Works: Author (51); Author of the comment (2); Person of reception (93)
Photos: Person in photo(1)
| Name | Ilze Indrāne |
|---|---|
| Additional names | Undīna Jātniece |
| Name at birth | Undīna Liepiņa |
| Summary | Rakstniece Ilze Indrāne (īstajā vārdā Undīna Jātniece) (1927) – spilgtākā romantiskā stila pārstāve latviešu prozā pēckara gados. Četru īsprozas krājumu, septiņu romānu, starp kuriem īpašu atzinību guvuši romāni "Lazdu laipa" (1963), "Ūdensnesējs" (1971) un "Zemesvēzi dzirdēt" (1984), deviņu bērnu grāmatu un četru lugu autore. Literāros tēlus autore vērtē ar maksimālu morālā prasīguma mēru, tie tēloti pastāvīgā emocionālā sasprindzinājumā. Indrānes prozu raksturo romantiska pasaules uztvere, poētiski izteiksmes līdzekļi un bagāta valoda. |
| Personal information | Dzimusi zemnieku Bertas Jātnieces un Jāņa Liepiņa ģimenē. Bērnību pavadījusi Vestienas pagasta Brantos. 1935–41: mācījusies Vestienas pirmās un otrās pakāpes pamatskolā. 1946: beigusi Madonas vidusskolu. 1946–48: strādājusi par skolotāju Mārcienas pamatskolā apvienotajām 1.–4. bērnunama klasēm. 1948–51: studējusi Rīgas Pedagoģiskajā institūtā Latviešu literatūras nodaļā. 1948–56: strādājusi par direktori Kusas pamatskolā un par darbu saņēmusi Skolotāja teicamnieka nozīmi. 1956: no direktores amata atstādināta par nepakļaušanos padomju varas prasībām. 1956–67: strādājusi nepilnu darba slodzi Praulienas 1. pamatskolā, kur vadījusi arī skolēnu dramatisko pulciņu. Dzīvesbiedrs Rūdolfs Baltaisvilks (1903–1995), aktieris un režisors, darbojies Liepājas, Daugavpils un Rīgas teātros. Dēls – Juris Jātnieks, meita – Ieva Jātniece. Kopš 1968: nodarbojusies tikai ar rakstīšanu un bērnu audzināšanu. |
| Work | 1955: Pirmā publikācija – tēlojums "Vēstule pedagoģijas lektoram" laikrakstā "Skolotāju Avīze" (11.augustā). 1973: Indrānes literārā apdarē izdotas ģenerāļa T. Kaufelda atmiņas "Sēkla nedeg". Stāsti"Dzirkstis" (1959)"Divpadsmit logi" (2012) Romāni"Lazdu laipa" (1963, LPSR Valsts prēmija 1965, inscinēta Valmieras teātrī 1963, Jaunatnes teātrī 1964)"Cepure ar kastaņiem" (1966, teātrī 1972) "Ūdensnesējs" (1971, ekranizēts 1975 ar nosaukumu "Liktenim spītējot") "Anemone" (1974) (garajā stāstā par kalpu meitenes bērnību izmantoti autobiogrāfiski motīvi) "Aisma" (1980) "Zemesvēzi dzirdēt" (1984, teātrī 1985, E. Veidenbauma prēmija 1984, LPSR Valsts prēmija 1985) "Putnu stunda" (1996) "Dievsunīši" (2007) Lugas"Tilts" (grāmatā un teātrī 1961)"Sudraba avots" (iestudēta Valmieras teātrī, 1965) "Dzeguzīte gadus skaita" (periodikā 1965, teātrī 1966) "Kam tu zviedzi, kumeliņi?" (iestudēta Ventspils tautas teātrī, 1972) Proza bērniem"Tipsis, Topsis un Tedis" (1960)"Kur ir tāda egle..." (1964) "Labā diena" (1967) "Cīņa ar milzi" (1969) "Pirmās klases pasakas" (1970) "Meklēju zēnu ar zaļām acīm" (1975) "Slotu karalis" (1990) "Baltā stunda" (2008) |
| Quotations | Par Ilzes Indrānes prozu"Ilze Indrāne ir spilgtākā romantisma stila pārstāve latviešu prozā pēckara gados. Savus literāros varoņus Indrāne vērtē ar maksimālu morālā prasīguma mēru, tie tēloti pastāvīgā emocionālā sasprindzinājumā. Indrānes romāniem raksurīga redzespunktu maiņa, autores un personāža valodas saplūsme, rakstnieces komentāri, retoriski jautājumi, plaši izmantoti caurviju motīvi. (..) Indrānes bērnu grāmatās ir tā pati romantiskā pasaules uztvere un dzejiskā izteiksmes līdzekļiem bagātā poētiskā sistēma, kas Indrānes grāmatās pieaugušajiem." Astrīda Vite. