrā 1985 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere ar Ordeņa domes 2012. gada 13. aprīļa lēmumu. Ordenis pasniegts 15. jūnijā Madonā. III šķira 2012 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Ciskāni (Ciskāni , Aronas pagasts, Madonas novads) | 23.04.1927 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Madona (Madona, Madonas novads) | 1941 - 1946 | Izglītība | Pilsēta |
| 3 | Rīga (Rīga) | 1948 - 1951 | Izglītība | Pilsēta |
| 4 | Vestiena (Vestiena, Vestienas pagasts, Madonas novads) | 1935 - 1941 | Izglītība | Ciems |
| 5 | Mārciena (Mārciena, Mārcienas pagasts, Madonas novads) | 1946 - 1948 | Darbavieta | Ciems |
| 6 | Kusa (Kusa, Aronas pagasts, Madonas novads) | 1948 - 1956 | Darbavieta | Ciems |
| 7 | Prauliena (Prauliena, Praulienas pagasts, Madonas novads) | 1956 - 1967 | Darbavieta | Ciems |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1961 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