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003. "Indrānei ir sveša Regīnas Ezeras vai Dagnijas Zigmontes "pieticība", kuras ir ar mieru pasauli tvert vienas nakts (kurā "nekas nenotiek") vai viena fragmenta ierobežotajā ietvarā, mierīgi un detalizēti izzīmējot ik vaibstu cilvēka sejā. Ilzei Indrānei vajag mūža garumu, cilvēka dzīves vissaspringtāko emocionālo pārdzīvojumu pilnu notikumu virkni, visasākos kontrastus un hiperbolas." Ērika Zimule. Saruna par trešo romānu. Literatūra un Māksla, Nr.7 (12.02.1972) Par romānu "Ūdensnesējs" (1971)"Ūdensnesējs" nav nekādā ziņā ikdienas parādība mūsdienu latviešu literatūrā. Uz konkrētā literatūras ikdienas fona tas ir sniegums – pārākā pakāpē. (..) Romāns ierauj lasītāju it kā sūcošā, līdz raujošā palu straumē; un tas, kas pamodināto interesi ne tikai notur "uz līmeņa", bet kāpina un vairo, nav intriga, fābulas risinājuma piesaistītājs "kas nu būs", bet gan ietiepīgais un visa izšķīrējs – kā. No šā "kā" veidojas literāru darbu dziļuma dimensijas, un Indrānes jaunajā darbā šī dimensija ir kā staipeknis, kas apmeties ap kaklu un nelaiž vaļā." Irbe, Gunārs. Viss beigu beigās ir – sarežģīti. Jaunā Gaita, Nr. 93, 1973. Par darbu "Anemone" (1974)Sava stāsta "Anemone" (1974) sakarā Ilze Indrāne liecina: "Tā ir konkrēti mana bērnība, un neko spilgtāku par to laiku es nevaru pielikt un uzrakstīt. Tāds bija mans tēvs, viņa stāsti, viņa pašsacerētās pasakas, līdzības un fantāzijas (..) Mātes tēlā esmu vairāk (nekā patiesībā) uzsvērusi praktisko pusi, viņa bija gan mūsu dzīves praktiskās puses glābēja, taču arī ļoti izteiksmīga, temperamentīga dziedātāja, tēlotāja, dzīves un grāmatu romānu pārstāstītāja (..) Viņas stāsti arvien sakņojās reālajā dzīvē, arvien par cilvēkiem, spilgtiem, sulīgiem tēliem, nekad par dabu vai dzīvniekiem, nekad skaistas vai tukšas fantāzijas." B. Tabūns. Raksturs latviešu prozā. Iecere un izveide. Rīga: Zinātne, 1978, 85. lpp. |
| Occupations | author |
| Birth time/place | 23.04.1927 Ciskāni Ciskāni , Aronas pagasts, Madonas novads Dzimusi Lazdonas pagasta Ciskānos. |
| Education | 1935–1941 Vestienas pamatskola Vestiena Vestiena, Vestienas pagasts, Madonas novads Mācījusies Vestienas pirmās un otrās pakāpes pamatskolā. 1941–1946 Madona Secondary School Madona Madona, Madonas novads 1948–1951 Rīgas Pedagoģiskais institūts Rīga Rīga Latviešu literatūras nodaļa |
| Working place | 1946–1948 Mārcienas pamatskola Mārciena Mārciena, Mārcienas pagasts, Madonas novads Skolotāja apvienotajām 1.–4. bērnunama klasēm. 1948–1956 Kusas pamatskola Kusa Kusa, Aronas pagasts, Madonas novads Direktore 1956–1967 Praulienas 1. pamatskola Prauliena Prauliena, Praulienas pagasts, Madonas novads Strādāja nepilnu darba slodzi, vadīja arī skolēnu dramatisko pulciņu. |
| Participation in organisations | 1961 Latvian Soviet Writers’ Union Rīga Rīga |
| Rewards | Latvijas PSR Valsts prēmija Lazdu laipa Prēmija piešķirta par romānu "Lazdu laipa". Literatūra 1965 LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1974 Eduarda Veidenbauma literārā prēmija Zemesvēzi dzirdēt Prēmija piešķirta par romānu "Zemesvēzi dzirdēt". 1984 Latvijas PSR Valsts prēmija Zemesvēzi dzirdēt Prēmija piešķirta par romānu "Zemesvēzi dzirdēt" (1984). Literatūrā 1985 The Order of Three Stars Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere ar Ordeņa domes 2012. gada 13. aprīļa lēmumu. Ordenis pasniegts 15. jūnijā Madonā. III šķira 2012 |
|---|
| # | Location | Date | Type | Type of location |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Ciskāni (Ciskāni , Aronas pagasts, Madonas novads) | 23.04.1927 | Birth time/place | Village |
| 2 | Madona (Madona, Madonas novads) | 1941 - 1946 | Education | City |
| 3 | Rīga (Rīga) | 1948 - 1951 | Education | City |
| 4 | Vestiena (Vestiena, Vestienas pagasts, Madonas novads) | 1935 - 1941 | Education | Village |
| 5 | Mārciena (Mārciena, Mārcienas pagasts, Madonas novads) | 1946 - 1948 | Working place | Village |
| 6 | Kusa (Kusa, Aronas pagasts, Madonas novads) | 1948 - 1956 | Working place | Village |
| 7 | Prauliena (Prauliena, Praulienas pagasts, Madonas novads) | 1956 - 1967 | Working place | Village |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1961 | Participation in organisations | City |
